Divi iemesli, kādēļ ir vērts piemājas zālienā vai dārzā iekopt mārpuķītes

Mārpuķītei ir sīksts raksturs. Tai var uzkāpt ar kāju, un tā pēc īsa laiciņa atkal izsliesies, to var noplūkt zoss (kam mārpuķītes sevišķi garšo), un nebūs ilgi jāgaida, kad puķīte atkal pacels galviņu. Vienīgi tad, kad stipri līst, mārpuķītes noliec ziediņus; tas notiek arī naktīs, kad tās, šķiet, atpūšas – nu gluži kā cilvēki. Ja augā ir tik daudz dzīvības spēka, nav brīnums, ka tas spēj arī tikpat spēcīgi dziedināt. Agrākos laikos mārpuķītes visādos veidos deva bērniem, kuri lāgā negribēja augt. Vēl pirms gadiem simt, spriežot pēc tā laika grāmatām, uzskatīja, ka tad, ja pavasarī un vasarā apēdīs gana daudz mārpuķīšu ziedu, rudenī un ziemā nepiemeklēs ne zobu sāpes, ne acu kaites, ne drudzis.

Kā praktiski izmantot mārpuķīti veselības labā?

• Ja gadās nobrāzt ādu, sasist roku vai kāju vai dabūt punu un turpat aug arī mārpuķītes, lapas vai arī lapas kopā ar ziediņiem viegli saspaida un uzliek uz cietušās vietas gluži kā plāksteri.
• Ja kāds kukainis sāpīgi iekodis un trakoti niez, mārpuķīšu lapas saberzē vai citādi sasmalcina tā, lai iztek sula vai vismaz rodas putriņa, un ar to apziež koduma vietu. Tas palīdz arī tad, ja iedzēlusi nātre.
• No mārpuķīšu ziediem var vienkārši pagatavot sīrupu pret klepu un saaukstēšanos. Mazā burciņā kārtās iepilda mārpuķīšu ziedus un medu, atstāj uz trim nedēļām tumšā vietā. Ja medus šķidrs, tad var izkāst, ja biezāks, var lietot ar visām ziedlapiņām – 3–4 reizes dienā pa tējkarotei.
• Mārpuķīšu ziedu tēja palīdz gan ārēji, gan iekšēji. Ārēji tā mazina un likvidē izsitumus, dziedē apsārtušas lūpas, kopj ādu, bet iekšēji attīra asinis, uzlabo vielmaiņu, palīdz pret saaukstēšanos, rada apetīti, stiprina aknas.