Strīdi, kas signalizē par attiecību galu. Kā no tiem izvairīties?
Ikviens pāris strīdas, un tas ir normāli. Mēdz pat teikt - ja starp diviem cilvēkiem strīdu nav, iespējams, nav arī attiecību. Tomēr ir liela nozīme tam, KĀ šie strīdi notiek.
Kā uzsver Džons Gotmans (John Gottman), pasaulslavens psihologs un pētnieks, tikai trīs minūtes ilgā konfliktā, vērojot pāri, iespējams saprast, vai viņu attiecībām ir nākotne vai arī tās, visticamāk, drīz izjuks. Četri apokalipses jātnieki – tā Gotmans nosaucis četrus uzvedības veidus, ar kuriem iespējams īsā laikā iznīcināt attiecības. Tā sakot, paņēmieni ar letālām sekām. Un tie ir: neapvaldīta kritika, nicinājums, aizstāvēšanās un atkāpšanās.
Par neapvaldītu kritiku var runāt tad, ja cilvēks uzbrūk partnera raksturam kopumā, nevis konkrētam uzvedības veidam. Kā strīdēties nekritizējot? Recepte ir šķietami vienkārša (bet vienlaikus – ak, cik sarežģīta!) –
Runāt par sevi. Nelietot “tu”, bet gan “es” formu. Savas vajadzības izteikt pozitīvi – pieminot, kā varētu būt, nevis – kā nav. Piemēram: “Man nepatīk bardaks mājās – tas man rada stresu, tāpēc es patiesi novērtētu, ja tu, atnācis mājās, noliktu savas mantas.” Vai otrs to ņem vērā – tas jau ir cits stāsts. (Bet vēl mazāk viņš tādā gadījumā liks aiz auss kritiku.)
Par nicinājumu var runāt tad, ja saskarsmē viens no partneriem ir ieņēmis augstāku pozīciju. Sarkasms, cinisms, smīkņāšana, bieža saukšana vārdā (starp citu, strīdā tas ir viens no agresijas veidiem), izsmējīga atdarināšana – tas viss raksturo nicinošu izturēšanos.
– tādai vajadzētu palikt nostājai arī visvētrainākajā strīdā.
3. Aizsardzība ir cilvēciska pozīcija – kurš gan grib saņemt pļaukas? –, tomēr, iestrēgstot šajā pozā, dialogs vairs nav iespējams. Jebkurš teikums tad tiek vērsts pret teicēju: “Bet tu pats...”, jebkura rīcība tulkota kā tiešs vai netiešs uzbrukums: “Tu speciāli izdarīji, lai es...”. Un – cilvēks nespēj noskaņoties uz tādas frekvences, lai vispār sadzirdētu, ko otrs viņam saka. Ir tikai viens risinājums – atzīt (pirmām kārtām – sev) savu daļu atbildības. Par jebko. Arī par strīdiem. Viena pagale nedeg ir ļoti patiess teiciens.
4. Pēdējais apokalipses jātnieks – atkāpšanās. Viens no pāra vairs neatbild uz jautājumiem, noslēdzas sevī, ieņem pozu liec mani mierā un atsakās jebko risināt. Iespējams, visa kā ir par daudz, un vairs nav spēka, bet – lai kādi būtu iemesli šādai nostājai, tā liecina par nopietnu strupceļu. Cita starpā vīrieši bieži sūdzas, ka sievietes viņus zāģē, kaut patiesībā par to vajadzētu pat... priecāties. Kad sieviete vairs neko nepārmet un kļūst izvairīga, tas gan var būt attiecību gals. (Savukārt vīrietis parasti izturas izvairīgi konflikta pirmajā fāzē, ne pēdējā.) Ko iesākt, ja gribas visam pagriezt muguru? Šķietami absurdo – to arī darīt un pievērsties sev. Pirms tam gan godīgi otram pasakot, kādas jūtas šobrīd pārņēmušas. Tad paņemt pauzi (fiziski aizejot prom vai distancējoties), lai sakārtotu domas un emocijas, un pie domstarpībām atgriezties, kad parādījies lielāks iekšējais līdzsvars.