Tīrs un spožs auto. Gandarījums tev, kaitējums videi
Mazgājiet automašīnu tikai tad, kad tas ir patiešām nepieciešams.
Dzīvesstils

Tīrs un spožs auto. Gandarījums tev, kaitējums videi

Jauns.lv

Nomazgāt un sakopt savu auto – tas mūsdienu cilvēka dzīvē ir tikpat nozīmīgi, kā rūpēties par savas mājas tīrību un savu veselību. Diemžēl tas nodara kaitējumu videi. Uzini, kā ekoloģiski mazgāt auto.

Tīrs un spožs auto. Gandarījums tev, kaitējums vid...

Tas, kāda un cik labi kopta ir jūsu automašīna, norāda, kas jūs esat. Iebraukt automazgātavā ir apmēram tas pats, kas iztīrīt zobus. Mazgāt, pulēt un doties pasaulē spīdoši mirdzošā dzelzs zirgā – tas nozīmē, ka vismaz kaut kas dzīvē ir kārtībā. Taču mašīnas tīrība un spožums, plašākā kontekstā lūkojoties, ir tikai šķietamība. Līdzekļi, ar kuriem auto tiek mazgāti un pulēti, parasti iegūti no neatjaunojamajiem resursiem un var saturēt videi un veselībai bīstamas vielas. Tajos ir sintētiskie šķīdinātāji un virsmaktīvās vielas, kas ir akūti toksiskas, bojā hormonālo sistēmu, un nevajadzīgas smaržvielas, kas negatīvi ietekmē auglību. Ja tas jūs sevišķi neuztrauc, tad ņemiet vērā, ka īpaši toksisku tīrīšanas līdzekļu lietošana var arī sabojāt jūsu automašīnas pulējumu vai vinila virsmas jūsu sirsnīgi lolotās mašīnas salonā.

Mainot savus auto mazgāšanas paradumus, varat samazināt arī savu ietekmi uz vidi.

•    Pirmkārt, mazgājiet automašīnu tikai tad, kad tas ir patiešām nepieciešams, iknedēļas automazgātavas apmeklēšanai nudien nav jābūt obligātai rutīnai.

•    Otrkārt, izmantojiet videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.

Latvijā nav redzēti videi draudzīgi automašīnu mazgāšanas piedāvājumi, un arī veikalos un degvielas uzpildes stacijās nopērkamajai auto kosmētikai (stiklu un dažādu virsmu mazgāšanas līdzekļiem, vaskiem un pulētājiem) parasti nav ekomarķējuma. Taču lai tas neaptur tos, kas nolēmuši padarīt savu dzīvi zaļāku arī auto kopšanas ziņā, jo automašīnas tīrīšanas līdzekļus, līdzīgi kā mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus, katrs var pagatavot pats.

Arī vējstikla mazgāšanas šķidrumu varam uzmeistarot savām rokām – sajauciet izopropilspirtu ar ūdeni (attiecībā 1 pret 10) un pievienojiet ēdamkaroti mazgājamā līdzekļa (vislabākās ir dabiskās ziepes). Saskalojiet maisījumu, un varat to iepildīt automašīnas vējstikla mazgāšanas tvertnē. Izopropilspirts ir daudz drošāka alternatīva par metanolu, kas tiek izmantots lielākajā daļā komerciālo mazgāšanas šķidrumu un parasti uz iepakojuma tiek apzīmēts ar draudīgu bīstamības simbolu. Taču izopropilspirta vietā var lietot arī balto etiķi (proporcijā 1:1 vai 3:1) un nedaudz mazgāšanas līdzekļa, vienīgi jāatceras, ka tas ziemā sasals.

Automašīnas korpusa mazgāšanai var lieliski izmantot ūdens un etiķa maisījumu – sajauciet attiecīgi 1 litru ūdens ar 100 mililitriem etiķa, nedaudz pievienojot kādu videi draudzīgu tīrīšanas līdzekli. Taču jāskatās arī, lai mazgāšanas švammes un birstes nebūtu pārāk rupjas un nesabojātu auto pulējumu. Labākā izvēle ir kokvilnas drāna. Etiķis neitralizē minerālvielas sārmainā vai cietā ūdenī, līdz ar to novērš ūdens plankumu parādīšanos pēc mašīnas mazgāšanas.

Tikai nelietojiet nekādus attaukošanas līdzekļus, arī videi draudzīgos, jo tie var bojāt automašīnas krāsas aizsargslāni, kas var izraisīt krāsas oksidēšanos! Vinila virsmas regulāri jātīra ar mitru mikrošķiedras lupatiņu. Ādas salona tīrīšanai var izmantot šķidrās videi draudzīgās ziepes (neizmantojiet alkoholu saturošus tīrīšanas līdzekļus). Labi, bet ko iesākt ar putnu atstātajiem dekorējumiem? Tos var viegli notīrīt ar pārtikas eļļu un kokvilnas lupatiņu.

Ņemot to visu vērā, jūs varat atbrīvot savu dzīvi no krietna daudzuma ikdienas ķīmiskā kokteiļa, un – ne tikai. Viena no jaukākajām nodarbēm, ko mēdzu brīvās un saulainās dienās darīt kopā ar bērniem, – pagalmā mazgāt mašīnu. Šļūtene, daudz kokvilnas un mikrošķiedras lupatu, un vairākas stundas apmierinātas darbošanās. Pēc tam man ir trīs slapji bērni (un, iespējams, mūsu ģimenes busiņš nav pats spožākais Rīgā), bet vēl viens gabaliņš mūsu dzīves ir brīvāks no toksiskām vielām un pilnāks ar priecīgiem brīžiem.

Teksts: Jānis Brizga, biedrības Zaļā brīvība vadītājs, žurnāls Ko ārsti tev nestāsta/Foto: Shtterstock