Mazbērns tā satracina omīti, ka viņa neiztur un iekož bērnam pretī
Arī vecvecākiem ir jāiemācās noteikt robežas attiecībās ar mazbērniem. Bērnu psiholoģe un spēļu terapijas speciāliste Simona Raize intervijā portālam Jauns.lv skaidroja: piemēram, omītei nevajadzētu jokoties par bērna košanu un kost pretī, bet gan stingri noteikt, ka aizliegts kost cilvēkiem.
Dažkārt bērni saprot, ka vecmāmiņas un vectētiņa klātbūtnē lieliski darbojas nokrišana pie zemes, raudāšana un kliegšana – bērni tādā veidā no vecvecākiem panāk visu, ko gribējuši.
Pat tad ja bērns zina, ka viņa mājās un vecāku klātbūtnē neko nevar panākt ar krišanu pie zemes, niķošanos, raudāšanu un kliegšanu, viņš var apzināties, ka uz vecvecākiem nokrišana “zvaigznītē” un trokšņošana labi iedarbojas. Viņi ir gatavi darīt visu iespējamo, lai bērns nomierinātos un atkal priecātos.
Savās mājās galvenie ir vecāki
Psiholoģe atzina, ka šādās situācijās jāvērtē arī apkārtējie apstākļi.
Ja vecvecāki atbrauc uz mājām, kurās bērns dzīvo kopā ar vecākiem, tad vecāki vienmēr ir galvenie. “Vecākiem ir jāpastāv, ka arī vecvecāki seko viņu noteikumiem.”
Bērni pielāgojas noteikumiem
Bet, ja bērnu aizved pie vecvecākiem uz viņu mājokli, viņiem ir jāļauj rīkoties pēc saviem ieskatiem. “Bērns arī pielāgojas. Viņi ļoti labi pielāgojas.”
To lieliski var redzēt arī bērnudārzā, kad audzēkņi ļoti labi zina, ko pie kuras audzinātājas var darīt un ko labāk nedarīt.
“Tieši tāds pats stāsts ir par tētiem un mammām. Bērns zina, ko var prasīt mammai, bet ko var prasīt tētim. Tas ir pilnīgi normāli.
Sarežģīti, ja vecvecāki atļauj visu
Protams, sarežģīti ir tad, ja noteikumi [pie vecvecākiem] ir pilnīgi pretēji. Piemēram, ja vecvecāki ļauj bērnam sēdēt pie planšetes, dod saldumus, neregulē, kad bērns iet gulēt un reaģē uz visiem viņa untumiem. Kad bērns atgriezīsies mājās, būs vajadzīgs laiks, kamēr viņš ieies atpakaļ [vecāku noteiktajā] ritmā. Bērni var biežāk pārbaudīt robežas.
Tad vecākiem jāturpina izmantot savas pieejas. Tie vecāki, kas jau ir izveidojuši konsekventus noteikumus, turpina tos ievērot un dienas laikā bērns atgriežas pie iepriekšējiem noteikumiem.”
Kāpēc bērns trako tikai pie vecvecākiem?
Dzirdēts, ka vecvecāki sūdzas par bērnu: “Kāds viņš ir, viņu vispār nevar regulēt!” Bet viņi nesaprot, ka bērnu var regulēt un ka bērns tā uzvedas tikai pie viņiem.
Tas saistīts ar vecvecāku un bērnu komunikāciju un uzvedību – tieši tāpēc bērns tā uzvedas tikai pie viņiem.
Omīte iekož pretī mazbērnam
Vecvecāki mēdz jautāt: “Ko man darīt, lai 1-2 gadus vecs bērns nesistu, nerautu aiz matiem, nekostu?” Viņi nezina, kāpēc bērns tā dara un kāpēc kļūst agresīvs. Dažkārt viņi par to pajokojas un pat iekož pretī bērnam.
Tad vecāki ir neziņā, kā lai bērnam iemāca nekost omītei. “Bet, ja omīte pati neliek robežas, vecāks to nevar iemācīt. Bērns jau mācās no cilvēka, kurš ar viņu ir mijiedarbībā,” psiholoģe skaidroja.
