Kā top rīta populārākais dzēriens - kafija? Kafijas pupiņas ceļš no Brazīlijas saules līdz Tavai krūzītei
Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju kafijas patēriņa paradumiem ir noskaidrots, ka kafiju katru vai gandrīz katru rītu izvēlas baudīt 72% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 29% iedzīvotāju kafija palīdz cīnīties ar miegu un nogurumu visas dienas garumā. Tikai retais zinās, cik garu ceļu mēro kafijas pupiņas, līdz ir iespējams baudīt šo karsto un enerģisko dzērienu. Nozares profesionālis Löfbergs, kas dienā nodrošina kafiju 10,5 miljoniem kafijas tasīšu, atklāj kafijas pupiņu piedzīvojumus no Brazīlijas plantācijām līdz pat Tavai krūzītei!
Kafija ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām, maltām kafijas pupiņām, kuras iegūtas no kafijas koka ogām. Kafijas krūms ir ļoti kaprīzs un jutīgs pret aukstumu, tas prasa vienmērīgu un siltu klimatu, tāpēc lielākoties kafijas pupiņu izcelsme ir meklējama Brazīlijas kafijas plantācijās. Kafijas pupiņas iegūst no divu veidu kafijas kokiem: Coffea arabica (Arabika) un Coffea canephora (Robusta). Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 60 kafijas koku šķirnes, tāpēc kafijas speciālistu uzdevums ir izveidot visbagātīgākās un izmeklētākās garšas kafiju.
Kafijas koka ogas ir aptuveni ķiršu lielumā. Katra oga parasti satur divas pupiņas, tomēr ogas var saturēt arī tikai vienu pupiņu. Viena no populārākajām leģendām vēsta, ka kafijas pupiņas atklāja aitu gans Kaldi no Abesīnijas, tagadējās Etiopijas. Viņš ieraudzīja, ka aitas no krūma ēd sarkanās ogas un kļūst neparasti kustīgas. Gans nolēma pagaršot šīs ogas pats un pēc to ēšanas jutās pārsteidzoši mundrāks. Vēlāk mūki šajā teritorijā sāka vārīt pupiņas un dzert šo aromātisko kafijas dzērienu, lai paliktu nomodā ilgo lūgšanu laikā. Tas ilgi tika izmantots kā mūku brīnumdzēriens; vēlāk kafiju izmantoja arī ārsti, lai cīnītos ar dažādām slimībām.
Līdz kafijas krūms dod savu pirmo ražu, parasti paiet kādi trīs līdz četri gadi, savukārt visražīgākais tas ir pēc septiņu gadu augšanas. No viena krūma var iegūt aptuveni 0,5 kg gatavās produkcijas gadā. Lai gan pastāv mehāniskā novākšana, lielāko daļu ražas aizvien turpina novākt ar rokām. Pēc novākšanas pupiņas tiek tīrītas mehāniski, lai likvidētu atlikušās mizas daļas, kā arī lai atdalītu nederīgās pupiņas. Dažviet tīrīšana joprojām tiek veikta ar rokām.
Tā kā kafijas pupiņas mēro tālu ceļu pāri vai pusei pasaules, ir jūtama arī ievērojama ietekme uz vidi un ekoloģisko sistēmu. Šī iemesla dēļ Löfbergs speciālisti ir veikuši neskaitāmus sociāli atbildīgus pasākumus attiecībā uz kafijas ražotnēm, iepakošanas materiāliem, transportu un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem ražotāju valstīs, piemēram, Löfbergs ir pirmais kafijas ražotājs, kurš atteicies no alumīnija izmantošanas iepakojuma materiālos, kā arī par CO2 samazināšanu. Patērētāji var būt droši – šis ir zīmols, kas piedāvā burvīgas kafijas garšu apvienojumā ar pārdomātu un atbildīgu uzņēmējdarbību.
Atgriežames pie kafijas pupiņām! Kad zaļās kafijas pupiņas nonāk pie ražotāja, tās tiek vēlreiz testētas, lai rūpīgi pārbaudītu to kvalitāti pēc dažādiem kritērijiem. Vairāki meistari pārbauda, vai kafijas pupiņas ir pareizi uzglabātas, atbilstošas šķirnei un, vai atbilst uzņēmuma kvalitātes prasībām, kā arī citas vien šiem kafijas meistariem zināmas lietas.
Tikai retais zinās, ka kafijas degustatori divas stundas pirms eksperimenta veikšanas nedrīkst ne ēst, ne dzert, ne lietot smaržas, lai pilnībā, bez liekiem kairinājumiem izjustu kafijas īstās garšas nianses. Testējamai grauzdētajai kafijai jābūt svaigi samaltai un vienas porcijas deva nedrīkst pārsniegt 7,25 gramus. Degustēšanas laikā tiek novērtēts kafijas aromāts un garšas nianses. Kafijas degustēšanu rīko, lai izveidotu jaunu kafijas maisījumu vai arī, lai novērtētu jau esošo maisījumu, tādējādi izslēdzot novirzes no paredzētās receptūras.
Parasti vislabākie rezultāti tiek sasniegti, sajaucot kafijas ar dažādiem raksturiem (īpašībām). Brazīlijas kafijai piemīt maiga garša, tāpēc tā ir laba bāze dažādiem kafijas maisījumiem. Šīs kafijas maisījumu papildina ar aromātiskām un skābenākām kafijas šķirnēm, kas galvenokārt nāk no Kolumbijas, Centrālās Amerikas un Kenijas.
Būtiskas lietas, kas jāņem vērā, lai pagatavot lielisku kafiju mājas apstākļos
Kafijas pagatavošanai nepieciešams svaigs un filtrēts ūdens. 98,5% no gatavās kafijas ir ūdens, tādēļ ūdens kvalitātei ir ļoti liela nozīme.
Kafijas dozēšana ir individuāla un atkarīga no dzēriena vēlamā stipruma . Parasti tie ir 7-12g vienai tasei (150 ml). Ja Jūs vēlaties stiprāku kafiju, izvēlieties tumšāka grauzdējuma kafiju, nevis pievienojiet vēl vairāk kafijas.
Pagatavotās kafijas garšu lielā mērā ietekmē lietojamā kafijas aparāta tehniskais stāvoklis. Tikai regulāra to apkope ļaus pagatavot patiesi gardu kafiju.
kafijas saskarei ar ūdeni jābūt 92° – 96° C temperatūrā. Pagatavotā kafija saglabās savas īpašības ilgāk, ja tiks izmantota iepriekš sasildīta tasīte.
Jāatceras, ka pareizi uzglabāta kafija savas labākās īpašības saglabās 10 – 14 dienas pēc iepakojuma atvēršanas. Pēc kafijas paciņas atvēršanas ir ieteicams to nepārbērt, bet cieši noslēgt oriģinālo iepakojumu un ielikt to aizveramā traukā, kas pasargātu kafiju no gaismas, mitruma un apkārtējo smaržu ietekmes. Ieteicams uzglabāt sausā un vēsā vietā.
Latvijā trīs no četriem cilvēkiem savu ikdienu nevar iedomāties bez kafijas. Tas ir tikai loģiski, ka pasaulē populārākais dzēriens ir izpelnījies šādu uzmanību arī Latvijā. Darbojoties šajā industrijā, Löfbergs palīdz uzturēt vairāk nekā 25 miljonus mazo kafijas audzētāju apkārt ekvatoram visā pasaulē. Ja ņemam vērā arī tirgotājus, transportētājus, grauzdētājus un izplatīšanas tīklus, sanāks iespaidīgs skaitlis cilvēku, kuriem šis dzēriens ir ne tikai baudas mirklis, bet arī darbs, dzīvesveids un iztikas avots!
