Londonas olimpiskajās spēlēs aizliegto vielu lietošanā pieķerti kopumā astoņi sportisti
Londonas olimpiskajās spēlēs aizliegto vielu lietošanā pieķerti tikai astoņi sportisti, tomēr tas nav mazinājis runas par dopinga problēmām Olimpiādes sacensībās.
Kopš olimpiskā ciemata atvēršanas 16.jūlijā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) apstiprinājusi astoņus dopinga lietošanas gadījumus, septiņiem no kuriem aizmetņi atklāti vēl pirms Olimpiādes.
Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) jau iepriekš brīdināja, ka Londonā notiks līdz šim vērienīgākā dopinga kontrole, kuras laikā iecerēts veikt vairāk nekā 6000 testu.
"Esmu priecīgs, ka izdevies atmaskot sportistus, kuri nav bijuši godīgi," atklāja SOK prezidents Žaks Roge. "Tikai viens no atlētiem tik pieķerts sacensību laikā, pārējos gadījumus atklājām vēl pirms Olimpiādes sākšanās. Tas norāda, ka šī brīža dopinga kontroles sistēma darbojas."
Tomēr olimpisko spēļu notikumi raisījuši bažas, ka aizliegto preparātu lietošana ir daudz izplatītāka nekā norāda oficiālie paziņojumi.
Ķīnas talantīgā peldētāja Šiveņas Je ir labs piemērs, kā pagātnes dopinga skandāli atbalsojas tagadnē. 16 gadus vecā sportiste Londonā bija viena no lielākajām zvaigznēm, triumfējot gan 200, gan 400 metru kompleksajā peldējumā, turklāt garākajā distancē ķīnietei izdevās labot pasaules rekordu par 1,02 sekundēm.
Je rezultāti nodēvēti par "neiespējamiem", turklāt sportistes sasniegumu apšaubījuši peldēšanas treneri un britu mediji. Pati Je runas par dopinga lietošanu kategoriski noraida un uzskata, ka šādu spekulāciju iemesls ir Ķīnas sportistu dopinga skandāli pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Zīmīgi, ka Londonas Olimpiādē pie zelta medaļām tika vairāki sportisti, kuri pirms tam izcietuši diskvalifikācijas par aizliegto vielu lietošanu, tai skaitā Krievijas vesera metēja Tatjana Lisenko, Kazahstānas riteņbraucējs Aleksandrs Vinokurovs un turciete Asli Čakira Alptekina, kura uzvarēja 1500 metru skrējienā.
SOK mēģinājusi panākt lēmumu, ka Olimpiādē jāaizliedz startēt sportistiem, kuru diskvalifikācija bijusi ilgāka par sešiem mēnešiem, tomēr Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) šādu noteikumu paslidinājusi par nelikumīgu.
Olimpiādes laikā dopinga lietošanā tika pieķerti - Uzbekistānas vingrotāja Luīze Gaļiuļina, Sentkitsas un Nevisas sprintere Tameka Viljamsa, Albānijas svarcēlājs Hisens Pulaku, Moldovas vesera metēja Marianna Margijeva, Marokas 1500 metru distances skrējējs Amins Lālū, brazīliešu airētāja Kisja Kataldu, kolumbiešu 400 metru skrējējs Djego Palomeke un 5000 metru skrējējs Hasans Irts no Francijas.
LETA
