Šķēpmetēja Palameika izpilda pasaules čempionāta A normatīvu

Palameika savā labākajā mēģinājumā raidīja šķēpu 62,72 metrus tālu, ko izdevās sasniegt jau ar pirmo metienu. Ar šādu rezultātu ne tikai pietika, lai uzvarētu sacensībās, bet arī lai sasniegtu pasaules čempionāta A normatīvu, kas ir 62 metri. Līdz ar to Palameika pievienojās citai Latvijas šķēpmetējai Sintai Ozoliņai-Kovalai, kura arī iespējusi A normatīvu.

Pasaules čempionāts no 10. līdz 18.augustam norisināsies Krievijas galvaspilsētā Maskavā.

Otro vietu Valsts prezidenta balvas šķēpmešanas sacensībās izcīnīja Līna Mūze, kura labākajā mēģinājumā spēja raidīt šķēpu 57,22 metrus tālu, savukārt trešajā pozīcijā ierindojās Indre Jakubaitīte no Lietuvas (52,74 metri).

Tikmēr vesera mešanā latviete Vaira Kumermane ierindojās otrajā vietā, raidot veseri 51,44 metrus tālu. Otro vietu kārtslēkšanas sacensībās ieguva arī Ildze Bortaščenoka, kura tika galā ar 3,80 metru lielu augstumu. Par uzvarētāju kļuva igauniete Lembi Vahere, kura uzlēca 3,90 metru augstumā.

Laura Ikauniece finišēja trešā 100 metru sprintā pēc 12,06 sekundēm, tikmēr uzvarētāja lietuviete Lina Grinčikaite to izdarīja pēc 11,49 sekundēm. 400 metru skrējienā uz starta stājās vien četras sportistes, bet latvietes Līva Rubeze (58.20) un Terēze Roshofa (59,70) ieņēma pēdējās divas vietas, no uzvarētājas Danes Mustas atpaliekot vairāk kā divas sekundes.

Trīssoļlēkšanas sacensībās pie panākuma tika Lietuvas sportiste Asta Daukšaite, kura labākajā lēcienā piezemējās pie 12,85 metru atzīmes, bet labākā no Latvijas bija Santa Matule, kura ar rezultātu 12,73 metri ierindojās trešajā vietā.

Savukārt 400 metru barjerotajā distancē Līga Velvere bija trešā, finišu sasniedzot pēc 59,45 sekundēm, bet 800 metru skrējienā uzvarēja igauniete Līna Cernova, kura noskrēja divās minūtēs un 7,68 sekundēs, kamēr Līga Jansone bija trešā - divas minūtes un 18,03 sekundes. Savukārt 400 metru barjerotajā distancē arī Līga Velvere bija trešā, finišu sasniedzot pēc 59,45 sekundēm, bet 3000 metru šķēršļu skrējienā Jana Fedotovska no trim dalībniecēm finišēja trešā (14 minūtes un 36,58 sekundes).

Stafetē 4x100 metru distancē piedalījās vien Igaunija un Latvija. Latvietes sāncensēm piekāpās par vairāk nekā divām sekundēm, finišu sasniedzot pēc 47,93 sekundēm.

Tikmēr vīriešu šķēpmešanas sektorā pie uzvaras tika igaunis Rīsto Matass, kurš labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 81,39 metrus tālu, aiz sevis atstājot Aināru Kovalu (80,46 metri) un Vadimu Vasiļevski (79,83 metri).

Lodes grūšanas sacensībās pie uzvaras tika igaunis Raigo Tompū, kurš labākajā mēģinājumā lodi aizgrūda 19,48 metrus tālu. Veiksmīgākais no Latvijas pārstāvjiem bija Edgars Kononovs, kam ceturtā vieta.

Tāllēkšanas sektorā uzvarēja lietuvietis Povils Mikolaitis, kurš labākajā mēģinājumā iespēja 7,89 metrus tālu lēcienu. Savukārt otro un trešo vietu ieņēma latvieši - Jānis Leitis (7,78 metri) un Elvijs Misāns (7,70 metri). Tikmēr augstlēkšanā labākais no latviešiem bija Jānis Jansons, kurš, pārvarot 2,03 metru augstumu, ieņēma ceturto vietu.

Savukārt 100 metru skrējienā labākais no latviešiem bija Jānis Mezītis, kurš ar laiku 10,74 sekundes ieņēma ceturto vietu. 400 metru skrējienā Latvijas sportisti tika pie dubultuzvaras - triumfēja Mārtiņš Začests (48,43 sekundes), bet otrais bija Renārs Stepiņš (48,57 sekundes).

Tikmēr pie panākuma 1500 metru distancē tika Dmitrijs Jurkevičs, kurš finišu sasniedza pēc trim minūtēm, 41,39 sekundēm. Arī Jurkevičs izmisīgi cīnās vismaz par pasaules čempionāta B normatīva sasniegšanu, kas ir trīs minūtes un 37 sekundes.

Trešajā vietā 1500 metru skrējienā finišēja Uģis Jocis, bet 4x100 metru stafetē triumfēja Lietuva, bet latvieši bija trešie (41,77 sekundes), uzvarētājiem zaudējot vienu sekundi un 44 sekundes.

Savukārt 400 metru barjerotajā distancē prezidenta balvu ieguva Jānis Baltušs, kurš finišēja pēc 51,74 sekundēm. Šajā disciplīnā visu goda pjedestālu aizņēma latvieši, jo otrajā un trešajā vietā finišēja Vladislavs Prosmickis un Andrejs Romaņivs.

Valsts prezidenta balvas sacensības noslēgsies sestdien.

Šis ir otrais gads, kad sacensību formātu no Latvijas reģionu cīņām nomainījusi Baltijas valstu komandu spēkošanās, kur sportisti sacenšas par uzvarām individuālajās disciplīnās un komandu ieskaitē.

Valsts prezidenta balva vieglatlētikā šogad notiek jau 19.reizi. Pērn komandu ieskaitē triumfēja Latvijas vieglatlēti, apsteidzot attiecīgi Lietuvu un Igauniju.

Šīs ir vienas no pēdējām sacensībām, kurās sportisti varēs lūkot izpildīt gaidāmā pasaules čempionāta normatīvus.

Vieglatlētikas sacensībās tiks prēmēti visu disciplīnu uzvarētāji, bet vislielāko naudas balvu 1500 eiro apmērā iegūs augstvērtīgākā rezultāta ieguvēji vīriešu un sieviešu konkurencē.

Sacensību formāts paredz, ka Baltijas valstu izlases un komandas sacentīsies savā starpā. Katrā disciplīnā startēs pa diviem izlašu sportistiem, kuri krās punktus kopējā ieskaitē. Tomēr Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā nolikums paredz, ka vieglatlētikas sacensībās var piedalīties arī vairāk par diviem atlētiem vienā disciplīnā, kā arī sportisti no citām valstīm. Šie vieglatlēti gan nepiedalīsies, lai iegūtu punktus komandu kopvērtējumā, bet gan cīnīsies par individuālajām naudas balvām, kuras tiks piešķirtas attiecīgās disciplīnas uzvarētājam un augstvērtīgo rezultātu uzrādītājiem.

Vienlaicīgi ar vieglatlētikas sacensībām stadiona apkārtnē notiks sacensības un sporta aktivitātes aptuveni 20 dažādos sporta veidos pasākumā "Valmiera Active", kur apmeklētāji varēs iepazīties un izmēģināt dažādus jaunus sporta veidus, kā arī iesaistīties kādā no jau tradicionālajiem sporta veidiem.