Kādus latviskos auglības rituālus piekopt vasaras saulgriežos? Spēcīga enerģija valda tikai trīs dienas
Lai auglības rituāli dotu rezultātu, tie veicami vasaras saulgriežos, nevis Līgo dienā vai Jāņos, uzsver Māra Tīmane. Viņa ir pirtniece un zāļu sieva.
Šogad Vasaras saulgrieži iekrīt 20. jūnijā, bet spēcīga enerģija valda trīs dienas – vēl arī 21. un 22. jūnijam, viņa stāsta ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv.
Svarīgākais ir nodoms
Vairāki rituāli auglības veicināšanai saistīti ar uguni un ugunskuru. Te der atcerēties, ka ugunskurs, ko dedzina visu nakti, nevar būt tas pats, ko izmanto rituāliem. Abas funkcijas vienā nevajag apvienot.
Ugunskuru, kas paredzēts rituālam, taisa mazāku un krāmē īpašā veidā. Kādā tieši? “Katrs labāk zina, kā viņam tīk,” attrauc zāļu sieva. Ugunskuru iededzot, tajā ieliek vislabākos nodomus.
Var ielikt nodomu par pārticību, svētību un arī auglību – ko nu kuram vajag.
Uguns ar dūmiem uznes labos nodomus Visumā, Kosmosā, pie Dieviņa – kā nu katrs to sauc.
“Saulgrieži ir īpaši, jo šajā laikā laika lūkas ir vaļā,” saka M. Tīmane. To varētu salīdzināt ar eksprespastu. “Mūsu pasūtījums Kosmosam tiek nodots daudz, daudz ātrāk.” Tieši tāpēc jābūt uzmanīgam ar to, ko šajā laikā katrs domājam un gribam – tas var materializēties ātrāk nekā gaidīts.
Vispirms – uguns rituāls
Pēc tam, kad ugunskurs iedegts, rituāla vadītājs uguni pabaro ar:
- ūdeni;
- maizi;
- sieru;
- medu;
- graudiem, sēklām;
- zirņiem, pupām;
- naudu.
“Ugunij ziedo to, kas katram ir. Pielabinās, lai viss vairojas, arī labklājība,” skaidro M. Tīmane. Pabarojot uguni, skaļi var izteikt vēlēšanās, piemēram – lai esmu labs kaimiņš saviem kaimiņiem, lai viņi ir labi kaimiņi man. Katru apstiprina ar frāzi “Lai top!” vai arī “Līgo!”.
Ja līgotāji salasījuši trejdeviņus zāļu pušķus, rituāla vadītājs:
- pirmos deviņus ziedo par sevi,
- nākamos deviņus – par radiem, draugiem, kaimiņiem,
- pēdējos deviņus – par vietu, kur pulcējas, savu ciemu, valsti, planētu.
Pušķīšiem nav jābūt lieliem. Tos sagatavo iepriekš, ejot pļavā un plūcot ziedus, zālītes. Katru liekot pušķītī, vajadzētu domāt: šī margrietiņa ir par mīlestību, šī smildziņa – par pārticību, šī zālīte – par veselību. “Tas ir meditatīvs process, kad iegremdējies pārdomās, ko vēlies, ko tev patiesībā vajag, kādus cilvēkus vēlies redzēt sev apkārt un kādā zemē dzīvot,” norāda zāļu sieva.
Kas drīkst vadīt ugunsrituālu?
Uguns rituālu drīkst vadīt jebkurš, kas gatavs uzņemties atbildību. Tas var būt dzimtas vecākais, saimniece (jo ugunskuru parasti dedz saimnieks), kāda cita vieda sieva. Tikpat labi rituālu var veikt vienatnē un ielikt tikai savus nodomus.
Dūmi zem brunčiem
Kad rituāls beidzies, ap ugunskuru aptin ozollapu viju. Tajā brīdī ugunskurs parasti jau ir oglītēs un veidojas dūmi. Lai veicinātu auglību:
- pāris var sadoties rokās un lēkt pāri – ja ugunskurs kurināts ar labiem nodomiem, abi saņems svētību;
- meitas, stāvot pie ugunskura, var vicināt brunčus tā, lai dūmi paskrien zem tiem.
“Ir meitas, kas vicinājušas brunčus un nākamajos Saulgriežos jau ar bērniņu rokā vai lielu punci,” M. Tīmane stāsta no pieredzes un piebilst – bijuši gadījumi, kad arī omītes vicinājušas brunčus un tikušas pie mazbērniem. Taču, ja omīte grib mazbērnus, bet jaunajiem tas vēl ne prātā, nekāda svārku vicināšana nepalīdzēs.
Ūdens spēks
Vēl pie auglības rituāliem pieder vārtīšanās kailiem rīta rasā vai arī peldēšanās pa pliko. “Šajā rituālā piedalās visas četras stihijas,” saka M. Tīmane. “Visu nakti ir kurināts ugunskurs, tātad mums ir Uguns enerģija. Vārtoties rasā vai peldoties, dabūjam Ūdens enerģiju. Vārtoties rasā, nonākam saskarē ar zemi, tātad dabūjam Zemes spēku. Un visapkārt mums ir Gaiss.”
Taču, ja gribam domāt pragmatiski – šādā veidā tiek stiprināta imunitāte. Ja cilvēks ir vesels, nevajadzētu arī būt problēmām ieņemt bērniņu, uz sakarībām norāda zāļu sieva.
Der zināt
Saulgriežu rītā zālē var noklāt paladziņu un savākt rasu. Tai ir īpašs spēks un maģija. Vēlāk paladziņu izžāvē un lieto ārstniecībā. Piemēram, kad bērnam ir temperatūra, viņu tajā ietin.
Bīsties savas vēlmes!
Reizēm cilvēkiem patīk piekopt dažādus rituālus, taču viņi šim procesam nepieiet pavisam nopietni. Vai tas nav uz ļaunu? “Vai esat dzirdējuši teicienu – bīsties savas vēlmes?” atgādina M. Tīmane. Ne jau tāpēc, ka no savām vēlmēm būtu jābaidās, bet gan tāpēc, ka dzīvē visam jābūt pārdomātam.
Vai izteiktā vēlme tiešām ir tā, ko gribi redzēt piepildāmies? Vai tā ir izteikta gana precīzi?
Lai rosinātu uz pārdomām, zāļu sieva dalās ar stāstu no pašas dzīves. Pirms daudziem gadiem dzimšanas dienas pirts rituālā viņa izteikusi vēlmi pēc vīrieša savā dzīvē. Taču nav noformulējusi, vai grib vīru, mīļāko, draugu, ceļabiedru... Pavisam drīz dzīvē ienāca vīrietis, bet – kā skolotājs. “Tas ir no sērijas – nē, nē, es šo negribēju… Bet tu pati pasūtīji!” teic M. Tīmane.
