Kāpēc daļēji attālinātais darba modelis ir slikts?
Strādāt daļēji attālināti, daļēji klātienē ir pasludināts par nākotnes darba modeli. Tomēr šajā hibrīdajā sistēmā daudzi darbinieki ir tik noguruši kā nekad.
Kad Klārai tika piedāvāts hibrīdais darba režīms, viņa domāja, ka tas būtu labākais no variantiem. Viņa bija pieradusi strādāt klātienē, pēc Covid-19 pandēmijas, pielāgojās darbam no mājām, vēsta bbc.com.
Klāras priekšnieks hibrīdpolitiku ieviesa 2021. gada septembrī, kad Lielbritānijā beidzās valdības ierobežojumi, kas ieteica strādāt no mājām. Priekšnieks rosināja, ka otrdienās un ceturtdienās būs jāstrādā no mājam, bet atlikušo nedēļas daļu, darbinieki pavadīs birojā. Taču iecerētā prieka vietā Klāru sāka nomākt aizdomas, ka šāds hibrīdmodelis ir ļoti kaitinošs. Viena lieta ir pierast pie darba mājām vai birojā, daudz grūtāk ir sadzīvot ar to, ka darba vieta mainās nedēļas ietvaros. Klāra uzskata, ka viņai tagad ir jāuztur divas darba vietas – viena birojā un viena mājās. "Tas ietver plānošanu un jaunas rutīnas ieviešanu, katru dienu nēsāt klēpjdatoru uz biroju un atcerēties, kādas svarīgas lietas esmu kur atstājusi," viņa piebilst. “Katru dienu jādomā, kur es būšu rīt, un ko man vajadzēs no mantām, kā ieplānot darbus, lai tas būtu ērti”. Darbiniece atzīst, ka šāds darba modelis viņu satrauc un liek saspringt.
Jaunie dati pierāda, ka daudzi darbinieki ziņo, par emocionālo nogurumu, strādājot daļēji attālināti. Nesenajā darbinieku iesaistīšanas platformas Tinypulse globālajā pētījumā vairāk nekā 80% cilvēku ziņoja, ka šāda sistēma viņus nogurdina. Tiek domāts, ka hibrīdais darba modelis ir emocionāli apgrūtinošāks, nekā pilnībā attālināts darbs vai pilnas slodzes darbs birojā.
Kāpēc hibrīdmodelis cilvēkiem nepatīk?
Tā kā pandēmija ir ieilgusi un darba ņēmēji pieraduši strādāt attālināti, atgriešanās birojā uz pilnu slodzi šķiet pagātnes relikts. Taču, lai gan daži uzņēmumi ir ieviesuši politiku, kas ļauj strādāt no jebkuras vietas pasaulē, liela daļa uzņēmumu ir izvēlējušies hibrīdo kā savu nākotnes darba modeli. Teorētiski hibrīds piedāvā labāko piedāvājumu gan darba devējam, gan darbiniekam. Tas apvieno darbu birojā un darbu attālināti. Teorētiski šādam modelim ir jāpatīk gan tiem, kuriem patīk darbs birojā, gan tiem, kas dod priekšroku strādāt no mājām.
Daļa darba ņēmēju jau pandēmijas laikā strādāja šajā modelī, kad uz darbu birojā devās pāris dienas nedēļā. "Bija sajūta, ka hibrīdais modelis būtu labākais variants," saka Elora Vojlesa, organizāciju psiholoģe Kalifornijā. "Priekšniekiem tas nozīmē, ka viņi saglabā kontroles sajūtu un var redzēt savus darbiniekus klātienē. Darbiniekiem tas piedāvā lielāku elastību nekā pilnas slodzes darbs birojā un nozīmē, ka viņi var droši strādāt pandēmijas laikā”.
Taču patiesība ir citādāka. Daudzi darbinieki atklāja, ka viņiem ir grūtības pielāgoties šādam darba modelim. Strādājot birojā vai attālināti ir skaidrs, kas un kā notiek. Katrā gadījumā ir plusi un mīnusi. Taču daļēji attālinātais darba modelis apvieno abus šos modeļus, un vienlaicīgi apvieno abu modeļu plusus un mīnusus.
Cilvēki visbiežāk sūdzas, ka šāds darba modelis prasa papildu plānošanu. Kur es būšu rīt? Ko man vajadzēs no mājām? Cikos būšu atpakaļ? Visas sapulces jāpārceļ uz trešdienu, tad būšu darbā…. „Nav izdomāts tāds darba modelis, kuram nebūtu mīnusu,” uzsver speciāliste. Taču labā ziņa ir tā, ka cilvēki pielāgojas. „Pandēmija mums iemācīja, ka varam strādāt attālināti, lai gan par to daudzi šaubījās. Iespējams, ka hibrīdais modelis arī mums iemācīs ko jaunu,” uzskata Elora.
