Pieredze un padomi, kā sarunāties ar meitu - pusaudzi par seksu
Viena no delikātākajām sarunu tēmām, kas jāpiedzīvo vecākiem, ir saruna ar meitu par seksu un seksuālajām attiecībām. Iespējams, ka lielākā daļa vecāku ir izskaidrojuši, kā rodas bērni no bioloģiskā skatu punkta, bet kā ar tīni runāt par tādām tēmām kā orālais sekss, kontracepcija, seksuāli transmisīvās slimības? Kā iemācīt pateikt "Nē" un paskaidrot, kāpēc tas ir svarīgi? Savu pieredzi stāsta ārste - ginekoloģe Dženifera Ēstone, divu pusaudža vecuma meitu mamma, "The Doctors" konsultante.
Kurš ir piemērotākais vecums, lai beidzot ar savu meitu runātu par šiem jautājumiem? Kā vispār uzsākt sarunu?
Par to ir jārunā, pirms jums vispār ir radies jautājums " Vai šobrīd nav īstais brīdis par to runāt?". Jo agrāk šis dialogs notiek, jo dabiskāk un mazāk neērti norit saruna. Vieglāk uzsākt sarunu, neitrāli apjautājoties, vai meitas draudzenes jau iet uz randiņiem, kā viņām klājas, ko jūsu meita domā par draudzeņu puišiem un viņu attiecībām. Dažādi pētījumi liecina, ka tīņi izvēlas iesaistīties seksuālās attiecībās nevis tāpēc, ka viņi tiešām to vēlas, bet gan apkārtējo draugu iespaidā. Ja jūsu meitas draugu lokā ir seksuāli aktīvas meitenes, ir daudz lielāka iespēja, ka arī jūsu meita uzsāks agrīnas intīmas attiecības.
Kuram labāk runāt ar meitu par seksu - tētim, mammai? Varbūt šī saruna jārealizē, piedaloties abiem vecākiem?
Visu nosaka konkrēti cilvēki un situācija ģimenē. Dažreiz to var izdarīt tētis, ja viņam ir īpaši tuvas attiecības ar meitu. Man nav konkrēta ieteikuma, kam labāk uzticēt šo pienākumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka modernā mūsdienu ģimenē tēva un mātes lomas un uzdevumi vairs nav tik strikti nodalīti kā tas bija agrāk. Svarīgāk ir ievērot vienotu nostāju šajos jautājumos un būt gatavam atbildēt uz jebkuru jautājumu.
Vai sarunas saturs mainās, ja meitenei augot, viņa sāk pati iet uz randiņiem un tikties ar puišiem?
Protams! Ja mainās aktuālās tēmas, tad meitenei jābūt gatavai un informētai. Līdz 15 gadu vecumam lielākā daļa mūsu bērnu ir saskārušies ar tādiem jēdzieniem kā sekss un narkotikas. Iespējams, ka tā nav viņu pašu pieredze, bet daudz ir dzirdēts no draugiem un klasesbiedriem. Tad, kad meitene sāk iet uz randiņiem, viņai ir jābūt informētai, ko nozīmē tādi jēdzieni kā izvarošana, seksuāli transmisīvās slimības, kontracepcija, emocionālā un fiziskā vardarbība, jāatpazīst tās pazīmes. Vecākiem jāpārrunā ar meiteni, kādas ir brīdinošas pazīmes, kad viņa jau ir apdraudēta, kā pasargāt sevi un ko darīt, ja viņai uzbrūk.
Es savām meitām pastāstīju, ka seksuālas vardarbības gadījumā nevajag mainīt drēbes un steigties uz dušu, kas ir dabiska sievietes rīcība šādā gadījumā. Tā ir pierādījumu likvidēšana. Iespējams, ka tā ir ļoti nepatīkama tēma, bet tāda ir dzīve. Lielākām meitenēm noteikti jāzina par avārijas kontracepcijas iespējām un darbības principiem. Tāpat tīnēm vajadzētu atrast cilvēku, ar kuru droši var aprunāties par visām intīmajām problēmām. Tas var būt gan viņu ginekologs, gan mammas māsa, gan, protams, arī mamma. Bet tām nevajadzētu būt tikpat jaunām un nezinošām draudzenēm, kas problēmu gadījumā nevarēs dot noderīgu padomu.
Un protams, uzsākot randiņu apmeklēšanu, meitenei ir jābūt izpratnei, kas ir mīlestība un cieņa.
Bet kā mamma var iemācīt savu meitu atšķirt, ar kuru zēnu ir vērts satikties un kurš draugs nav piemērots tālākām attiecībām?
Katram ir savi kritēriji, bet es esmu noteikusi, ka mana 15 gadus vecā meita nedrīkst iet uz randiņiem ar puišiem, kas ir daudz vecāki par viņu. Mans noteiktais limits ir gadu vecāks draugs. Kad meita mācīsies koledžā, domāju, ka šos limitus pārskatīšu, bet pašlaik gadu starpībai ir nozīme. Puišu pieredzes 16 un 18 gados ir tik ļoti atšķirīga, ka tie būtībā ir divi atšķirīgi vecumposmi. Es parasti lūdzu meitu raksturot puisi, ar kuru viņa draudzējas, mani interesē motivācija, kāpēc viņa izvēlas viena vai cita tipa zēnus. Ja dzirdu lietas, kas man neliekas pieņemamam, mēs to pārrunājam. Tāpat mani interesē, ar kādiem zēniem satiekas meitas draudzene. Ko viņa domā par savu draudzeņu attiecībām. Tas labi parāda, kāda ir manas meitas vērtību sistēma un kur mums būtu vairāk jāpiestrādā.
Kā runāt ar meitu par seksuālajām attiecībām un iemācīt pašai lemt, vai viņa tās vēlas vai nē?
Savām meitām skaidroju, ka viņām nav jādara nekas, ko pašas negrib. Par to nevajag kaunēties, bet tieši otrādi – lepoties, ka tev ir savs viedoklis un spēja par to pastāvēt. Mācu, ka pat draudzējoties ar zēnu, nav jāpiekrīt visam, ko viņš piedāvā. Mācu, ka puisis nekad nedrīkst būt svarīgāks par viņu pašu.
Tomēr vecāki parasti jūtas ļoti apjukuši, kad ar tīni jārunā par seksu...
Es ieteiktu šo sarunu dalīt divās daļās – par emocijām un psiholoģisko pusi – tā ir viena sarunas daļa, bet medicīniskā un fizioloģiskā puse – cita saruna. Turklāt pieņemt, ka mulst ir pilnīgi normāli. Jūs tāpēc neesat nepareizi vecāki. Tomēr saņemieties un sakiet tieši to, kas jums ir svarīgi. Piemēram, paskaidrojiet meitai, ka nevajadzētu iesaistīties seksuālās attiecībās līdz kādam noteiktam vecumam. Nesolu, ka viņa jūs klausīs, tomēr jūs būsiet pauduši savu nostāju un iezīmējuši robežas.
Tāpat runājiet par atbildību, kas iestājas, uzsākot intīmo dzīvi – gan par kontracepciju, gan saslimšanām, gan iespējamo grūtniecību.
Jūs strādājat ar tīņu meitenēm, kas ir arī liela jūsu klientūras daļa. Kādus jautājumus visbiežāk topošās sievietes uzdod, atnākot pie jums uz konsultāciju?
Visbiežāk meitenes dalās savās sajūtās “Sekss, izrādās, nav tik patīkams, kā es biju iedomājusies. Vai es esmu normāla?” Tad es skaidroju, ka fiziskā labsajūta seksā nāk ar laiku un izprotot partneri, tas ir diezgan ilgs process, kas prasa gan sevis, gan otra iepazīšanu. Es mācu būt pacietīgiem, neuztraukties, ja viss uzreiz neiznāk. Kā arī skaidroju, ka seksa laikā nekam nevajadzētu būt nepatīkamam, ka tā ir robeža, kuru nevajadzētu pārkāpt.
Mammamuntetiem.lv / Foto: All Over Press
