Gudrāki un empātiskāki: kā mājdzīvnieki stimulē bērnu smadzenes
Ja esat bijuši mazu bērnu tuvumā, tad noteikti būsiet pamanījuši, ka jebkuru aktivitāti, vecmāmiņas cepumus un mammas mīļos glāstus bieži pārtrumpos kāda suņa vai murrājoša kaķa uznāciens. Bērniem ne tikai patīk dzīvnieki, bet arī viņu prāta spējas un empātijas līmenis būtiski attīstās esot kopā ar četrkājainajiem draugiem, norāda vairāki pētījumi.
Mājdzīvnieka pieskatīšana var kalpot bērnam kā vērtīga mācībstunda par rūpēm, atbildību un empātiju pret kādu citu. “Īpaši maziem bērniem ir svarīgi uzzināt, ka kāda cita perspektīva varētu atšķirties no viņu pašu,” BBC stāsta ASV Tufts Universitātes profesore Megana Mullere (Megan Mueller). Viņa norāda, ka šo mācību bērniem vieglāk iemācīties kontaktā ar dzīvniekiem nekā, piemēram, ar brāli vai māsu.
Taču pētnieku apgalvojumi par mājdzīvnieku labvēlīgo ietekmi uz bērniem iet vēl soli tālāk, norādot, ka mājdzīvnieki var ietekmēt bērnu sociālās prasmes, fizisko veselību, kognitīvo attīstību un empātijas līmeni. Piemēram, bērniem ar autismu, un viņu ģimenēm, mājdzīvnieku aprūpe var palīdzēt mazināt stresu.
Ja telpā atrodas suns, bērni pieļauj mazāk kļūdu kategoriju spēlēs, kā arī viņiem vajadzīgs mazāks pamudinājums, lai pildītu noteiktus uzdevumus.
Heilija Kristiāna (Hayley Christian), Rietumaustrālijas universitātes asociētā profesore, veicot pētījumu atklāja, ka piecus līdz septiņus gadus veciem bērniem, kuriem ir mājdzīvnieki, ir mazāk vienaudžu problēmas un viņi ir daudz sociālāki.
Kā arī divus līdz piecus gadus veci bērni ar ģimenes suni ir aktīvāki, mazāk laika pavada skatoties ekrānos un vidēji guļ vairāk nekā tie, kuriem nav mājdzīvnieka. Izšķirošā nozīme ir suņu veicinātajām fiziskajām aktivitātēm – piemēram, došanās suņu pastaigās. Šiem bērniem arī ir labāki attīstības rādītāji.
“Bērni, kuri mijiedarbojas ar mājdzīvniekiem, jau agrā bērnībā ir sociāli un emocionāli advancētāki,” BBC norāda Kristiāna.
Runājot par mājdzīvnieku pozitīvo ietekmi uz bērniem, galvenais ir tas kādas ir viņu attiecības. Laiks, kas pavadīts kopā ar mājdzīvnieku, ir viens no faktoriem. Dzīvnieks ar kuru bērns kopā pavadīs daudz laika, rūpēsies par to, noteikti tam pieķersies, savukārt, māsas kāmi, kuru reti kad izdodas paturēt rokās - diez vai.
Arī Covid-19 pandēmijas iespaidā bērni un pusaudži, kuriem mājās bija kāds mājdzīvnieks, bija lieli ieguvēji. Piemēram, suņi savā veidā aizstāja socializēšanos ar cilvēkiem.
Taču ko dzīvnieki domā par bērniem?
Suņi attīstījās, lai dzīvotu līdzās cilvēkiem, viņi var ar cilvēkiem veidot spēcīgas saites. Savukārt kaķi sirdī ir vientuļas būtnes. Tomēr šķiet, ka arī kaķi pamazām cilvēku pieņem par savējo. Bet tas, vai ciešas saites veidosies ar bērniem, ir atkarīgs no paša mājdzīvnieka agrīnās dzīves pieredzes.
Ir zināms ka, ja kucēni vai kaķēni līdz aptuveni sešu mēnešu vecumam nav satikuši bērnus, viņi var izrādīt nepatīkamas reakcijas. Iespējams tas tādēļ, ka viņi neuztver bērnus kā cilvēkus.
Ja bērniem mājdzīvnieki ir ārkārtīgi svarīgi, tad pašiem dzīvniekiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar bērniem, norāda Bristolas universitātes lektors Džons Bredšovs.
“Nekad nevar būt 100% drošs, kā suns reaģēs noteiktā situācijā,” saka Bredšovs.
Cita starpā pasaulē un Latvijā tiek izmantota tāda terapijas metode kā kanisterapija. Tā ir starpdisciplināra metode, kas nozīmē, ka šo terapijas veidu izmanto dažādu nozaru speciālisti. Fizioterapijas, ergoterapijas, pedagoģijas un psiholoģijas speciālisti ar īpaši apmācītiem četrkājainajiem mīluļiem palīdz pieaugušajiem un bērniem apgūt sociālās prasmes, tikt galā ar emocionālām un arī fiziskās grūtībām.
