Kā uzvarēt stresu, nogurumu un depresiju - jogas skolotājas Agneses padomi

Joga nav tikai jauniem un veseliem

Pastāv mīts, ka joga ir domāta tikai jauniem, veseliem un lokaniem cilvēkiem, taču tā nebūt nav. Joga ir piemērota ikvienam, tikai jābūt vēlmei ar to nodarboties un jāsajūt pēc tās nepieciešamība. Jogas lielākā vērtība ir spēja disharmoniskā vidē ieviest harmoniju, un mūsdienu stresainajā dzīves ritmā tam ir liela nozīme. Joga – tā ir iespēja atrast laiku sev. Mums katru dienu ir pienākumi un stress, tomēr ikvienam jāatrod laiks jēgpilnai un veselīgai atpūtai, lai mēs varam pilnvērtīgāk un labāk izpausties dzīvē, kad no mums tik daudz tiek prasīts, kad ir termiņi un pienākumi.

Vīna glāze vakarā stresu neuzveic

Stress ir pilnīgi visiem cilvēkiem – biroja darbiniekiem, fiziska darba veicējiem un arī tiem, kas mājās audzina bērnus. Ko dara joga? Joga norūda nervu sistēmu un palīdz stresu „sagremot”. Cilvēkam, kuram ir mazāk trenēta nervu sistēma, ir grūti atslēgties pēc stresainas dienas un nomierināties. Joga iemāca mums tehnikas, kā izlādēties, nomierināties un relaksēties. Nevajag sevi mānīt, ka glāze vīna vakarā palīdzēs atslābināties. Taču joga patiešām palīdz – vingrinājumi attīra asinsriti no stresa hormoniem un rada laimes hormonus jeb endorfīnus.

Lai uzveiktu nogurumu, atrodi laiku sev

Bieži vien noguruma iemesls ir tas, ka cilvēks ir pārstrādājies, un šādā situācijā vienīgais ierocis pret nogurumu ir atpūta. Ar čipsu paku pie televizora tu atpūties nebūsi. Ir jāiet dabā, jāstaigā, jāelpo svaigs gaiss, jāēd kvalitatīvs ēdiens, jātiekas ar cilvēkiem, kuri tevi mīl, atbalsta un iedvesmo. Starp visiem ikdienas pienākumiem, kas mūs nogurdina, ir jāatrod laiks sev. Arī jogā ir daudz un dažādi vingrojumi, kuri dod enerģiju. Ir jāiemācās arī pareizi elpot, jo dažkārt mēs paši sev atņemam enerģiju, nepareizi elpojot, un tāpēc jūtamies noguruši. Vienmēr atceries, ka, neraugoties uz visiem pienākumiem, tu esi pelnījis brīdi atpūtai un pretī ikdienai, kas tevi novārdzina un atņem iedvesmu, jāliek pretī pozitīvi iespaidi, kas stiprina veselību.

Rudens atnāk ar depresiju

Kurš gan no mums nav dzirdējis vārdu salikumu „rudens depresija”? Rudens ir laiks, kad tikko ir bijusi brīnišķīga saulaina vasara, kā arī atvaļinājums un atpūta. Savukārt rudens ir atnācis ar daudziem pienākumiem, un ir sajūta, ka nekas patīkams drīzumā nav gaidāms, un tu nezini, kā sevi motivēt izlīst no gultas. Ko darīt? Nevajag dzīvot tumsā un domāt, cik viss ir slikti! Ir jāvairo gaisma, piemēram, meditējot. Pētījumi ir pierādījuši, ka gaisma, kas tiek radīta meditējot, atstāj uz smadzenēm un labsajūtu identisku rezultātu kā saules gaisma. Cilvēki, kuriem ir tendence uz melanholisku noskaņojumu vai ir bijusi depresija, jādomā par kustībām, svaigu gaisu un meditāciju, jo meditācija ir tā, kas trūkstošo saules gaismu rada mūsos iekšā, tādējādi ārējie apstākļi mazāk ietekmē pašsajūtu.

Sakārto attiecības ar līdzcilvēkiem

Bieži vien pie mūsu nelāgās pašsajūtas vainojams ne tikai stress un nogurums, bet arī mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem. Kāpēc rodas konflikti ar citiem cilvēkiem? Tāpēc, ka nespējam savaldīt savas emocijas un, kad emocijas plūst pāri malām, ir grūti novērtēt patieso situāciju. Joga iemāca apzināties un saskatīt īsto stāstu, kas konkrētajā brīdī ir noticis. Apzinoties situāciju, mēs kļūstam objektīvāki pret realitāti, kā arī spējam atklāti runāt un pateikt, kas mūs satrauc vai nepatīk. Praktizējot jogu, mēs spējam adekvāti risināt visas situācijas un labāk izprotam sevi, uzlabojas pašapziņa, mēs apzināmies gan savas stiprās, gan vājās puses. Joga mums iemāca tās pieņemt, un tas ir ļoti veselīgi. Kad tu sevi izproti un pieņem tādu, kāds esi, tu vari veidot kvalitatīvākas attiecības ar otru.

Raksts publicēts sadarbībā ar „Galleria Riga” / Publicitātes foto