Kā savā mazdārziņā izaudzēt izcilu redīsu?
Redīss ir īsts ziemeļnieks – sēklas dīgst jau trīs četru grādu temperatūrā, lai gan optimālā dīgšanas temperatūra ir aptuveni 15–20 grādu, turklāt dīgsti samērā labi pārdzīvo arī temperatūras pazemināšanos līdz mīnus pieciem grādiem.
Lai augtu saknes bumbulis, temperatūrai jābūt 15–18 grādu. Pirmā raža jāgaida, ņemot vērā ne vien šķirni, bet arī laikapstākļi. Parasti redīsi izaug 20–35 dienās no dīgstu parādīšanās brīža, visagrākie un visvēlākie sējumi aug ilgāk – aptuveni 40 dienu.
Sēj agri!
Tā kā redīsu vākšanas laiks ir īss – nepilna nedēļa, tos vajadzētu sēt ik pēc 10–15 dienām. Neapkurināmā plēves siltumnīcā redīsus sēj martā, bet, ja laimējas ar ļoti agru pavasari, mēneša beigās tos var sēt jau uz lauka. Vēlāk par maiju redīsus sēt gan nevajadzētu, jo siltākā un gaišākā laikā saknes vairs neattīstās normāli, lai gan, protams, ir šķirnes, kuras ir izturīgākas pret karstumu. Redīsi rudens ražai jāsēj jūlija beigās, augustā.
Iestrādā augsni!
Redīsiem vislabāk patīk trūdvielām bagātas, pietiekami mitras, irdenas, labi iestrādātas augsnes, jo auga sakņu sistēma ir sekla. Tāpēc redīsu dobei nav piemērota smilts (tās nesaglabā mitrumu) un māls (par blīvu, lietū izmirkst, saknēm trūkst gaisa, attīstās puves). Redīsus nevajag audzēt turpat, kur iepriekš auguši citi kāpostu dzimtas dārzeņi – slimību un kaitēkļu dēļ. Minerālmēslus iestrādā pirms sējas, diemžēl kūtsmēsli šai misijai nav piemēroti.
Izvēlies pareizās sēklas!
Izrādās, no smagākajām un rupjākajām sēklām izaug agrīnāki un prāvāki redīsi, no sīkajām un vieglajām izaugušie ātrāk veido ziednešus. Sēklas vislabāk izsēt 3–4 cm attālumā citu no citas, lai nevajadzētu retināt; biezi saauguši un laikus neizretināti, tie grib ziedēt vai veidot garas, tievas ļipiņas, nevis apaļīgas saknes. Arī par dziļu tās nevajadzētu iesēt – pilnīgi pietiks ar 1–1,5 centimetriem. Patiesībā labam redīsam lapu ir maz, jo tas labprātāk grib briedināt bumbuli zem zemes. Par laimi, redīsi aug ātrāk, nekā izplatās slimības, tikai biezos sējumos var tikt pie miltrasas, bet mitrās un blīvās augsnēs – pie dīgstu melnkājas un sakņu puves. Savukārt no spradžiem var izvairīties, apsedzot redīsus ar agrotīklu, taču tad jāpieskata nezāles, kurām arī šādi dzīves apstākļi ļoti tīk.
Pamatīgi laisti!
Redīsi ir pamatīgi jālaista, pat īslaicīgs sausums ietekmēs saknes kvalitāti, bet 4–5 dienas novedīs pie pārkoksnēšanās. Ja laistīsi kā pagadās, saknes būs kroplīgas. Lietpratīgi redīsu audzētāji savas dobes laista pat divas reizes dienā. Tas paglābs arī no spradžu uzbrukuma, kas sausā laikā var notīrīt visu dobi.
Kuru šķirni?
Jebkura jaunākās paaudzes redīsu šķirne būs labāka par mierlaiku, pie kuru uzlabošanas neviens vairs rūpīgi nestrādā. Taču, pirms sēklas pirkt, izlasi informācija uz paciņas! Noteikti noskaidro, vai tā ir agrā pavasara vai vasaras šķirne. Ir speciālās siltumnīcu šķirnes, kas paredzētas lielražotājiem, tās domātas redīsu audzēšanai siltumnīcās, ziemā, kad ir maz gaismas. Dažkārt šķirnei ir kādas specifiskas īpatnības, piemēram, lielas lapas, tad redīsi jāsēj retāk.
Žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: All Over Press
