Kā vīrietis mainās pēc bērna piedzimšanas. Psihoterapeits: “Tas ir tāds 24 stundu darbs”

Mazuļa piedzimšana ir skaists un prieka pilns notikums, taču vīrieša līdzšinējā, iespējams, salīdzinoši bezrūpīgajā, dzīvē tas ievieš lielas korekcijas. Pēkšņi ir kāds, kuram ir nepieciešama viņa klātbūtne, mīlestība un rūpes. “Tas ir tāds 24 stundu darbs,” skaidro psihoterapeits. Turklāt visbiežāk tas jāspēj apvienot ar pilnas slodzes darbu – tas vīrieša dzīvē ir kas nebijis. Tomēr, ja vīrietis pirms bērniņa piedzimšanas ir juties gatavs tēva lomai un bijis pārliecināts par ģimenes pieaugumu, pastāv liela iespēja, ka mazuļa nākšana pasaulē veicinās viņa izaugsmi.

Pastāvīgi iesaistoties atvases audzināšanā – nakts laikā mainot autiņbiksītes, dodoties pastaigās, liekot bērnu gulēt, ar viņu rotaļājoties un pildot citus pienākumus –, vīrietis ar laiku kļūs aizvien drošāks, zinošāks un līdz ar to arī pārliecinātāks par savām spējām. Un gluži kā punktiņš uz i – to papildinās arī katra mazā uzvara, kad viņš patstāvīgi spēs tikt galā ar izaicinājumiem bērna audzināšanā un aprūpē. Grūtos brīžos šī reiz izjustā lepnuma un gandarījuma sajūta kalpos kā atgādinājums, ka viņš var ielēkt jaunā lomā un veiksmīgi pārkāpt visus šķēršļus, ko tā liek viņa priekšā.

Panākumi mājas dzīvē palīdzēs augt arī viņa kapacitātei un pašapziņai citās jomās, piemēram, darbā. Vīrietis kļūs pašpārliecinātāks un drošāks par sevi, savām izvēlēm un spējām. Papildu pašpārliecību radīs spēja veiksmīgi apvienot visas savas dzīves lomas: tēvs, vīrs vai dzīvesbiedrs, draugs, kolēģis vai darba devējs.

Pašpārliecības pieaugums nav vienīgā izaugsme, ko vīrietis var piedzīvot pēc bērna piedzimšanas. Viņš var kļūt mīlošāks, rūpīgāks, apzinīgāks, pacietīgāks un prātīgāks nekā līdz šim. Protams, tikai pie viena scenārija – ja pats to vēlas un tam ļaujas.

Citi scenāriji

Taču ne vienmēr bērna ienākšana ģimenē veicina pozitīvu izaugsmi. Dažkārt jaunā tēva loma var radīt gluži pretēju efektu – vīrietis var kļūt izvairīgs, nedrošs, ieslīgt darbā vai citās ārpus mājas aktivitātēs un kļūt viegli aizkaitināms. Visbiežāk tas notiek gadījumos, kad viņš nav bijis pārliecināts vai nav vēlējies kļūt par tēvu, līdz ar to viņš nav arī apzinājies to, cik potenciāli lielas pārmaiņas viņa dzīvē ienesīs mazulis. Šajā scenārijā pēc pirmās neveiksmes bērna apkopšanā un audzināšanā vīrietis var nebūt gatavs mēģināt atkārtoti, jo baidās kļūdīties. Iespējams, viņš mēģinās vienu, divas vai pat trīs reizes, taču, ja pēc trešās reizes, kad vīrietis centīsies nomierināt mazuli, viņam tas neizdosies, viņš var sākt justies kā slikts tēvs vai pat neveiksminieks un zaudētājs.

“Viņam var sākt likties, ka mīļotā sieviete ir par viņu pārāka, jo viņai acīmredzami daudz veiksmīgāk izdodas tik galā,” piebilst speciālists. Visu šo negatīvo sajūtu kopums var radīt regresu – vīrietis var sākt distancēties, izvairoties no bērna aprūpes un audzināšanas, ieslīgt darbā, hobijā vai citās aktivitātēs, kurās viņš jūtas drošs un pārliecināts par sevi. “Vīrietim var rasties sajūta, ka bērna audzināšana ir māmiņas darbs. Savukārt viņa pienākums ir parūpēties par ģimenes materiālo labklājību,” skaidro speciālists. Tomēr, šādi rīkojoties, vīrietis, pats to neapzinoties, iedzen sevi stūrī, jo brīdī, kad viņš visus savus spēkus koncentrē tikai uz vienu jomu, piemēram, darba dzīvi, viņš kļūst viegli ievainojams. Dažādi ārējie apstākļi, piemēram, ekonomiskā situācija valstī, krīze vai neveiksmīgs darījums, var likties kā pasaules gals, kā rezultātā vīrietis var meklēt mierinājumu pudelē, azartspēlēs vai piedzīvot smagu saslimšanu. Šādās situācijās visi paliek zaudētājos – vīrietim zūd pašpārliecība, mazulim pietrūkst tēva mīlestības, bet sievietei rodas sajūta, ka atvasi audzina viena. “Visi šie scenāriji parāda, cik liela nozīme ir vīrieša varēšanai būt par labu tēti, jo tā var palīdzēt pārdzīvot neveiksmes citās dzīves jomās,” stāsta terapeits.

Viņa tēvs kā paraugs

Arī tēva lomai paša vīrieša dzīvē var būt liela ietekme uz viņa vēlmi un spēju uzņemties atbildību, pilnvērtīgi aprūpēt un audzināt bērnu. Nereti vīrietis neapzināti, audzinot bērnu, projicē savu tēvu un viņa audzināšanas metodes. Ja tēvs ir bijis klātesošs un atbalstošs, uzņēmies rūpes, fiziski un emocionāli izrādījis savu mīlestību, tad, visticamāk, vīrietis, šī piemēra vadīts, rīkosies līdzīgi. Savukārt, ja viņa tēvs nav bijis klāt, ir bijis vardarbīgs vai vienaldzīgs, viņam būs grūti mazulim emocionāli atvērties. Tomēr ir vērts atcerēties, ka dzīvē viss nav tikai melns un balts, līdz ar to teicieni – “kāds tēvs, tāds dēls” vai “ābols no ābeles tālu nekrīt” – nav viennozīmīgi. Dažkārt vīrietis var apzināti nolemt un darīt visu, kas viņa spēkos, lai savai atvasei dotu visu to, kā viņam reiz ir trūcis, sākot ar mīlestību, rūpēm un uzmanību un beidzot ar finansiālo atbalstu. Tāpēc vērtēt vīrieša tēva un viņa mijiedarbību ar dēlu, cerot ieraudzīt, kā viņam izdosies tikt galā ar tēva lomu, būtu nepareizi.

Pirms bērna piedzimšanas

Ja pāris plāno ģimenes pieaugumu, prātīgi būtu pirms tam vienoties par potenciālo pienākumu sadali un pārrunāt, kādas izmaiņas attiecībās un ikdienā var ienākt līdz ar bērniņa piedzimšanu. Tas būtu sagatavošanās procesa pirmais posms. Savukārt otro posmu var turpināt grūtniecības laikā, apmeklējot dažādus kursus, aprunājoties ar draugiem un ģimeni, lasot izglītojošu literatūru, apmeklējot vebinārus un citādos veidos iegūstot praktiskas un teorētiskas iemaņas, kas noderēs bērna aprūpē un audzināšanā. Jo vairāk pāris būs sagatavojies, jo pārliecinātāk un drošāk uzsāksiet jauno vecāku gaitas. Tomēr grūtību pārvarēšanai bērna audzināšanā nepietiks vien ar zināšanām, jo tās ne vienmēr palīdzēs pārvarēt sarežģītas situācijas. Tāpēc prasme emocionāli pārvarēt izaicinājumus ir jātrenē gluži kā muskuļus. Dzīve, mums gribot negribot, ik pa laikam piespēlē dažādus pārbaudījumus, no kuriem mācāmies izķepuroties. Tas norūda, audzina mūsu raksturu un palīdz būt gatavākiem brīžiem, kad arī bērna audzināšanā nonāksim grūtībās.

Viens praktisks veids, kā iemācīties par kādu rūpēties un uzņemties par otru atbildību, ir paņemt mājdzīvnieku. Rūpes par mājdzīvnieku kaut nedaudz, bet palīdz apzināties, kā ir, kad kāds uz tevi 100 % paļaujas un bez tevis nevar apmierināt savas pamata vajadzības pēc pilna vēdera, mīlestības un drošības. Tas māca tikt galā ar grūtībām, būt pacietīgākam un turpināt iesākto arī bez uzslavām un brīžos, kad esi noguris.

Būt atbalstam

Tas, kā vīrietis tiek galā ar jauno tēva lomu, nav atkarīgs tikai no viņa paša. Arī sieviete šajā procesā spēlē lielu lomu. Viņa ar savu attieksmi var palīdzēt mīļotajam veiksmīgi tikt galā ar jauno lomu, tajā augt, pilnveidoties un plaukt vai, gluži otrādi, viņu neapzināti gremdēt un noniecināt. Kāpēc neapzināti? Jo neviena sieviete dziļi sirdī nevēlas iedragāt sava mīļotā pašapziņu, taču dažkārt ar savu rīcību, pateiktajiem vai pat nepateiktajiem vārdiem to neapzināti veicina. Brīžos, kad dzīvesbiedrs saskumst par kādu neizdošanos vai acīmredzami padodas, jo nespēj nomierināt mazuli, nolikt viņu gulēt, pabarot vai tikt galā ar citu ikdienišķu situāciju, tā vietā, lai viņam to pārmestu vai pārņemtu stafeti savās rokās, iedrošini viņu. Centies atgādināt, ka viņš ir lielisks tētis un kļūdīties ir tikai cilvēcīgi! Atgādini, ka jūs abi vēl tikai mācāties un ka viņš tev ir liels atbalsts. Tāpat grūtos brīžos neaizmirsti viņu iedrošināt, sakot, ka viņam viss izdosies, ka tici viņam un saproti viņu. Daudziem vīriešiem viena no mīlestības valodām ir vārdi, tāpēc uzslavām jāizskan pietiekoši bieži. Tas viņam palīdzēs sajust tavu atbalstu un mīlestību. Ne velti ir teiciens, ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv gudra, atbalstoša, mīloša sieviete.

Vīrišķības skola. Grupas "Otra puse" solista Normunda Pauniņa pieredze

“Septembra vidū pasaulē sagaidīju savu otro atvasi, līdz ar to bērna audzināšana un aprūpe man personīgi padodas ļoti dabiski. Tomēr, ja runājam par personības pārmaiņām, tad varu teikt, ka vislielāko izaugsmi kā vīrietis piedzīvoju pēc pirmā bērna piedzimšanas. Atminos, ka toreiz izteikti pieauga mana atbildības sajūta. Toreiz vēl kā jaunam vīrietim tā bija pirmā iespēja uzņemties pilnīgas rūpes un atbildību par otru cilvēku. Nenoliegšu, tāpat kā daudzi, arī es pirms kļūšanas par tēvu biju salīdzinoši bezrūpīgs un vairāk domāju par sevi, taču bērna piedzimšana palīdzēja šo  fokusu mainīt. Tas bija dzīves brīdis, kurā bija jāmācās savas vēlmes un vajadzības nolikt otrajā plānā un vispirms parūpēties par otru. To izjūtu arī šobrīd, jo esmu uz laiku nolicis malā sev tuvu nodarbi – riteņbraukšanu, lai pavadītu vairāk laika ar ģimeni un pievērstos jaundzimušajam. Līdz ar to varu noteikti teikt, ka bērns arī iemāca nošķirt prioritātes. Pašreiz viss tiek pakārtots bērnam. Savukārt, turpinot par personības izaugsmi, varu vēl piebilst, ka tēva loma jaunības gados manī ieaudzināja arī tik svarīgo pacietību, kas bērnu audzināšanā spēlē milzīgu lomu. Jo, nenoliedzami, ir jāapbruņojas ar lielu pacietību, lai katru dienu mazo auklētu, naktī celtos un mazuli ieaijātu miedziņā, nomierinātu un aprūpētu. Ir arī vīrieši, kas pēc bērna piedzimšanas kļūst nosacīti mierīgāki un met pie malas savu pārgalvību, taču es nebiju viens no tiem, jo patiesībā pārgalvība nav man raksturīga. Kopumā noteikti varu teikt, ka bērna ienākšana ģimenē ieaudzināja manī vairākas vīrišķīgas rakstura īpašības.”