Ja pieaugušais kliedz uz bērnu, tas ir tikpat kaitīgi kā seksuāla vai fiziska vardarbība, secināts pētījumā
Ja vecāki, skolotāji, treneri un citi pieaugušie kliedz uz bērniem, nomelno vai verbāli draud viņiem, tas bērnu attīstībai var kaitēt tikpat ļoti kā seksuāla vai fiziska vardarbība, atsaucoties uz jaunāko pētījumu, raksta CNN.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Child Abuse & Neglect", tika pārskatīti 166 iepriekšējie pētījumi, lai detalizēti analizētu esošo literatūru par šo tematu.
Autori aicināja verbālo vardarbību pret bērniem iekļaut atsevišķā nežēlīgas izturēšanās kategorijā, lai veicinātu profilaksi.
Šobrīd cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem iedala četrās kategorijās - fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, emocionāla vardarbība, kuras daļa ir vārdiska vardarbība, un nolaidība, un šis pētījums var būt par pamatu novēršanas un ārstēšanas stratēģijām.
Atšķirībā no citiem emocionālās vardarbības veidiem (piemēram, vienaldzība, bērna sodīšana klusējot un ignorējot, bērns ir liecinieks vardarbības ģimenē) pētnieki vārdisko vardarbību klasificēja kā "atklātāku" un norādīja, ka tai "ir jāpievērš īpaša uzmanība".
Pētījumu veica zinātnieki no Vingeitas universitātes Ziemeļkarolīnā un Londonas Universitātes koledžas, un tas tika veikts pēc Lielbritānijas labdarības organizācijas "Words Matter" pasūtījuma, kuras mērķis ir uzlabot bērnu veselību, izbeidzot verbālu vardarbību.
"Vārdiskā vardarbība pret bērniem noteikti ir jāatzīst par vardarbības apakštipu, jo tā rada negatīvas sekas mūža garumā," savā paziņojumā teica pētījuma vadošā autore un Vingeitas universitātes Sabiedrības veselības maģistra programmas direktore profesore Šanta Dube (Shanta Dube).
Pētījumā, kurā tika pētīta pieaugušo, piemēram, vecāku, skolotāju un treneru, kliegšanas ietekme, tika citēti vairāki dokumenti, kas liecina, ka bērnībā piedzīvotās vārdiskās vardarbības ilgstošās sekas var izpausties kā garīgās ciešanas, piemēram, depresija un dusmas, ārējie simptomi, piemēram, noziegumu izdarīšana, vielu lietošana vai vardarbības izpausmes, un fiziskās veselības sekas, piemēram, aptaukošanās vai plaušu slimības.
Džesika Bondija (Jessica Bondy), organizācijas Words Matter dibinātāja, uzsvēra, ka ir svarīgi apjaust "bērnu verbālās vardarbības patieso mērogu un ietekmi".
"Visi pieaugušie reizēm ir pārslogoti un pasaka kaut ko netīšām," viņa teica savā paziņojumā. "Mums ir kopīgi jāstrādā, lai izstrādātu veidus, kā atpazīt šīs darbības un izbeigt pieaugušo īstenoto verbālo vardarbību pret bērniem, lai bērni varētu attīstīties."
Šajā jaunākajā pētījumā konstatēts, ka, iespējams, notiek "potenciāli nozīmīgas izmaiņas vardarbības jomā pret bērniem", jo bērnu emocionālās vardarbības izplatība ir palielinājusies, bet fiziskās un seksuālās vardarbības izplatība ir samazinājusies, liecina Pasaules Veselības organizācijas 2014. gada pētījuma un četru citu dokumentu dati, kas citēti jaunākajā pētījumā.
Pētnieki arī aicināja izstrādāt bērnu verbālās vardarbības definīciju, lai "varētu pienācīgi novērtēt vardarbības izplatību un ietekmi, kā arī izstrādāt rīcības pasākumus".
"Words Matter" tīmekļvietnē pieejamie resursi aicina pieaugušos izvairīties no kliegšanas, apvainojumiem, aizskaršanas vai apsaukāšanas, runājot ar bērniem, kā arī padomāt, pirms runāt, un veltīt laiku, lai atjaunotu attiecības ar bērnu pēc tam, kad pateikts kaut kas aizvainojošs.
Tāpat pirmais noteikums ir kliedzot atturēties no kritikas, 2019. gadā CNN sacīja Elizabete Geršofa (Elizabeth Gershoff), Teksasas universitātes Ostinā cilvēka attīstības un ģimenes zinātņu profesore un vecāku disciplīnas pētniece.
Viņa piebilda, ka ir svarīgi ņemt vērā arī auditoriju. Mazāki bērni, visticamāk, uztvers tikai dusmas, nevis kliegšanas būtību, un dažādi bērni uz kliegšanu reaģē atšķirīgi.
