Līdz trīs gadu vecumam bērnam ir jāguļ ar mammu, liecina zinātniskie pētījumi
Pretēji pēdējās desmitgadēs izplatītajam un pediatru atbalstītajam viedoklim, ka jaundzimušajam un zīdainītim, nemaz nerunājot par lielākiem bērniņiem, ir jāguļ savā gultiņā, jaunākie pētījumi liecina par pretējo. Proti, pediatrs un zinātnieks Nils Bergmans no Keiptaunas Universitātes, kas ilgstoši pētījis cilvēkbērnu un dzīvnieku mazuļu smadzeņu attīstību, aicina atļaut bērnam palikt vecāku gultā vismaz līdz trīs gadu vecumam. Bet jaundzimušajam pat būtu jāguļ uz mātes krūtīm pirmās divas dzīves nedēļas.
Pētījumos noskaidrots, ka ciešs „āda – āda” kontakts un mātes sirdspuksti nodrošina ne tikai dziļāku un mierīgāku jaundzimušā miegu, bet arī rada drošāku vidi bērniņam. To apliecināja sirds darbības reģistrācija un analīze – mazuļiem, kas gulēja cieši blakus savai mammai, bija mazāks stress un mierīgāka sirdsdarbība salīdzinot ar bērniem, kuri rātni čučeja atsevišķās gultiņās. Atsevišķa gulēšana neveicina, bet tieši otrādi – apgrūtina drošās piesaistes veidošanos, kas ir viens no svarīgākajiem mehānismiem, kas vēlāk ietekmē jau pieauguša cilvēka spēju iesaistīties emocionāli veselīgās attiecībās.
Jaundzimušiem bērniem pirmās divas nedēļas būtu jāguļ uz mammas krūtīm, pēc tam viņi var palikt gulēt līdzās mammai līdz pat trīs gadu vecumam. Priekšstats, ka gulēšana blakus vecākiem apdraud bērna dzīvību, ir kļūdains, uzsver ārsts. Ja mammai nav ļoti liels liekais svars, viņa nav alkohola vai narkotiku reibumā, nesmēķē un nav milzīgā pārgurumā, kā arī gultā nav lieli spilveni un rotaļlietas, kurās var iespiest sejiņu un nosmakt, tad mātes instinkts neļauj nospiest līdzās gulošo bērnu.
Lielbritānijā nesen veiktā pētījumā atklājies, ka divas trešdaļas bērnu, kas miruši no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma, tika atrasti guļot atsevišķās gultiņās, nevis līdzās vecākiem. Vēl citā pētījumā atklāts, ka guļot gultiņā, zīdaiņiem miega cikli ir savādāki nekā guļot līdzās mammai. Proti, guļot vecāku gultā, dziļā un seklā miega režīmi darbojas efektīvāk, tādējādi labāk nobriest arī bērna smadzenes. Stress, ko piedzīvo atsevišķi guļošie zīdaiņi, ietekmē arī hormonālo sistēmu un stresa hormona daudzumu asinīs, kas vēlākos gadios var būt par iemeslu smagākam pusaudža pārejas periodam un uzvedības problēmām.
Kā šādu nostāju vērtē Latvijas speciālisti? Vecmāte Māra Grieze nebūt nav pārsteigta par pētījuma atklājumiem. "Man nav šaubu, ka pats bērniņš šādā situācijā tiešām nav apdraudēts. Cita lieta, kur paliek mammas un tēta kā vīrieša un sievietes attiecības? Gultā jau guļ ne tikai mamma ar bērnu. Guļamistabas gultā guļa arī tētis. Par šo jautājumu pārim noteikti būtu jāpadomā..."
