Pedagoģe: skola nav īstā vieta, kur jauniešiem izrādīt savstarpējās simpātijas
Pusaudžu vecums ir laiks, kad bērni sāk izrādīt uzmanības apliecinājumus viens otram. Tā kā skola ir tā iestāde, kurā tiek pavadīta dienas lielākā daļa, nereti pirmās attiecības pusaudžiem veidojas tieši tur. Lai nu kā, Latvijā ir skolas, kurās skolotājiem romantiski uzmanības apliecinājumi skolēnu starpā šķiet nevēlami, tāpēc tos ierobežo.
Māmiņa Gundega, kuras meita mācās 9. klasē, stāsta, ka skolotāja skolā aizliegusi pusaugu vecuma bērniem skolā un skolas teritorijā starpbrīžos vienam pret otru paust romantiska rakstura jūtas. „Manai meitai šīs ir pirmās romantiskās jūtas. Kāpēc gan viņa nevarētu starpbrīdī apskauties ar savu draugu un izrādīt savu pieķeršanos?”
Lai gan neadekvāta uzmanība, protams, ir nevēlama, un skolotājs ir cilvēks, kurš ar bērniem pavada lielāko dienas daļu, viņus skolojot un uzmanot, māmiņai absurdi šķiet, ja tiek aizliegtas pat tādas nevainīgas nodarbes kā neliela buča vai simpātiju izrādīšana vienam pret otru. „Šo aizliegumu skolotāja skaidroja ar piemēru, ka mazāko klašu skolēni tajā noskatās un mēdz atdarināt šīs darbības mājās, īsti neapzinoties, ko tās nozīmē. Bet vai simpātiju izrādīšanu patiešām vajadzētu aizliegt?” jautā māmiņa.
Arī citās Latvijas skolās šis jautājums esot izskatīts, taču nolemts, ka nekādus aizliegumus neesot vajadzības ieviest. „Protams, mēs spējam viens otru ietekmēt, bet tāpēc notiek lekcijas, pārrunas, uz skolu nāk dažādi profesionāļi, kas runā ar jauniešiem par šīm tēmām. Mūsu skolā bērni uzkrītoši savas attiecības nedemonstrē, bet, ja tā notiek, tad tas ir tikai normāli,” teic Rīgas 25. vidusskolas pārstāve. Viņa stāsta, ka katrā skolā ir savi iekšējās kārtības noteikumi, un skolotāji ir atbildīgi par skolēniem un to nodarbēm. „Ja pusaudžu jūtu izpausmes izskatās ne pārāk ētiski, tad aicinām viņus uz sarunu, bet aizliegumu pie mums nav,” viņa atklāj.
Arī Liepājas 7. vidusskolā stāsta, ka bērni zina, ka sabiedriskā iestādē, kāda ir skola, ir jāievēro uzvedības normas, un izpaust romantiskās attiecības uz skolu nenāk. „Tas atkarīgs no tā, kādā veidā pusaudži šīs jūtas pauž, bet uzskatām, ka tas ir tikai normāli, ja skolotājs aizrāda gadījumos, kad uzvedība nešķiet adekvāta. Tāpēc jau skolotāji šeit esam, lai bērnus uzmanītu un audzinātu.”
Psihologs iesaka runāt, nevis aizliegt
Ģimenes un bērnu psiholoģe Jolanta Ūsiņa portālam Kasjauns.lv stāsta, ka mazie bērni tik tiešām no redzētā skolā spēj ietekmēties, taču liela ietekme ir arī audzināšanai ģimenē. „No vienas puses tas ir labi, ka pusaudži spēj izrādīt viens pret otru romantiskas jūtas, bet jautājums ir par to, kādā veidā šīs jūtas tiek paustas. Mazie bērni to redz, un interpretē pa savam. Taču, ja runa ir vienkārši par romantiskām jūtām – tas taču ir skaisti un pozitīvi!”
Ūsiņa atzīst, ka arī pati strādā skolā, tāpēc romantisku jūtu izpausmes starp pusaudžiem ir nācies ievērot, bet vērtē to drīzāk pozitīvi, un aizliegt ko tādu darīt noteikti neiesaka. „Es skolotājiem ieteiktu aprunāties ar bērniem, nevis brutāli aizliegt kaut ko. Skolotājs, protams, var būt ļoti direktīvs, bet ir svarīgi pašiem atcerēties, kā tas notika mūsu jaunībā. Jāatzīst – mēs pieaugušie reizēm neesam gatavi runāt jauniešu valodā,” teic Ūsiņa.
Aizliegumu atbalsta
Jautājot, vai skolā ir tiesības ieviest kādus konkrētus aizliegumus, Izglītības un zinātnes ministrijā portālu Kasjauns.lv informēja, ka tādas tiesības tiešām esot. „To ir tiesīgas noteikt izglītības iestādes pašas ar saviem iekšējiem normatīviem. Subjektīvi arī es sliecos atbalstīt šādu viedokli, jo, kur tad ir tā robeža, kas ir/nav pieļaujami skolā? Šķiet, ka šī prasība ir visai saprātīga, jautājums vien – ko saprotam ar jūtu izpausmēm, amplitūda ir visai plaša,” stāsta IZM pārstāve Edīte Olupe.
Arī Tiesībsarga birojā apstiprina, ka katras izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos jābūt noteiktiem izglītojamo uzvedības noteikumiem. „Skola ne vien drīkst, bet tai pat ir pienākums noteikt izglītojamo uzvedības noteikumus. Vispārējs aizliegums izrādīt vienam pret otru jūtas nevarētu būt noteikts skolas normatīvajos aktos, jo tas būtu nesamērīgi, taču konkrētu darbību aizliegumi vai ierobežojumi var tikt noteikti,” stāsta Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Taču, ja vecāki nepiekrīt kādam no skolā noteiktajiem noteikumiem, vienmēr ir iespēja vērsties pie izglītības iestādes vadītāja.