Dārzeņi un zaļumi nesezonā. Pirkt vai nepirkt?

Dažādi speciālisti rekomendē katru dienu ēst svaigus dārzeņus, un – jo vairāk, jo labāk. Bet ko darīt mums, latviešiem, ja Latvijā vidēji 4 mēneši gadā ir silti un pārējā laikā salātus, tomātus un citus dārzeņus uz lauka izaudzēt nav iespējams? Vai ir jēga iegādāties no Spānijas vai Itālijas ievesto svaigo produkciju, ja zinām, ka tā noteikti ir apstrādāta ar pesticīdiem? Te nu vispirms jāsaprot, kāpēc mēs vispār ēdam dārzeņus un zaļumus. Pirmkārt, lai uzņemtu vitamīnus, minerālvielas, enzīmus, antioksidantus un citas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, hlorofilu. Otrkārt, lai uzņemtu dienā nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu un nodrošinātu labu zarnu trakta veselību. Treškārt, mums tie gluži vienkārši garšo. Tad nu, izejot no šiem trim aspektiem, varam domāt, vai mums jāiekļauj svaigie dārzeņi uzturā vai tomēr varam pagaidīt līdz pirmajai Latvijas ražai. Ja svaigos dārzeņus un zaļumus ēdam tikai tāpēc, ka tas ir veselīgi, bet patiesībā tos mums nemaz neprasās, tad mierīgi varam bez tiem iztikt. Šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas var uzņemt arī ar pilngraudu produktiem, sakņaugiem, pākšaugiem un daudziem citiem produktiem. Cita lieta, ja organisms prasa kaut ko svaigu un zaļu. Tad gan tas viņam jāsniedz!

1. Ēst tikai tos dārzeņus, kam ir sezona: puķkāpostus, kāpostus un visdažādākos sakņaugus, bet no tomātiem, gurķiem un citiem dārzeņiem atturēties.

2. Ēst Latvijā audzētus dārzeņus piemēram, Getliņu Eko vai “Mežvidu” saimniecības tomātus.

3. Iegādāties veikalā bioloģiski audzēto produkciju, kas ievesta no ārzemēm.

4. Diedzēt sēklas, ēst dīgstus un audzēt uz palodzes sīpollokus.

5. Ēst fermentētus produktus, kas sagatavoti tad, kad konkrētajam dārzenim bijusi sezona.

6. Lietot augu valsts uztura bagātinātājus.

7. Ēst ievestos dārzeņus.

Gan no uzturvērtības viedokļa, gan arī no citiem aspektiem vislabāk lietot tos dārzeņus, kuri pieejami attiecīgajā sezonā. Taču nesezonā var ļoti labi iztikt ar pašu konservētajiem labumiem. Fermentētie dārzeņi savā ziņā pat pārspēj svaigos, jo satur arī probiotiskās baktērijas. Piemēram, skābēti gurķīši vai kāposti būs lielisks pienskābo baktēriju avots, ja vien tie nebūs pagatavoti ar etiķi, jo tad labvēlīgās baktērijas iet bojā. Otra lieliska iespēja aukstajiem gada mēnešiem ir diedzējumi. Dīgsti un asni ir kārtīga uzturvielu bumba, un, tuvojoties pavasarim, tos arī vieglāk izaudzēt pašiem. Dīgsti satur daudz minerālvielu, B grupas vitamīnus, kā arī C, E un A vitamīnu – pat 15 reižu vairāk, nekā to ir nediedzētās sēklās, graudos, riekstos vai pupiņās. Iesācēji savu palodzes mazdārziņu var sākt veidot ar lociņiem un kressalātiem, kas izaugs salīdzinoši ātri un nebūs pārāk prasīgi. Protams, zaļumus var iegādāties arī veikalā vai no kāda cītīgāka zemnieka, kurš tos ir izdiedzējis mūsu vietā. Podiņos un kastītēs izaudzētie garšaugi un salāti ir ļoti parocīgi, jo tos varam turēt mājās un kādu laiku lietot. Taču jāatzīst, ka salāti ir vieni no tiem dārzeņiem, kas saņem diezgan lielu pesticīdu devu. Arī fasētās salātu lapiņas, visticamāk, būs saņēmušas kādu pesticīdu devu, tādēļ drošāk salātus būtu audzēt pašiem vai iegādāties no zināmām saimniecībām. Laba alternatīva vietējiem zaļumiem, kad tie nav pieejami, ir tā saucamie augu valsts superprodukti. Spirulīna un hlorella ir mikroaļģes ar milzīgu uzturvērtību, kuras mūsu platuma grādos vairāk izmanto kā uztura bagātinātājus.