Populārās gēla nagu lakas - kā tās ietekmē veselību? Patiesība ir satraucoša
Jaunās tehnoloģijas ļauj teju ikvienam manikīra salonam piedāvāt lakot nagus ar gela nagu laku. Laka ir glīta un mirdzoša, un nagi saglabā nevainojamu izskatu gandrīz trīs nedēļas. Bet kādu iespaidu šī procedūra atstāj uz veselību? Patiesība ir satraucoša, vēstī žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta".
Nagu lakai ir sena un raiba vēsture. Tā radusies Ķīnā pirms aptuveni 5000 gadu un līdz brīdim, kad 70. gadu sākumā Fredija Merkurija un Deivida Bovija ieviestais gotu stils iecēla melno nagu laku modes saulītē, šo (un arī sarkano) nagu laku drīkstēja izmantot tikai Ķīnas karaliskās ģimenes pārstāvji.
Manikīra sapņu produkts - skaisti, koši, ilgnoturīgi gēli nagiem
Līdz pat 20. gadsimtam nagu laku pamatā gatavoja no olas baltuma, bišu vaska, augu krāsvielām un, lai panāktu spīdumu, pēc uzklāšanas sparīgi pulēja. Tikai līdz ar laboratorijas apstākļos radīto ķimikāliju parādīšanos un fotopolimerizācijas procesa izgudrošanu sievietēm nu ir pieejams manikīra sapņu produkts – stingri, skaisti, koši, ilgnoturīgi gēli nagiem, turklāt par pieņemamu cenu.
Par Latviju mums nav datu, bet Lielbritānijā 2016. gadā gēla nagu laku manikīrā izmantoja 23 % sieviešu. Lai gan šis pakalpojums ir populārs visās vecuma grupās, visbiežāk to izvēlas 25–35 gadus vecas sievietes un spāņu izcelsmes dāmas. Lielākā daļa sieviešu gēla pārklājumu atjauno vidēji reizi divās vai trijās nedēļās, taču, piemēram, tirgus pētījumu aģentūras Mintel Marketing apkopotie dati liecina, ka 2013. gadā vidusmēra pusaudze (12–17 gadi) šo procedūru veica gandrīz piecas reizes mēnesī. Šis rādītājs gan patlaban samazinās, jo tīņi ļoti seko līdzi aktuālajām modes tendencēm, un tagad ir stilīgi akcentēt uzacis, nevis nagus.
