Ščerbatiha mammai nopietnas veselības problēmas
Latvijas visvairāk titulētais svarcēlājs Viktors Ščerbatihs pēkšņu un nopietnu ģimenes problēmu šonedēļ nestartēs Eiropas čempionātā, kas risinās Kazaņā, Krievijā.
Negaidītas smagas veselības likstas piemeklējušas Ščerbatiha mammu Tatjanau, un sportists pašlaik ir vairāk norūpējies par viņu, tādēļ psiholoģiski nav gatavs startēt sacensībās, pastāstīja Latvijas Olimpiskās vienības speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Marita Vilciņa. Ļoti nopietnas veselības problēmas Ščerbatiha mātei atklātas nesen.
Par sportista karjeras beigām Ščerbatihs gan nedomājot un gatavosies pasaules čempionātam, kas novembra pirmajā pusē risināsies Parīzē un būs arī kvalifikācijas sacensības 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm.
Šcerbatiha māte ir viena no sava dēla dedzīgākajām atbalstītājām un parasti devās līdzi uz visām lielākajām sacensībām.
Pēc 2009. gada decembrī veiktās meniska operācijas Ščerbatihs tikai pagājušajā vasarā atsāka pilnvērtīgus treniņus. Taču sezonā galvenajās sacensībās - pasaules čempionātā - Ščerbatihu septembrī Turcijā piemeklēja neveiksme, jo grūšanas disciplīnā viņš nopelnīja nulli un palika bez rezultāta, lai gan pēc pirmās disciplīnas raušanas bija ceturtais. Ščerbatihs 2007. gadā kļuva par pasaules čempionu, savukārt 2009. gadā pasaules meistarsacīkstēs viņš izstājās ceļgalu problēmu dēļ. Pasaules čempionātos Ščerbatihs vēl ir izcīnījis bronzas medaļas 1997., 1998. un 2003. gadā. Arī 2008. gadā Pekinas olimpiskajās spēlēs Ščerbatihs nopelnīja bronzas godalgu, bet 2004. gadā Atēnās kļuva par olimpisko vicečempionu.
Tatjanu slavē gan dēls, gan viņa bijusī draudzene
Par savu mammu Viktors allaž ir izteicies atzinīgi un mīlējis viņu vairāk par ikvienu. Jau kopš bērnības viņš Tatjanu uzskatīja par savu paraugu, bet, kļūstot vecākam un lielākam arī miesās, slavējis gan mātes atbalstu dzīves grūtākajos brīžos, gan kulinārijas prasmes, kas Latvijas labākajam svarcēlājam nav mazsvarīgi. Interesanti, ka par Tatjanu jau pēc pirmās tikšanās reizes augstās domās bija arī Viktora bijusī draudzene Sandra Burkovska: „Viktors mani iepazīstināja gan ar mammu, gan ar trenera Eduarda Andruškeviča sievu, gan ar sava vecākā brāļa Oļega sievu. Paēdām, parunājāmies, mazliet iedzērām vīnu. Viktora mamma radīja ļoti jauka cilvēka iespaidu. Es jutos ļoti patīkami viņas kompānijā.”
Viktors savai mammai bijis arī auto instruktors
Sirsnīgu pārsteigumu savai mammai dzimšanas dienā Viktors sagādāja 2007. gadā, mammai uzdāvināja pavisam jaunu auto — „Volkswagwen Polo”.
Kā rakstīja žurnāls „Kas Jauns?”, Tatjana Ščerbatiha tajā laikā bija autovadītāja vien ar divu gadu stāžu, un līdz tam pārvietojās ar „Nissan Micra”. Jauno mašīnu izvēlējās Viktors, stingri ņemot vērā mammas vēlmes — lai mašīna nebūtu liela un lai tā būtu ar automātisko pārnesumkārbu. Pēc ilgākas iespējamo variantu apskates svarcēlājs izvēlējās „folksvāgenu”, un jubilāre to pirmo reizi ieraudzīja dienā, kad mašīnu izņēma no autosalona. „Es no mašīnām pilnībā neko nesaprotu, taču Viktors lieliski sajuta manas vēlmes un uzdāvināja man lielisku dāvanu,” todien gavilēja Tatjana Ščerbatiha.
Pirms vairākiem gadiem slavenā dobelnieka mamma pat iedomāties nespēja, ka viņai būs sava automašīna, taču svarcēlājs pierunājis mammu iemācīties vadīt auto. „Oi, tas gan bija smagi! Man bija divi instruktori: viens no autoskolas, bet otrs — Viktors. Pie dēla gāja visgrūtāk, jo viņš man ir ļoti stingrs. Daudzas reizes mēģināju atteikties, ak, cik asaras biju izlējusi, taču Viktors neatstājās un savu panāca — es iemācījos braukt,” nu lepna ir Tatjana, smejot, ka tam, ka viņa pati brauc ar auto, ir savs labums arī Viktoram. „Piemēram, nesen dēls devās uz Rīgu, bet pusceļā attapās, ka aizmirsis deputāta mandātu. Lai viņš nenokavētu Saeimas sēdi, sēdos automašīnā, paņēmu mandātu un devos Viktoram pretī. Bet citu reizi man vajadzēja uz treniņbāzi Lapmežciemā vest viņa iemīļoto spilvenu.”
Ikdienā Tatjana bieži pie stūres nesēžas. „Man jau nav, kur daudz braukāt. Pa pilsētu uz veikaliem, pa Dobeles rajonu uz laukiem, uz pareizticīgo baznīcu Jelgavā. Šad tad braucu uz Ventspili, kad Viktors tur trenējās. Taču tālākos braucienos man obligāti vajag, lai kāds sēž blakus — vienai ir bail braukt.”
Arī jaunā automobiļa saņemšanas dienā Tatjana izskatījusies mazliet satraukusies. „Es neuztraucos, bet gan pārdzīvoju, kā iemācīties braukt ar automātisko kārbu. Jo esmu taču pieradusi pie iepriekšējās mašīnas. Lai gan, kad kārtoju tiesības, Viktors solīja: kad iemācīšos kārtīgi braukt ar veco mašīnu, viņš man uzdāvinās jaunu,” atzīst svarcēlāja mamma Tatjana Ščerbatiha.
Mamma jau pirms olimpiādes paredzēja medaļu
Kā žurnālam „Kas Jauns” neilgi pirms Pekinas olimpiskajām pastāstīja pati Tatjana, ka pat ar viņu Viktors nerunājot par sportu. „Jau kopš mazotnes pirms atbildīgām sacensībām viņš par sportu runāt nevēlas. Tā iegājies, un es arī neko neprasu. Tik vien, kā ar treneri aprunājoties, uzzinu jaunumus,” teic Tatjana Ščerbatiha. Viņa olimpiādē dēlu kā vienmēr atbalstīja klātienē — uz Ķīnu svarcēlāja mamma devās kopā ar Viktora vecāko brāli Oļegu. „Bet cīņa gan šogad būs nežēlīga. Uh, cik nežēlīga. Visiem ir tāda iespēja uzvarēt, un visi cīnīsies kā negudri,” Ščerbatiha mamma bija pārliecināta, ka Pekinā viņas dēlu sagaida sīva un nežēlīga cīņa, bet piebilda: „Es jau saku, ka medaļa pati vienmēr atrod savu saimnieku!” Un Tatjana prognozēja, gluži kā sporta eksperts, visu pilnīgi pareizi – cīņa bija sīva un līdz pēdējam brīdim nebija zināmi medaļnieki, bet viņas dēls izcīnīja bronzu. Tā Viktoram bija jau otrā olimpiskā medaļa pēc Atēnu sudraba.
