Ko nozīmē pašlaik tik populārais vārds - apzinātība? Skaidro treneris Zuarguss

Katlam jāizvada tvaiks, lai turpinātu funkcionēt, un cilvēkam nepieciešams darīt tāpat. Viens no variantiem, kā mazināt savas emocijas, satraukumu, bailes, ir izteikt tās vārdos.

Pamanīt savas emocijas

Bailes padara mūsu prātu par piedzērušos mērkaķi, tāpēc ar savām domām un sajūtām bieži kaitējam veselībai un savstarpējām attiecībām. Apzinātības prasme var palīdzēt,” saka Zuarguss. “Cilvēka būšanu šeit un tagad, nevis pagātnes atmiņās vai nākotnes sapņos, var salīdzināt ar koku, kam saknes stiepjas dziļi zemē, bet lapotne debesīs.”

Šādu stāvokli dēvē dažādi – gan par sazemēšanos, gan būšanu kontaktā ar sevi. Patiesībā tā ir apzinātība. Tā ietver savu domu, sajūtu un ķermeņa apjaušanu. “Ja cilvēks ilgtermiņā neieklausās savā ķermenī, visbiežāk viņš attopas jau pārstrādājies, izdedzis vai saslimis. Ķermenis šādā veidā ziņo, ka turpmāk tā vairs nevar, un paņem sev atvaļinājumu.” Savukārt, ja cilvēks nepievērš uzmanību savam emocionālajam stāvoklim, tas mēdz ņemt virsroku pār prātu, un tad ir dusmu uzplūdi, nekontrolējamas skumjas vai īgnums.

Piemēram, uz tevi sakliedz priekšnieks. Vispirms mēģini ieklausīties savā ķermenī – jūti saspringumu plecos, degošus vaigus, paātrinātu pulsu? Kādas emocijas tevi pārņem – dusmas, kauns, aizvainojums? Apzinoties, kas ar tevi notiek, spēsi nomierināties, uzmundrināt sevi un atbalstīt, kā arī paslavēt un atslābināt ķermeni. Vienam palīdz elpošanas vingrinājumi, citam situācijas izrunāšana vai pastaiga. Iedomājies to pašu situāciju ar priekšnieku, kas notiek, ja nepraktizē apzinātību.

Ķermenis stresā saspringst, tu emocionāli sāc sevi iekšēji grauzt, vainot, kaunināt, dusmoties. Kur paliek šīs emocijas? Iespējams, dusmas izlādēsi uz citu cilvēku, bet varbūt tās krāsies un krāsies, līdz kādu dienu uzrakstīsi atlūgumu vai – sliktākajā gadījumā – bieži slimosi. “Neapzinātu cilvēka reakciju var salīdzināt ar vizīti pie zobārsta, kad speciālists pacientam nevaicā, kurš zobs sāp, bet urbj, kur pagadās. Cilvēks, kurš praktizē apzinātību, spēj paskatīties uz notikumu no malas un it kā noskenē savu ķermeni un emocijas, lai piefiksētu savas sajūtas. Tas ļoti palīdz neiekrist emociju bedrēs.”

Vai zini, kā es jūtos?

Cilvēki, atceroties notikumus pagātnē vai satraucoties par nākotni, mēdz izjust visas iespējamās emocijas. Zuarguss norāda, ka ikvienam no mums ir nepieciešams gan gremdēties atmiņās, gan plānot nākotni, bet, tikai darot to apzināti, var saglabāt vēsu prātu. Viņš piebilst, ka apzinātība nav zāles, bet drīzāk diagnostika. Tu aizej pie ārsta, un ir ļoti svarīgi, lai viņš tev nosaka precīzu diagnozi, piemeklē zāles, kas palīdz, nevis kaitē, un rezultātā tu izveseļojies. Apzinātība ir spēja raksturot to, kā šeit un tagad jūtas mans ķermenis un prāts, kādas ir manas  emocijas, un apzināties, kādai rīcībai jāseko, lai es justos labāk un varētu sevi atbalstīt.

Jeila Universitātē veikts pētījums atklāja, ka stress samazinās, ja pazīsti savas emocijas un vari par tām runāt. Klusēšana, emociju neatzīšana un neatpazīšana bieži vien ir aizsardzības vairogs, zem kura cilvēks mēģina paslēpt bailes, dusmas, sagurumu. Tiklīdz iemācīsies būt atklāta kaut vai pret sevi, atzīsi, kā jūties, kļūs vieglāk saprast, kas ar tevi notiek. Nākamais solis ir atklāt savas sajūtas otram cilvēkam – kolēģim, draudzenei vai dzīvesbiedram. Tiesa, viņam būs vieglāk tevi un tavu rīcību saprast, ja arī viņš pārvaldīs apzinātību. Ideāli, ja abi nebaidās runāt par savām sajūtām un emocijām, – tad droši varēsi paraudāt uz otra pleca vai pateikt, ka gribi pabūt viena, un otrs cilvēks sniegs tev nepieciešamo atbalstu, neapvainosies, līdzjūtīgi uzklausīs, nekauninās. “Tikai izprotot sevi, spēsi saprast arī otru. Tā veidosies labāks klimats ģimenē, darbavietā un arī sabiedrībā” saka Zuarguss.