Piecas modīgu trauku pazīmes

Ar ēšanu saistīto lietu dizaineri spītīgi kā āži turas pie labas dzīves svinēšanas tradīcijas un nepadodas racionālisma un pieticības modei. Vien pieklusina krāsas un akceptē greznajās servīzēs izsistos robus. Laika un globālās finanšu sistēmas grieži, šķiet, trauku un galda piederumu dizaina lauciņā atstājuši visnemanāmākās pēdas. Dizaineri uzcītīgi gluži – kā apzinīgi skolēni – turpina mākslas un galeriju dizaina uzplaukuma laikā uzsākto ceļu, traukus uzskatot par mākslas un dzīves svinēšanas atribūtiem, nevis gluži vienkārši ērtāku ēšanas procesu nodrošinošiem priekšmetiem. Šis uzstādījums izpaužas piecās modīgu trauku pazīmēs.

– atsevišķi priekšmeti, bet jo īpaši veseli galda klājumi, kļūst par rūpīgi plānotiem konceptuāliem uzstādījumiem. Ēšana tiek pielīdzināta ritualizētam un ceremoniālam pasākumam, kur nekas nav vienkāršs un viennozīmīgs. Dizaineri mūs aicina nevis vienkārši pasūtināt uz mājām vakariņu picu, bet gan vēlīno ēdienreizi pārvērst par īpašu vakara meditāciju ar pārģērbšanos ģimenes vai draugu lokā. Veco laiku paražu atgriešanās jaunā un pārspīlētā veidā. Pieticīgākajiem pietiks ar mākslas darbiem pielīdzinātiem atsevišķiem traukiem, no kuriem ēšana būtu estētisks un fizisks pārbaudījums.

– lai dzīvo antikvariāti un uteņi! Bet, pirms dodaties uz tiem, der pārbaudīt bēniņu pažobeles un vecāku/vecvecāku sekcijas. 21. gadsimtā senuma patinu ieguvušas ne tikai pirms 20. gadsimta 30. gadiem radītās lietas. Šajā kategorijā ietilpst arī 20. gadsimta 70., 80. un pat 90. gados ražoti vai izgatavoti trauki. Atliek tikai noslaucīt putekļus un atcerēties savu vai vecāku jaunību. Nevajadzētu gan ieslīgt pilnīgā pagājušo laiku nostalģijā un savu galda klājumu vērst iekonservētā pagātnes laika kapsulā. Vintage lietas droši jāatšķaida ar mūsdienīgiem priekšmetiem, kas tapuši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

– mājsaimniecēm vairs nepietiek aiziet uz savam sabiedriskajam stāvoklim atbilstošu trauku salonu vai veikalu un pēc vienas iepatikušās krūzītes izvēlēties servīzi ar visiem dzīves gadījumiem piemērotu komplektāciju. Modīgi ir miksēt dažādu stilu un laiku traukus vienā galda klājuma reizē. Iemīļotās servīzes, no kurām palikuši tikai daži šķīvji, jāvelk laukā no skapju stūriem, jāpiepērk piemēroti (var izvēlēties arī kontrasta principu) trūkstošie trauki vai jāsakomplektē kopā vairākas servīzes. Un modīgs galda klājums gatavs! Var ļauties arī vācējas instinktam un klejojumos pa vintedža tirgotavām iegādātās dažādās krūzītes likt galdā vienā draudzeņu kafijošanas reizē (sev atvēlot kāda stārdizainera radītu krūzīti no šā pavasara kolekcijas).

– labais tonis ir izvairīties no pārāk perfektu formu traukiem. 21. gadsimta skaistuma etaloni lielākajam sabiedrības vairākumam liek atteikties no pašas maltītes kā baudas avota. Tātad atliek sevi priecēt tikai arī īpašiem traukiem! Un tiem, kā likums, jābūt mākslinieka vai amatnieka radītiem, nevis rūpnieciski ražotiem. Viena no nepārprotamākajām norādēm uz roku darbu ir kāda neperfekcijas pazīme. Tagad tā tiek izcelta un pretstatīta kā vērtība iepretim rūpnieciski ražotu lietu vienādajam un bezpersoniskajam raksturam.

– un tomēr galda klājumu nevajadzētu uztvert pārāk nopietni! Visam pāri valda vienkāršības un nepiespiestības sajūta. Arī tad, ja tā ir rūpīgi plānota un inscenēta. Nav nekā skaistāka par vienkāršu, kvalitatīvu, baltu šķīvi un ērtu kafijas krūzi.