Kurš vaigs ir pievilcīgāks? Kā cilvēki izskatītos, ja abas sejas puses būtu identiskas. FOTO
”Katram cilvēkam ir labā puse,” teiciens vēsta, un kāds fotogrāfs ir nolēmis atklāt, kura tieši tā ir. 32 gadus vecais fotogrāfs no Ņujorkas Alekss Džons Beks (Alex John Beck) uzņēma desmit cilvēku portretus un izveidoja simetriskus attēlus, vienā izmantojot tikai labās sejas puses, otrā - kreisās sejas puses. Abi attēli tika novietoti blakus salīdzināšanai.
Fotogrāfs pēc eksperimenta veikšanas atklāja: ”Es biju pārsteigts, cik nenoliedzami atšķirīgas izskatās abas mūsu sejas puses.”
Un tiešām - ”kreisās sejas puses” attēlā vīrietim ir slaidāks kakls un vienādas dzimumzīmes tieši zem acīm. Bet ”labo sejas pušu” attēlā vīrieša kakls ir druknāks un uz vaigiem var redzēt izplūdušus kapilārus.
Tai pat laikā meitenes acis pietuvinās viena otrai ”labās puses” attēlā, bet kreisā puse šķiet pilnībā balansā.
Beks atzīst, kad modeļi ieraudzīja savus attēlus, viņi bijuši pārsteigti un vīlušies. ”Bieži viņi ir pārsteigti ieraudzīt, ka abās sejās pusēs ir pat dažādas sejas izteiksmes, kas attaino dažādas emocijas. Piemēram, viena sejas puse patstāvīgi izrādīja lielāku koncentrēšanos un uzmanību. Fakts, ka viena sejas puse šķiet ne tik ļoti koncentrējusies, atklāj to, ka cilvēks ar gribasspēku nespēj kontrolēt visus savus muskuļus.”
Beks stāsta, ka viņš definē skaistumu kā jebkurš cits, bet projekta ietvaros galvenais mērķis ir bijis attēlot pilnīgi simetriskas sejas.
Šīs sievietes seja ir neparasti simetriska. Abas bildes izskatās praktiski vienādas.
Balstoties uz zinātnieka Sema Kīna (Sam Kean) pētījumiem, mūsu sejas kreisā puse izpauž vairāk emociju nekā labā sejas puse, jo kreisā sejas puse tiek kontrolēta ar to smadzeņu puslodi, kas ir atbildīga par emocijām. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām, kamēr labā puse identificē sejas.
Labā smadzeņu puslode kontrolē mūsu ķermeņu kreiso pusi, tas veido kreiso ķermeņa pusi kreatīvāku.
Kīns spriež: “Mēs domājam, ka kontrolējam visu savā ķermenī, un ir mazliet mulsinoši redzēt, kā mazas lietas, ko nekontrolējam, var tik ļoti mūs ietekmēt.”
