Gluži kā duncis mugurā: es pazīstu to sievieti, ar kuru vīrs mani krāpa
Uzzināt, ka tuvākais cilvēks ir tevi nodevis, ir ļoti sāpīgi – šo var apstiprināt ikviens, kas ir to pārdzīvojis. Taču, ja mīļotais sānsolim ļāvies ar sievieti, kuru labi pazīsti vai pat sauc par draudzeni, trieciens ir divtik liels.
Savā sāpīgajā pieredzē par dzīvesbiedra nodevību sievietes dalījušās portālā womenshealthmag.com.
Viņš mīlinājās ar skolotāju
„Mēs bijām precējušies 10 gadus, kad mans vīrs sāka romānu ar skolotāju no skolas, kurā mācījas mūsu bērni. Viņus pieķēra mana draudzene, kura kādu dienu ieradās skolā pēc saviem dēliem – un nejauši pamanīja viņus mīlināmies. Draudzene uzreiz man piezvanīja. Protams, viņa nespēja noticēt savām acīm, un tas bija drausmīgs kauns, jo to uzzināja ne vien viņa, bet arī visi citi skolā. Ceru, ka līdz maniem bērniem šī informācija tomēr nenonāca, jo viņiem tajā laikā bija 7 un 9 gadi. Tomēr tas tāpat bija briesmīgi.” ( Leslija F., 41 gads)
To skatu nav iespējams aizmirst
„Es pieķēru viņu gultā ar mūsu kaimiņieni. To skatu nekādi nevaru aizmirst. Baisākais ir tas, ka pēc tam nevarēju no viņas izvairīties, jo tā sieviete dzīvo mums pretējās durvīs. Tad nu satiku viņu, gan iedama uz pastkastīti, gan vedot pastaigāties suni. Viņa nespēja man paskatīties acīs un izskatījas pagalam nelaimīga. Es neizturēju, izšķīros no vīra, pārdevu dzīvokli un pārcēlos uz citu vietu, tālāk no viņiem abiem.” (Monika P., 37 gadi)
Intuīcija mani nepievīla
„Es uzticējos savai iekšējai balsij. Zināju, ka vīram ir romāns ar savu sekretāri. Kopš viņš pieņēma viņu darbā, pēkšņi sāka ļoti ilgi vakaros strādāt, bet nedēļas nogalēs viņa pat zvanīja mums uz mājām. Beigās viņš pats man visā atzinās. Man pat nebija šoks, jo es jau to zināju. Paradoksāli, bet vienīgais, par ko priecājos – ka pazīstu viņu, un man nav jālauza galva, kas viņa ir.” (Derila S., 39 gadi)
Uz to meiteni pat īsti nedusmojos
„Draudzējāmies ar puisi jau divus gadus. Kādu vakaru devos satikties ar draudzenēm, un kādai no viņām tai brīdī piezvanīja mūsu bijusī skolasbiedrene. Tas nebija nekāds svarīgais zvans, tāpēc mēs, pārējās, pat īpaši nepievērsām uzmanību. Tā meitene stāstīja manai draudzenei (viņas telefonā bija ieslēgts skaļrunis), ka esot dzirdējusi jaunumu – ka citai mūsu bijušajai skolasbiedrenei esot romāns ar manu puisi. Un pajautāja manai draudzenei, vai es to, viņasprāt, zinu. Sākumā pat nenoticēju, jo domāju, ka kārtējās baumas, bet tad viņa pastāstīja sīkāk – tas esot noticis pirms dažām nedēļām, tieši tad, kad biju izbraukusi no pilsētas. Tā meitene, ar ko viņam bija romāns, bija mana puiša bērnības draudzene, un arī man ar viņu bija ļoti draudzīgas attiecības. Tas bija patiešām šoks. Beigās uz to meiteni pat īsti nedusmojos, jo kretīns jau bija viņš. Jau nākamajā dienā viņu pametu, bet pēc tam vēl arī uzzināju, ka šis pat nebija viņa pirmais sānsolis...” (Ešlija E., 27 gadi)
Es tik ļoti būtu gribējusi, lai tā ir kāda cita...
„Tā sieviete bija viena no manām labākajām draudzenēm. Es tik ļoti būtu gribējusi, lai tā būtu kāda cita, jo vienā dienā zaudēju gan vīru, gan ļoti tuvu draudzeni. Tas bija pats sāpīgākais, ko esmu piedzīvojusi. Pirmo reizi mūžā mani tik nežēlīgi nodeva divi man ļoti mīļi cilvēki.” (Ronija D., 36 gadi)
