Bērni naktīs vairs neraud un nejautā, vai mirs. Katerina pastāsta par smago lēmumu pamest kara plosīto Ukrainu
foto: ZUMAPRESS.com
Bērni

Bērni naktīs vairs neraud un nejautā, vai mirs. Katerina pastāsta par smago lēmumu pamest kara plosīto Ukrainu

Jauns.lv

Katerina Halenda ir viena no miljoniem ukraiņu, kas pametuši savu dzimteni, bēgot no kara. Viņa zina, ka tas bija pareizais lēmums, jo nu viņas bērni ir pārstājuši katru nakti raudāt un vaicāt, vai viņi mirs.

Bērni naktīs vairs neraud un nejautā, vai mirs. Ka...

Kara plosītās Ukrainas pamešana Katerinai nebija viegls lēmums. Viņa nevēlējās pamest savu vīru Olehu, taču viņš viņu pierunāja doties prom ar abiem dēliem. Viņa zina, ka tagad atrodas drošībā, taču viņa aizvien uztraucas par vīru, kurš patlaban ir brīvprātīgais viņu māju pilsētā Tenopilā, un regulāri saņem brīdinājuma paziņojumus savā telefonā, kad mājās notiek gaisa trauksme. “Tā es zinu, kad zvanīt vīram un vaicāt, vai viņam viss ir kārtībā,” piebilst Katerina.

32 gadus vecā Katerina ir skolotāja, un viņa pameta mājas kopā ar deviņus gadus veco Oleksandru un četrus gadus veco Artjomu. Viņi ir vieni no vairāk nekā pieciem miljoniem ukraiņu, kas kara dēļ pametuši Ukrainu. Bēgļu gaitas viņus atvedušas uz Velsu, Apvienoto Karalistē, kur ar viņu sarunājās BBC.

Katerina ar dēliem patlaban patvērumu rod specializētā nometnē kādā dievnamā Velsā, kurā vairāk nekā 60 ukraiņu ģimenes rod naktsmājas, pārtiku, izglītību un cita veida palīdzību.

“Mēs bijām ļoti patīkami pārsteigti, kad šeit ieradāmies,” stāsta Katerina. “Viss bija jauns, nepiedzīvots. Bet tagad viņi [Oleksandrs un Artjoms] ir ļoti apmierināti, katru dienu spēlējas ar citiem bērniem un katru dienu dodas uz skolu. Viņi šeit jūtas droši – un tas ir svarīgi.”

Zēns ar bumbu pie smagi sabombardētās dzīvojamās mājas aplenktajā Mariupolē. Mājas pagrabā viņš kopā ar ģimeni joprojām dzīvo. 2022. gada marts.

Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā

Katerina ir viena no 222 ukraiņu bēgļiem šajā nometnē. Vairāk nekā simts no viņiem ir bērni, kas tagad atkal var droši rotaļāties un mācīties.

“Mēs nogaidījām 100 dienas, jo sākumā nevēlējāmies doties prom, bet mans vīrs mums lika doties,” atminas Katerina. “Tas nebija droši. Mēs tik bieži atradāmies pagrabā gaisa uzlidojumu sirēnu dēļ, ka visu laiku, arī naktīs, man nācās modināt bērnus.”

“Bet mēs nolēmām doties prom, lai atrastu drošu vietu maniem bērniem.”

Ukraiņu bēgles Olena un Nastja Reminskas pie robežas atvadās no savas mātes Svetlanas. Meitas plāno doties uz Turciju, kur Olenai ir darbs, savukārt māte paliks mājās, Žitomirā, jo viņas vecāki nevēlas pamest Ukrainu.

Kara sāpes un izmisums: cilvēki Ukrainā spiesti pamest mājas un savus mīļos

Katerina, divas nedēļas atrodoties ukraiņu bēgļu nometnē, ir sadraudzējusies ar citām ukraiņu mammām. Arī viņas pameta mājas un tagad, lai gan atrodas drošībā, aizvien uztraucas par saviem vīriem un tuvajiem, kas palikuši Ukrainā.

Katerinas bērni, kuri kara dēļ neapmeklēja skolu trīs mēnešus, nu apgūst angļu un velsiešu valodas un piedalās dažādās aktivitātēs kopā ar citiem ukraiņu bērniem. Tikmēr vecāki nometnē koncentrējas uz darba meklējumiem un domā, kur dosies tālāk.

Dzīve metro stacijā. Ukraiņi jau vairākus mēnešus tur slēpjas no Krievijas bumbu uzlidojumiem

Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 24. februārī, daudzi ukraiņi patvērumu no okupantu bumbām rod metro stacijā.

Putina karš tuvplānā: Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva un tās cilvēki 2022. gada martā