Simtiem Latvijas sieviešu vēlas surogātmātes iznēsātu bērniņu, bet šeit to nevar izdarīt

Latvijas likumdošanā surogācijas nav atrunāta un tātad tā praktiski nav atļauta, bet LTV7 raidījums „Ličnoje delo” („Personiskā lieta”) vēsta, ka vecāki, kuriem pašiem savu bērnu nevar būt vai māte negrib bērniņu iznēsāt, brauc uz Krieviju vai Ukrainu, kur surogācijas pakalpojumi ir kļuvuši par atsevišķu biznesa nozari.

Te jāteic, ka attiecībā uz surogāciju nevar viennozīmīgi teikt – kas nav aizliegts, ir atļauts, jo šī lieta attiecas uz veselības aprūpi un ārstniecību, kurā ir pieļaujamas tikai atļautas un legālas metodes. Tomēr ārzemēs surogācija nav aizliegta.

Ārsts reproduktologs ārsts Ņikta Šubņikovs LTV7 teic, ka Latvijā runa nav tikai par atsevišķiem gadījumiem, bet gan par simtiem pacientu. Viņš stāsta, ka Latvijas sievietes brauc uz Ukrainu un Krieviju, lai ar surogātmātes palīdzību tiktu pie bērniņa. Process ir visiem zināms – sievietes apaugļoto olšūnu ieliek surogātmātes dzemdē.

Krievijā vai Ukrainā atrast surogātmāti neesot problēma – pat rindā nav jāstāv. Tāpat tur palīdz nokātot arī dzimšanas apliecību, kurā surogātmāte pat netiek pieminēta. Piemēram, Krievijā dzimšanas apliecībā ieraksta tikai ģenētisko māti, surogācijas faktu pat nepieminot. Tas nozīme, ka māte pie mums bērnu var piereģistrēt kā savu miesīgo bērnu kā Latvijas pilsoni.

Krievijā un Ukrainā piedāvā pilnu surogācijas pakalpojumu paketi – sākot no surogātmātes atrašanas un beidzot ar bērniņa dzimšanas fakta reģistrāciju. Tas gan nav lēts prieks. Ukrainā tas izmaksā no 30 līdz 35 tukstošiem eiro; surogātmātes atrašana – 6000 eiro, mākslīgā apaugļošana – 2000 eiro, honorārs surogmātei un viņas dzīves nodrošināšana līdz dzemdībām – ap 17 000 eiro, dzemdību pieņemšana – 2000 eiro, notāra pakalpojumi – 250 eiro.

Veselības ministrijā teic, ka Latvijā nav informācijas, cik bērniņu mūsu mātēm bērniņi pasaulē nākuši ar surogātmātes palīdzību.

Surogācijas aizsākumi meklējami ASV pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, bet par komerciālu pakalpojumu surogācija kļuva 20. gadsimta beigās. Surogātmātes pakalpojumi pašlaik ir atļauti ASV, Kanādā, Grieķijā, Austrālijā, Krievijā, Lielbritānijā, Izraēlā, Korejā, Brazīlijā un Argentīnā. Lielākajā daļā Eiropas valstu tas nav atļauts.

Ir vesela virkne pretinieku šāda pakalpojuma legalizēšanai. Vai sievietes dzemde drīkst kļūt par inkubatoru, bet bērns – par preci, par ko maksā no 10 000 līdz 100 000 eiro? Arī Latvijā pašlaik neviens nedomā legalizēt surogācijas pakalpojumus.