"Mēs neesam turīgi. Nevajag nosodīt!" Ideja laist bērnudārzā no gada vecuma rosina diskusijas

"Tādam pakalpojumam kā -  pieejamība bērnudārzam no viena gada vecumam - šī gada laikā būtu jāatrod kāds saprātīgs risinājums. Kas tas būtu par risinājumu, tas šī gada laikā tad arī būtu jāsameklē," pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču trešdien žurnālistiem norādīja Siliņa.

Viņa skaidroja, ka bieži vecāki var strādāt attālināti, reizēm kādos darbos var bērnu paņemt arī līdzi, bet ne visur to var izdarīt. "Tāpēc no viena gada vecumam arī citviet pasaulē ir šādi pakalpojumi pieejami. Šāds pakalpojums palīdzētu ģimenēm atgriezties," skaidroja premjere. 

Redakcijas komentārs: Lai arī konferences laikā Siliņa vairākkārt minēja "bērnudārza pieejamību līdz viena gada vecumam", tomēr vēlāk precizēja, ka bija domājusi "no viena gada vecuma".

Kā Jauns.lv skaidro Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, uz šo ierosinājumu ir jāskatās no vairākiem skatupunktiem. Daudzās Eiropas Savienības valstīs tā ir vispārzināma prakse, tāpēc šāds rosinājums neizbrīnot. "Tas nav pārsteigums. Latvija bērnu kopšanas atvaļinājuma ilguma ziņā ir izņēmums, salīdzinot ar citām valstīm. Mums ir zema dzimstība, arī atgriešanās darba tirgū ir aktuāla tēma." 

Lai arī pērn rudenī labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) publiskais paziņojums bija par to, ka darbaroku trūkumu varētu risināt, saīsinot bērna kopšanas atvaļinājumu, Akmentiņa-Smildziņa akcentē, ka patreiz jau par to nav īstas skaidrības. "Ja nav plānots samazināt, bet piedāvāt kā izvēles pakalpojumu, ka bērnu ir, kur atstāt no gada, pusotra vecumam, tad jau tas ir labi. Ir solo mammas, kas nevar vienas pašas ar pabalstiem samaksāt rēķinus par īri un citiem izdevumiem. Ir gadījumi, kad sabiedrības pārmetumi: "Šausmas, kā tik maziņu var atstāt, ir pilnīgi nevietā!""

Tāpat viņa liek paskatīties uz to, cik mazi ir pabalsti, kuri turklāt nav celti vairāk nekā 10 gadus. "Dzīve ir tāda, kāda tā ir. Ir ļoti daudz mammu, kas vienas audzina bērnus. Situācijas ir dažādas." 

Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka labs risinājums būtu arī atļaut strādāt paralēli bērnu kopšanas atvaļinājumam un saņemt visu pabalstu summu, nevis 75%, kā tas ir patlaban strādājošiem vecākiem. Viņa kā vecāku organizācijas pārstāve aicina pabalstus nesamazināt vispār. 

Attiecībā uz to, vai bērni ir gatavi uzsākt tik agri dārziņa gaitas, vecāku organizācijas vadītāja norāda, ka pētījumi un psihologu paustais norāda, ka bērns ir gatavs bērnudārza uzsākšanai no trīs gadu vecuma. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka bērni ir dažādi, tādēļ arī daži nebūs gatavi, iespējams, pat četros gados. Tomēr tieši šādi pareizie ekspertu uzskati ļoti bieži iedzen jaunajos vecākos vainas apziņu, ja viņi ir nolēmuši bērnu dārziņā laist ātrāk. "Mēs neesam turīgi. Nevajag nosodīt! Vislabākais būtu tad, ja būtu izvēles iespēja - lai vecāks pats atrod to labāko veidu! Arī tad, ja pavisam mazu zīdainīti atstāj auklītei, arī tad nevajag nosodīt. Arī šajā gadījumā māmiņa ir atradusi labāko risinājumu."

Akmentiņa-Smildziņa dalās arī ar dažiem piemēriem, paskaidrojot, ka nereti ir tā, ka jaunā māmiņa ārēja spiediena dēļ nolemj sēdēt mājās līdz, piemēram, bērnam paliek trīs gadi, bet iekšēji ir nelaimīga un depresīva. Tas nebūt nav tas labākais ne pašai sievietei, ne bērnam! "Jā, viņa sēž tajās mājās, bet ar to bērnu nedarbojas. To sauc par "tuvo pamestību". Ir mammas, kurām ir svarīga karjera, kurām vajag izrauties no mājas," pauž vecāku organizācijas vadītāja, aicinot sabiedrību vairāk atbalstīt jaunos vecākus, nevis nosodīt.