Kāpēc Līgas Krapānes kaķis viņu uzskata par savu mammu?

„Viņš ir tāds, kā es saku, mazliet sunim līdzīgs kaķis. Viņš mums pieklīda Jūrmalā un tas pierašanas moments nebija nemaz tik vienkāršs! Viņš bija diezgan mežonīgs kaķis.”

Līga atceras to brīdi, kad pirmo reizi viņu ieraudzījusi – Kisū izskatījies šausmīgi! Dzīve uz ielas, pastāvīgā badā, bija atstājusi pēdas kaķa ķermenī, „Ne akota, ne strīpiņu. Viņš bija pelēks, nekāds, bet sejā viņam bija saglabājusies tā mīmika!” atceras Līga.

Pagāja ilgs laiks, kamēr Kisū aprada ar jauno situāciju un atguvās pēc dzīves uz ielas!

Kisū ir raksturīgs tas, kas ir raksturīgs pieklīdušiem  kaķiem, viņš ir ļoti pateicīgs ka viņam ir māja, ka viņam ir mamma.

Mēdz jau teikt, ka kaķi vairāk pieķeras vietai kā saimniekam! To izjuta arī Līga, kad kopā ar ģimeni pārcēlās uz jauno mitekli. Pirmo reizi plašo piemājas dārzu viņš devās iepazīt tikai Līgas pavadībā! „Pirmo reizi mēs gājām abi kopā. Es ar viņu gāju četros no rīta, jo viņam vajadzēja iziet ārā. Staigājam pa mežu. Izskatījās droši vien ļoti amizanti – saimniece pidžamā ar kaķi, bet tā mēs divatā!”

No visiem kaķiem, kas Līgai ir bijuši, viņa godīgi atzīst, ka Kisū ir visideālākais  raksturs. Viņš ir tik ļoti iejuties mājā, ģimenē, un tagad būtu grūti iedomāties, kā būtu, ja Kisū nebūtu. ­

Līga Krapāne ir no tiem cilvēkiem, kuru var dēvēt par kaķistu, „Man patīk kaķa ķermeņa plastika, lokanība. Es cenšos savu ķermeni saglabāt tā, lai es kaut ko varu izpildīt! Bērnībā man bija mākslas vingrošana, tā kā kaķi man patīk arī kā fiziskas būtnes!”

Līga arī nemaz nenoliedz, ka no sava kaķa daudz ko mācās- galvenokārt kā saglabāt mieru un līdzsvaru dzīvē! Lai gan Līga darbu prezidenta kancelejā sauc arī par savu hobiju, viņa atzīst, ka ir brīži, kad tas prasa no viņas ļoti daudz enerģijas un nervu šūniņu, „Es cenšos nedarīt mājās darba lietas. Ņemt darbu līdzi uz mājām nozīmē, ka jebkurā laikā var piezvanīt gan kolēģi, gan žurnālisti. Man brīvdienās var būt kaut kur jābrauc! Tas nav tā, ka izslēdzu telefonu un ar to viss beidzās. Es nedrīkstu savu telefonu izslēgt!” stāsta Līga.

Līga ir priecīga, ka viņai ir izdevies atrast savu īpašo pozitīvās enerģijas lādiņu, jo bez tā pie tik saspringtas ikdienas viņai būtu grūti! Paglaudot Kisū, kļūstot labāk un mierīgāk! Kaķim, acīm redzot, ir īpaša enerģētika. „Es pati laikam, pēc dabas, esmu pietiekami aktīva un kustīga, reizēm varbūt disharmoniska. Man gribās kaut ko pretēju! Tāpēc man kaķi ļoti patīk! Dažreiz pirmais jautājums, ienākot mājās pa durvīm ir, kur ir Kisū! Man dažreiz prasa, kas man interesē vairāk - bērns vai kaķis?! Bet man vienmēr liekas, kad viņš ir mājās, tad ir miers un viss ir kārtībā!”

Raidījumu "Ķepa uz sirds" skatieties sestdien 10.00 LTV1, atkārtojums svētdien 16.00 LTV1 un pirmdien 19.30 LTV7.