Mutanti mākslas galerijā

Mutanti mākslas galerijā

Jauns.lv

Mūkusalas mākslas salonā apskatāma mūsdienu mākslas izstāde Mutanti, ideja par kuru radusies novērojot, ka pēdējā laikā mākslinieku sakāpinātais radošums nereti izpaužas kā izdomas augļi, kuriem grūti rast precīzāku apzīmējumu kā „mutanti”.

Vladislavs Kuļkovs. Fragments no darba "Mutanta galva". 2009. Plastilīns.
Vladislavs Kuļkovs. Fragments no darba "Mutanta galva". 2009. Plastilīns.

Mutācijas jēdziena izcelsme meklējama bioloģijā, tādējādi raksturojot novirzes no normas jeb ārējas vides vai iedzimtības izraisītas izmaiņas gēnos. Arī mākslas vēsturē mutanti bijuši vienmēr - kā pārdabiskas mitoloģiskas, reliģiskas vai fantastiskas būtnes, kas ar savu neglītumu, ļauno dabu vai citādību tiek pretstatītas labajam un harmoniskajam, tā ienesot līdzsvaru pasaules kārtībā.

„Tā ir vispārēja mūsu dabas izpausme, ka viss bēdīgais, drausmīgais un baismais mūs valdzina gluži vai ar burvju spēku, kam mēs nespējam pretoties; un mēs jūtam, ka sāpju un šausmu ainas mūs atgrūž un piesaista vienlīdz spēcīgi..”, reiz teicis Frīdrihs Šillers.

Izstāde Mutanti atklāj, cik dažādi mākslinieki spēj interpretēt mutantu nozīmi - māksliniek Harija Branta, Kristiana Brektes, Intas Brūniņas, Ata Jākobsona, Vladislava Kuļkova (Sanktpēterburga), Ievas Saulītes un Kārļa Vītola radītie mutanti iemieso baiso zemapziņas pasauli vai vēsta par mītiskajiem pirmtēliem. Tie kaitina kā formāls izaicinājums vai manifestējas kā mākslinieka rokas radīts zīmols - atšķirības zīme.

Izstādes kuratore Sniedze Kāle skaidro, ka izstāde aicina pievērst uzmanību novērotajai sakarībai, ka ķermeniskas modifikācijas tiek izmantotas, lai izteiktos par garīgu vai fizisku cilvēka paplašinājumu. „Līdzās humānajam un atpazīstamajam mūsos mīt "svešais", kas, tāpat kā līdz galam neizzinātās ķermeņa iespējas, gaida savu atklāšanas laiku un izdevību izspraukties.”

Izstāde apskatāma līdz 28. maijam.