Pļaviņš: Latvijas pludmales volejbolā visi cits uz citu ir apvainojušies
Latvijas pludmales volejbola saimē pašlaik nevalda tās labākās attiecības, jo pēc pēdējā gada lielajām pārmaiņām teju visi spēlētāji cits uz citu ir apvainojušies, intervijā žurnālam "Sporta Avīze" izteicies Londonas olimpisko spēļu medaļnieks Mārtiņš Pļaviņš.
Šajā sezonā Pļaviņš pēc šķiršanās no Jāņa Šmēdiņa uzspēlēja kopā ar Jāni Pēdu un Aleksandru Soloveju. Ar pirmo neizdevās sasniegt tos rezultātus, kurus sportisti bija gaidījuši, bet jaunais Solovejs turpinās trenēties jaundibinātajā "Mārtiņa Pļaviņa Sporta klubā" trenera Aigara Birzuļa vadībā un, visticamāk, spēlēs kopā ar kādu no šī kluba pārstāvjiem.
Oktobra sākumā Pļaviņš paziņoja par sadarbību ar vienu no valsts klasiskā volejbola izlases līderiem Hermanu Egleskalnu.
Pļaviņš uzskata, ka pirmajā sadarbības gadā ar Pēdu sportisti ir pārāk dedzīgi gribējuši sevi pierādīt, tajā pašā laikā neizvirzot augstus mērķus un turnīriem gatavojoties pārlieku mierīgā gaisotnē. Jau pirms šīs sezonas trenera Birzuļa vērtējumā galvenais kandidāts uz Pļaviņa pārinieka vietu bijis Egleskalns, tomēr tobrīd viņš koncentrējās startam Latvijas izlases rindās Eiropas čempionāta atlases mačos. Savukārt Pēda tika izvēlēts viņa fizisko dotumu dēļ, lai arī vēl pirms sezonas Pļaviņa iespējamo pārinieku redzeslokā bija arī Solovejs un Ruslans Sorokins.
"Daudz variantu nemaz nebija. Egleskalns ir nedaudz pieredzējušāks par Soloveju, lai gan abiem ir tikai gada starpība. Viņš ir spēlējis krietni augstākā līmenī - Čempionu līgā, labās Eiropas līgās, arī izlasē. Psiholoģiski viņš noteikti ir stabilāks un daudz pārliecinātāks par saviem spēkiem. Egleskalns ir ļoti talantīgs, bet Solovejs visu sasniedzis ar smagu darbu," uzskata Pļaviņš. "Noteikti pluss ir tas, ka Hermans ir kreilis. Pirms gada viņa prioritāte bija klasiskais volejbols un izlase, bet šogad vairs ne. Pirms došanās uz Franciju, kur šoziem spēlēs klasisko volejbolu, viņš jau ar mums nedaudz patrenējās, un redzētais liek domāt, ka kaut kas varētu sanākt."
"Ja mēs visi strādātu vienā komandā, izaugsme būtu krietni straujāka. Jā, šobrīd ir divas nometnes, bet tas viss saistīts ar pāru maiņām. Cits uz citu ir apvainojušies, un tamlīdzīgi. Es no tā cenšos distancēties un domāt par savām lietām," uzskata Pļaviņš. "Vajadzētu būt vienam izlases trenerim, kuru spēlētāji respektē un kura vadībā visi gatavojas."
"Mēs visi esam pieauguši cilvēki. Skaidrs, ka manās interesēs ir iegūt iespējami stabilu pārinieku, taču es Egleskalnam neko neuzspiedu. Piedāvāju, un viņš pieņēma lēmumu. Ja godīgi, viņu pilnībā saprotu," par faktu, ka Latvijas izlasei tagad atņemts viens no tās līderiem, izteicās Pļaviņš. "Nopelnīt kaut ko noteikti nopelnīsim, turklāt viņam būs iespēja pacīnīties par ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm. Jāsaprot, ka klasiskajā volejbolā izlasei aizbraukt uz Olimpiādi ir gandrīz neiespējami. Domāju, ka tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc viņš piekrita. Zālē viņš sevi ir apliecinājis. Ar līguma parakstīšanu viņam, domāju, problēmu nebūs."
Tikmēr Sorokins pēc šķiršanās no Toma Šmēdiņa nebija no jauna uzrunājis Pļaviņu par iespējamu sadarbību. Olimpiskais medaļnieks izteicies, ka gadījumā, ja Egleskalns nebūtu piekritis spēlēt ar viņu vienā pārī, Pļaviņš noteikti uzrunātu Sorokinu.
Kā ziņots, pērn Pļaviņš kopā ar J.Šmēdiņu izcīnīja bronzu Londonas olimpiskajās spēlēs, tomēr pēc tam J.Šmēdiņš sāka sadarbību ar Aleksandru Samoilovu. Šovasar J.Šmēdiņš/Samoilovs sasnieguši ļoti augstus rezultātus un pašlaik ir pasaules ranga līderi.
LETA/Foto: AFP/Scanpix
