Ja intīmajās attiecībās sākas atsalums, tas liecina, ka pārim ir neizrunātas lietas
"Ķermeni nevar piemānīt," saka psihoterapeite Inese Putniece, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" uzsverot - varbūt cilvēks var sev iestāstīt, ka nejūt kādu aizvainojumu vai tamlīdzīgi, bet līdzko nonāk līdz seksuālai intimitātei, tas var atspēlēties.
Ilgstošu un stabilu attiecību atslēga ir emocionālā intimitāte, taču arī seksuālā intimitāte ir komponente, kas attiecībās ir svarīga, atsaucoties uz Latvijas Radio, raksta portāls Lsm.lv.
Nepateiktas lietas, līdz galam neizrunātas vai noklusētas sāpes agri vien var izpausties seksuālajā jomā, pārim zaudējot intīmo tuvību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja ārsts–psihoterapeits Andris Veselovskis un psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste, supervizore Inese Putniece.
"Mēs ar saviem pacientiem bieži vien runājam par to, ka seksuālā intimitāte var būt tas, kā tiešā veidā cilvēki saprot intīmas un seksuālas attiecības starp partneriem, bet būtu jāsaprot, ka seksuālas attiecības, it īpaši stabilas partnerattiecības, vienmēr tiek papildinātas ar, kā es to esmu definējusi, psihoemocionālu intimitāti," skaidroja Putniece.
Emocionāla intimitāte ir atslēga ilgstošām un stabilām attiecībām, bet vienlaikus arī seksuālā intimitāte ir komponente, kas ir svarīga.
"Varbūt varētu ieviest tādu jēdzienu kā kopābūšana.
Piemēram, katrs var sev vai viens otram, vai jūs pārī jūtaties, ka esat kopā, vai jūs jūtaties viens vai viena.
Tā varētu būt tā tuvība, kopābūšana – ja ir tuvība, ja partneri dažādos jautājumos jūt viens otru, sajūt, saprot, papildina. Plus vēl, ja seksuāli ir labi, tas ir bonuss," norāda Veselovskis.
Putniece uzsver, ka rozā briļļu periods, tāpat kā spēcīga seksuālā vilkme agrāk vai vēlāk beidzas, ierasti līdz ar pirmajām nesaskaņām, kas ir normāla parādība attiecībās.
"Nepateiktas lietas, līdz galam neizrunātas vai noklusētas sāpes parādīsies seksuālajā jomā ātrāk un agrāk, nekā citur. Tas ir fakts, jo ķermeni nevar piemānīt. Es varbūt varu sev iestāstīt, ka nejūtu kādu aizvainojumu vai tamlīdzīgi, bet līdzko mēs nonākam līdz seksuālai intimitātei… Tā tomēr ir par atvēršanos, dalīšanos. Es nevaru atvērties otram, ja man ir sajūta, ka man kaut kādā ziņā dara pāri. Tas atspēlēsies," skaidro psihoterapeite.
"Dusmas, naids, aizvainojums krājas un krājas, un tad seksuālā dzīve pazūd. Tas tā ir daudziem pāriem.
Tad ļoti daudziem ir visādas bažas, ka viņš grib par maz, bet būtu jāgrib vairāk, vai viņš grib par daudz, būtu jāgrib mazāk. Joprojām izglītotība seksuālos jautājumos, es nezinu, ir tāda no 10 ballēm uz 3," atzīst Veselovskis.
"Ja skatās plašāk, jārunā, kā ir ar kopābūšanu vispār, par bērniem, par mājas uzturēšanu, par brīvo laiku un par seksualitāti. Jo vairāk plusiņu visās jomās, jo labāk, bet gadās, ka vienā ir labi un citā ir slikti. Nav tā, ka seksualitāte nosaka visu," uzsver psihoterapeits.
"Tiešām, seksuālā sfēra stabilās partnerattiecībās var būt kā indikators par to, ka kaut kas netiek izrunāts, bet situācijas var būt patiesi dažādas. Aizbrauc kāds studēt uz kādu brīdi, sākas attāluma attiecības uz kādu periodu, tad tāds seksuāls kontakts tiešā veidā starp partneriem nepastāv. Var būt, ka veselības dēļ cilvēkiem ir kādi zināmi ierobežojumi, kāpēc tas uz brīdi izpaliek," piebilst Putniece.
Svarīgi, lai šādā brīdī starp partneriem viss būtu izrunāts un skaidrs, kāpēc tā notiek, kā tas ietekmē attiecības un kā to risināt.
Latvijas Radio raidījumu "Vai tas ir normāli" klausies šeit:
Jauns.lv jau rakstījis, ka seksuālie jautājumi jāskata kontekstā ar citām dzīves jomām, tāpat kā dzimumorgānus nevar skatīt atsevišķi no visa ķermeņa – gan fizioloģiski, gan mentāli. Izjūta par seksualitāti attīstās līdz ar personību, to veselību un kultūru, kurā cilvēks dzīvo.
“Ja runa ir par vēlmi pēc seksa, tad iesaku nedomāt, vai gribu, vai negribu seksu, bet pieņemt apzinātu, pieauguša cilvēka lēmumu, ka seksuāla darbība varētu man nākt par labu, un vēlams, lai man ir vairāk par vienu atbildi, kādēļ es to vēlos. Piemēram, sajust savu ķermeni kā vitālu, pulsējoši, spējīgu sniegt baudpilnas sajūtas, gribu iemācīties ko jaunu, pārvarēt kauna izjūtu. Iespējams, gribu tādā veidā kaut ko pateikt partnerim. Bet varbūt vēlos just emocionālu tuvību. Gribu pārsteigt partneri vai sevi. Tikpat labi man var būt arī soloseksuāla pieredze, nav obligāti nepieciešams partneris,” stāsta Kristīne Balode, klīniskā psiholoģe, konsultante partnerattiecību un seksualitātes jautājumos.
Tāpat klīniskā psiholoģe uzsver, ka par seksualitāti ir jārūpējas un tā jākopj, tieši tāpat kā ikdienā tiek veikti citi higiēnas pasākumi. Tāpat kā skaistu smaidu var iegūt, rūpējoties par saviem zobiem un apmeklējot higiēnistu un zobārstu, tāpat par savu seksualitāti būtu jārūpējas paša spēkiem vai kopā ar speciālistu.
