Natālija Grebņeva pēc ģimenes traģēdijas atkal filmējas Latvijā

Bijusī Liepājas teātra un seriāla "Saldā indes garša" aktrise Natālija Grebņeva nesen viesojās Latvijā, lai turpinātu filmēties LTV seriālā Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums Brigitas lomā. Viņa paspēja arī apciemot mammu, tēti un draugus un pēc deviņām dienām atkal devās atpakaļ uz otrajām mājām – Spāniju.

Spāniju par savām otrajām mājām Natālija sauc jau vairāk nekā desmit gadus. Pirms aizceļoja uz dienvidzemi, aktrise seriālā Saldā indes garša piedzīvoja vienu no dzīves grūtākajiem brīžiem. Viņai bija jānospēlē dzemdības, kam sekoja mazuļa nāve. Natālija ilgu laiku nespēja aizmirst izdzīvotās sajūtas, kādas bija, redzot maza bērna zārku, bet pēc diviem gadiem viņa pati piedzīvoja savas atveidotās varones traģēdiju...

Nu jau pagājis ilgs laiks pēc notikušā, likteņa piespēlētās sāpes ir izsāpētas, un aktrise ar vīru priecājas par skaistajiem mirkļiem un iespējām, ko dzīve sniedz. Viņu ģimenē aug brašs puika Aleksis, kurš iet skolā, un Natālija atkal filmējas. „Pēc pašas ģimenē notikušās traģēdijas atteicos no teātra vides, televīzijas projektiem un citiem ar šo jomu saistītiem piedāvājumiem. Tobrīd šķita neiespējami atkal sevi saistīt ar aktiera profesiju... Visa tā laika notikumu virkne bija uz robežas ar mistisko, un visā redzēju zīmes, kas mani it kā virzīja prom no skatuves pasaules,” toreiz notikušo paskaidro Natālija, kura nu izlēmusi atgriezties aktrises profesijā. „Laiks ārstē visu. Jūtos atbrīvojusies no tā laika smaguma un esmu iemācījusies sakārtot savu iekšējo pasauli. Protams, izvērtēju ar prātu, kuram piedāvājumam saku „jā”, bet galvenais – uzticos pašam pirmajam impulsam. Esmu ļoti intuitīvs cilvēks.”

Ikrīta rituāls – skrējiens gar jūras krastu

Spānijā Natālija ar vīru Oļegu un dēlu Aleksi dzīvo Valensijas reģionā, Alikantes provincē, nelielā pilsētiņā jūras krastā. Abi ar vīru naudu pelna, strādājot nekustamo īpašumu jomā, bet dēls mācās ceturtajā klasē spāņu skolā, kur apgūst spāņu un angļu valodu, kā arī neaizmirst vecāku dzimtās – latviešu un krievu – valodas.

Jau vairākus gadus rīta cēlienu Natālija iesāk ar vieglu skrējienu pa skaistajām dabas takām gar jūras krastu. „Es to sauktu par ātrsoļošanu. Esmu iemācījusies sevi disciplinēt un katru dienu veicu astoņus kilometrus aptuveni stundas laikā. Spānijā tas ir viens no populārākajiem sporta veidiem. Ļoti daudz cilvēku soļo gar jūras krastu. Un, ja eju vienā un tajā pašā laikā, satieku vismaz piecus cilvēkus, kurus jau atpazīstu un ar kuriem sasveicinos. Līdzīgi kā jebkurā sporta zālē – iepazīsti cilvēkus, kuri regulāri dara to pašu, vienīgi man tā ir gara pastaiga un svaigā gaisā,” tā Natālija.

Natālija ar dzimteni joprojām ir cieši saistīta. Viņi šeit brauc gan, kad jāfilmējas seriālā, gan brīvdienās ciemos pie radiem, un šo saikni nevēlas zaudēt arī turpmāk. „Es izvairos formulēt to tā, ka esmu aizbraukusi no Latvijas. Mēs darba laiku pavadām Spānijā, bet brīvo laiku – Latvijā. Esmu abās vietās. Un paldies Dievam, ka ir jaunās tehnoloģijas, kas ļoti palīdz sazināties ar ģimeni. Mums ir arī tādi mirkļi, kad bērns matemātiku pilda skaipā kopā ar vecmāmiņu, jo viņa ir skolotāja un palīdz mazdēlam saprast. Mūsdienu tehnoloģijas palīdz komunikācijā ar tuviem cilvēkiem. Mums ar draudzenēm ir tādi vīnu vakari un kafijas pauzes. Sākumā tas nesanāca, bija grūti, bet tad vienā mirklī saproti, ka nav citu iespēju un viss – dzīve iet uz priekšu, jāpieņem iespējas, kādas ir,” smaidot stāsta Natālija.

Liepājniece arī uzsver, ka uz Spāniju nebrauca peļņas dēļ. „Man tur ir brīvības izjūta, internacionāla vide ar daudzām valodām. Līdz ar to atkrīt jebkāds saspringums par nacionāliem jautājumiem arī bērnam skolā. Mums ir tāds uzskats – cieni savu nāciju, savas tradīcijas un pieņem citas, jo esi tajā vidē, kur tās ir. Bērni ļoti ātri iemācās pieņemt cittautībniekus. Arī klimats man patīk. Bet visvairāk simpatizē tas, ka ļoti ilgu laiku ir gaišs. Un, protams, pārtika – „jūras zvēri”, kurus mans vīrs sauc par jūras briesmonīšiem. Bez jūras veltēm ikdienu nemaz nespējam iedomāties,” priecīgā balsī nosaka Natālija Grebņeva un piebilst, ka uz Latviju viņi brauc pēc kultūras dzīves – teātra izrādēm un augstvērtīgiem koncertiem.