Likums nepieprasa apdrošināt sportotājus
Pēc zviedru skrējēja nāves un nelaimes ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu rodas jautājums — vai masu sporta pasākumu rīkotājiem nav jāgādā par dalībnieku apdrošināšanu?
Dalība Nordea Rīgas maratonā bijusi liktenīga 60 gadus vecam Zviedrijas pilsonim. Viņš izvēlējās garāko, 42 kilometru distanci, taču finiša vietā nogādāts Stradiņa slimnīcā, kur pagājušajā nedēļā nomira. Kā liecina LNT rīcībā esošā neoficiālā informācija, nelaiķim galvā konstatēts trombs. Slimnīcas pārstāve Ieva Stibe norādījusi, ka ne vienmēr nāves gadījumi saistāmi ar maratonu, - liela fiziska slodze var tikai pastiprināt iespējamās veselības problēmas. Nordea Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords paziņojis, ka nākamgad plānots pieprasīt no dalībniekiem ārsta izziņu par veselības stāvokli.
Iespējamās ārstēšanās (un ļaunākajā gadījumā bēru) izmaksas varētu segt apdrošināšana, taču tā sporta pasākumu dalībniekiem nav obligāta. Pēc Rīgas mēra preses sekretāres Annas Kononovas sniegtajām ziņām, Ušakovam nav nekādas apdrošināšanas, tā ka viņa ārstēšanās izdevumu apmaksa Vācijā atkarīga no ziedojumiem.
Sporta likums liek rūpēties par drošumu kopumā, bet ne par katra dalībnieka apdrošināšanu. Starp citu, apdrošināšana nemaz nemaksā dārgi.
Piemēram, dalības maksa Ušakovam liktenīgajam pusmaratonam atkarībā no pieteikšanās laika bija astoņi, 13 vai 15 lati. Par to nodrošināja trasi, dalībnieka numuru, laika kontroles mikročipu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ūdeni, uzkodas finišā, pārsteiguma balvas, bet ne apdrošināšanu — un likums to neprasa.
Rīgas maratons 2011
Katrs dalībnieks uzņemas pilnu atbildību par savu atbilstību distances veikšanai, teikts Nordea Rīgas maratona nolikumā, iesakot ikvienam, kurš nav pārliecināts par savu veselības stāvokli, konsultēties ar ārstu. „Sacensību organizatori nenes atbildību par dalībnieku iespējamām traumām vai veselības traucējumiem sacensību laikā,” pausts nolikumā.
Sporta likuma 15. pantā noteikts, ka sporta sacensību organizators sacensību norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu.
Tātad, piemēram, jārūpējas, lai maratona skrējējiem būtu pieejams ūdens, medicīniskā palīdzība, lai policija slēdz ielas, bet apdrošināšana ir katra pašā ziņā. Protams, jāsniedz informācija, kā pareizi gatavoties skrējienam.
Tā skrēja slavenības
Apdrošināt dalībniekus neparedz arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Tas vienīgi pieprasa organizatoriem noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, gadījumam, ja jāsedz zaudējumi, kas rīkotāja darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.
Salīdzinājumam – Stipro skrējiena rīkotāji dalībniekiem lika parakstīties, ka viņi paši uzņemas pilnu atbildību par iespējamām sekām. Rīgas maratona gadījumā arī šādas prasības nebija. „GE Money” strītbola turnīrā pirms diviem gadiem spēlētājiem apdrošināšana bija obligāta – uz sava rēķina, bet summa bija niecīga, ap latu.
Pieredzējušais skrējējs, žurnālists Artis Drēziņš ir pieveicis maratona distanci gan Latvijā, gan ārzemēs un stāsta, ka neesam nekāds izņēmums. „Rīgā noskrēju savu 67. maratonu. Sāku 80. gadu beigās Latvijā, tad bija Tautas dziesmas maratoni, toreiz prasīja ārsta izziņu. Bet tas bija formāli. ārsts paklausījās sirdi, apjautājās, kā jūties, un uzrakstīja zīmi. Pie tādām slodzēm jābūt pamatīgām izmeklēšanām, ārstiem nebija ne laika, ne iespēju, ja varēja nostāvēt kājās un sūdzību nebija, zīmi izrakstīja,” stāsta Drēziņš.
Līdzīgi bijis Maskavā, savukārt Polijā, Vācijā, Somijā, Šveicē dažas reizes vajadzēja parakstīties, ka skrējējs pats uzņemas atbildību par savu veselības stāvokli un sekām. Parasti šī norāde ir jau sacensību nolikumā, tāpat kā Nordea Rīgas maratonā. Drēziņš uzskata, ka nākamgad plānotā prasība pēc ārsta izziņas neko nemainīs.
„Šie gadījumi ir unikāli, skrēja vairāk nekā 16 000 cilvēku, slimnīcā nokļuva 15, tātad vidēji viens no tūkstoša,” Drēziņš uzskata, ka tas ir ļoti maz. Pie viena viņš atgādina, ka nekādā gadījumā nevajag sportojot lietot enerģijas dzērienus, tie grauj aknas un nepavisam nav sporta dzērieni, kā dažiem šķiet.
