"UgunsGrēka" zvaigzne Jekaterina Frolova par saviem iedvesmas brīžiem: "Kad dēls man ir blakus, es vienmēr esmu laimīga"

Mans dēls, mana ģimene. Markam tagad ir 2 gadi un 7 mēneši. Un viņš ir vissvarīgākais punkts šajā sarakstā. Kad viņš ir blakus, es vienmēr esmu laimīga. Viņš man ir vienīgais bērns, ilgi gaidīts un beidzot sagaidīts.

Pastaiga gar jūru. Es dzīvoju Jūrmalā, jūra man ir vienmēr pieejama. Pārsvarā staigāju kopā ar dēlu – viņš spēlējas, bet es beidzot varu mierīgi pasēdēt, padomāt, pavērot. Jo mājās mums tas tik mierīgi neizdodas, puiku vienmēr vajag kaut kā izklaidēt. Bet te – tāds miers! Baltijas jūra, tās līcis un smilšainā pludmale man patīk visvairāk no visām jūrām pasaulē.

Mans darbs un manas lomas. Mani tiešām ļoti iedvesmo mans darbs. Vienmēr eju uz teātri ar prieku, tas neprasa nekādu piespiešanos vai saņemšanos. Nupat bija pirmizrāde vēl vienam skaistam darbam – izrādei Lai dzīvo karaliene, vivat!, kur man ir Marijas Stjuartes loma. Kāda viņa ir? Pirmkārt, ļoti kaislīga. Otrkārt, drosmīga. Un treškārt… Tas jums jāatnāk un jāierauga pašiem. Šī loma man ir ļoti mīļa un tuva, tāpat kā savulaik izrāde Fro, ko šobrīd gan vairs nerāda.

Smaržas. Smaržas vienmēr sev atrodu pati un palieku tām uzticīga gadiem. Tā nu jau piecus gadus man ir vienas smaržas – Molecule 01. Dievinu! Pati tās jūtu tikai uzklāšanas brīdī, pēc tam smarža paliek tikai apkārtējiem. Nespēju lietot smaržas, ko pati visu dienu jūtu – tad man sāk sāpēt galva. Man vispār ir smaržu atmiņa. Un arī cilvēki man asociējas ar viņu smaržu. Smaržas ir katras dienas prieks – vismaz uz brīdi.

Tikšanās ar draugiem. Reti jau sanāk, kopš puika piedzima. Tad vēl kovids un arī darba daudz. Bet tas vienmēr ir tik skaisti: satikties, parunāt, varbūt arī paēst restorānā. Laikam tāpēc, ka tagad notiek tik reti, šādas tikšanās manā dzīvē kļuvušas par īpašu vērtību.

Kosmetologa apmeklējums. Man jau liekas, ka kosmetologa apmeklējums patīk visām sievietēm bez izņēmuma. Pēc iznākšanas no kosmetologa kabineta vienmēr sevi mīlu mazliet vairāk. Ar gadiem arvien vairāk arī saprotu, ka savam ķermenim, sejai un vispār sev jāvelta vairāk uzmanības. Sevi ir jākopj – kad tev ir 25, tas varbūt nešķiet tik svarīgi, bet, kad tev ir 40, to skaidri saproti. Par savu vecumu gan es nepārdzīvoju itin nemaz un laiku apturēt negribu. Vienkārši dažreiz ļoti gribas sevi tā noderīgi palutināt.

Labas izrādes. Es eju uz citiem teātriem un vēroju kolēģu darbu – tas mani ļoti iedvesmo profesionāli. Piemēram, JRT izrāde Vēstures izpētes komisija – ļoti gara izrāde, bet es pat nejutu tās stundas, cik pārņemta biju. Skatījos un ar baltu skaudību apskaudu savus kolēģus par šo darbu. Pēc šīs izrādes man tik ļoti gribējās strādāt!

Pavasaris. Noteikti mans mīļākais gadalaiks! Visu rudeni un ziemu es… jā, gaidu pavasari. Kad spīd saule, garastāvoklis uzreiz ir pulka labāks. Gribas izkāpt no praktiskajiem melnajiem un tumši pelēkajiem sporta kostīmiem un uzvilkt kleitu. Jāatzīst, ka kopš Marka piedzimšanas arī kleitas uzvilkšana man ir īpašs notikums, ko izbaudu.

Aplausi. Tas katram māksliniekam vienmēr ir ļoti svarīgi un patīkami. Sajust, ka skatītājs aiziet apmierināts. Kad redzu zālē laimīgas sejas, tas mani iedvesmo darboties tālāk. Tad saprotu, ka tas viss nav velti un tāpat vien.

Miegs. O, es agrāk nemaz nezināju, cik ļoti svarīgs man tas ir! Un iespēja no rīta pagulēt var dot tādu prieku! Jau vairāk kā divus gadus neesmu nogulējusi visu nakti no vietas, mazais mostas un sauc, tāpēc ļoti, ļoti gribas vienkārši kārtīgi izgulēties. Tāds nu man tagad ir tas mazais praktiskais sapnītis – nogulēt 12 stundas no vietas!