Sens ģimenes draugs izvaro bērnudārznieku
Pēdējā laikā ļoti, ļoti reti ir tādas klasiskas izvarošanas, kādas mēdzam iztēloties: sieviete viena pati iet vēlu vakarā pa parku, kad pēkšņi kāds vīrietis izlec no krūmiem un izvaro viņu. Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis intervijā portālam Jauns.lv atklāja, ka diemžēl izvarošanas visbiežāk notiek pret nepilngadīgiem, un lielākoties to izdara viņiem pazīstami cilvēki, tostarp tuvi ģimenes locekļi.
Vai dzimumnoziegumi pret bērniem ir tikai atsevišķi gadījumi vai arī tā ir plaša, būtiska problēma? “Es noteikti nesauktu to par kādu būtisku problēmu, jo šie gadījumi notiek, bet tiem nav tendence krasi pieaugt. Bet, protams, tas nenozīmē, ka mēs nenopietni izturamies pret šiem noziegumiem.
Pat viens gadījums ir daudz
Runājot par šiem noziegumiem, man liekas, nepareizākais jautājums, ko man regulāri nākas dzirdēt, ir: “Vai, jūsuprāt, šie noziegumi notiek daudz?” Tādi noziegumi, it īpaši, ja runājam par vardarbīgiem noziegumiem, piemēram, izvarošana, seksuālā vardarbība, pat viens gadījums ir daudz. Tāpēc, runājot par šiem noziegumiem, mēs nevaram runāt tādās kategorijās, kā daudz vai maz notiek.”
Dzimumnoziegumi pret bērniem ir ļoti dažādi. Izplatītākie ir šādi dzimumnoziegumu veidi: izvarošana, seksuāla vardarbība, seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, pavešana netiklībā, pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās un bērnu pornogrāfija.
Daļa noziegumu var notikt arī internetā
Grūti pateikt, kurš no šiem noziegumu veidiem mūsdienās ir aktuālākais, bet ir jānodala reālajā vidē notiekošie noziegumi no tiem, kas var notikt arī neklātienē. Izvarošana, seksuālā vardarbība, seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, ir noziegumi, kas var notikt tikai reālajā vidē.
Bet bērnu pornogrāfija, pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās un pavešana netiklībā var notikt gan klātienē, gan neklātienē.
Diemžēl biežākie izvarotāji ir pazīstami cilvēki
Runājot par izvarošanām, policijas pārstāvis atklāja, ka pēdējā laikā neatklāto izvarošanu skaits ir daži gadījumi gadā. Ļoti, ļoti reti ir tādas klasiskas izvarošanas, kādas mēdzam iztēloties: sieviete viena pati iet vēlu vakarā pa parku, kad pēkšņi kāds vīrietis izlec no krūmiem un izvaro viņu.
“Diemžēl visbiežāk tas notiek pret nepilngadīgām personām un no pazīstamu cilvēku vidus, tostarp no ģimenes locekļu puses.” Lielākoties tie ir paziņas vai draugi (piemēram, seni vai jauni ģimenes draugi, attāli radinieki), nevis asinsradinieki. Bet netrūkst arī tādu gadījumu, kuros varmāka ir tēvs un patēvs.
Daudz retāk par izvarotāju kļūst brālis, bet pavisam reti - māte. “Tie ir ekskluzīvi gadījumi, tie ir varbūt daži gadījumi gadā.”
Ilgstoši seksuāli noziegumi pret maziem bērniem
Vai izvarošanas gadījumi bieži notiek alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē? Lavčinovskis skaidroja, ka noziegumos pret pavisam maziem bērniem (diemžēl tādu nodarījumu netrūkst) parasti netiek lietots alkohols. Visbiežāk tie ir ilgstoši noziegumi, nevis gadījumi, kad apreibinošu vielu ietekmē cilvēks vienu reizi kaut ko izdara.
“Tādi iesniegumi ir, bet diemžēl pamatā tie ir gadījumi, kas notiek gadiem ilgi un bērns tiek seksuāli izmantots ģimenē vai no tuvo paziņu puses. Tie ir ilgstošie noziegumi, kas turpinās ļoti ilgi.”
Upuri – pat 5 un 6 gadus veci bērniņi
Policijā regulāri nonāk informācija par dzimumnoziegumiem pat pret bērnudārza vecuma bērniem. Ir diezgan izplatīti ziņojumi, ka seksuāli izmantoti bērni jau no 5 vai 6 gadu vecuma.
“Ziņo arī par mazākiem bērniem, bet tad, protams, tas viss ir ļoti grūti pierādāms un pat konstatējams. Bet arī reālie gadījumi, kur veikta izmeklēšana, pārbaude un apstiprināts, ka vardarbība tiešām notikusi, ir bijuši par bērnudārza vecuma bērniem.”
Izvarošana tusiņā vai attiecību pārtraukšanas brīdī
Bet, ja runā par pusaudžiem, tad mēdz būt, ka pirms dzimumnoziegumiem ir bijušas attiecības, pusaudžiem varbūt ir licies, ka tā ir mīlestība. Tāpat izvarošana var notikt tusiņā, kur tiek lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas. Tad var runāt par situatīviem noziegumiem, kas nebija plānoti, bet notika saistībā ar situāciju, kurā cietušais nonāca.
Izvarošana var notikt arī tad, ja diviem cilvēkiem ir attiecības, bet viena puse grib pāriet jaunā līmenī vai pārtraukt attiecības. “Tad emociju iespaidā var notikt negaidīta izvarošana vai seksuāla vardarbība.” Var būt, ka pirms tam pārim bija seksuālas attiecības, ko abi gribēja, bet tagad viens vairs nevēlas to turpināt, bet otrs rīkojas vardarbīgi.
Izvarošana var notikt arī ģimenē
Policijas pārstāvis akcentēja, ka izvarošana var notikt arī ģimenē. Tas, ka cilvēki pirms tam vairākus gadus dzīvoja kopā un viņiem bija seksuālas attiecības, automātiski nenozīmē, ka persona piekrita jebkuram seksuālam aktam. Arī pusaudžiem gadās, ka vienā brīdī viņi grib pārtraukt attiecības un vairs nevēlas intīma rakstura darbības, bet diemžēl otra puse tās uzspiež.
Arī starp pieaugušajiem, kuri gatavojas šķirties, var notikt seksuāls akts, ko viena puse grib, bet otra – nē. Šādi kriminālprocesi ir grūti, īpaši, ja nav nekādu miesas bojājumu. “Tas ir tīri vērtēšanas jautājums – vai tā bija izvarošana vai brīvprātīgs seksuāls akts. Tā ir šo noziegumu specifika – pusēm ir jāsaņem skaidra piekrišana no sava partnera, ka viņi tiešām ir gatavi tuvībai un ka viss, kas notiks tās ietvaros, ir pēc abpusējas gribas.”
Vairums cietušo ir meitenes
Speciālists atklāja, ka lielākā daļa (vairāk nekā 80%) dzimumnoziegumos cietušo pusaudžu ir meitenes. “Tā ir oficiālā statistika, ka meitenes cieš vairāk, bet es nedomāju, ka tā ir 100% patiesa. Vardarbības gadījumos ir jāsaprot pusaudžu, cilvēku psiholoģija. Bērniem ir ļoti grūti runāt par vardarbības gadījumiem.
Puišiem daudz grūtāk runāt par piedzīvoto
Ja mēs runājam par zēniem, kuri ir cietuši no seksuālas vardarbības, tad visbiežāk tās ir homoseksuālas attiecības. Pusaudžiem un bērniem jau tā ir grūti par to runāt, bet zēniem runāt par to, ka viņi tika seksuāli izmantoti no vīriešu puses, ir divtik grūtāk. Tāpēc es domāju, ka par daļu gadījumu netiek ziņots tikai tādēļ, ka zēni nevar uzdrošināties ziņot un runāt par to.”
Lai to darītu, viņiem ir vajadzīgs atbalsts. “Tajā brīdī viņam var pietrūkt ticības, ka to var izmeklēt. Varbūt viņš baidās no nosodījuma. Varbūt viņš ir kādā atkarībā no tā cilvēka [izvarotāja]. Kā jau teicu, visbiežāk pret bērniem tas notiek no pazīstamo cilvēku puses. Tāpēc tas ir ļoti komplicēti.”