Bērnam apnicis mācīties krievu valodu. Vai var to nomainīt uz vācu?
Šobrīd jau 4. klasē skolēni Latvijas skolās uzsāk otras svešvalodas apgūšanu. Vairāki Mammamuntetiem.lv lasītāji vaicā – vai iespējams šo valodu pēc laika nomainīt?
Skaidrojam situāciju Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Kāda mamma Mammamuntetiem.lv stāsta, ka meita pēdējā laikā interesējas, vai viņai būtu iespēja apnikušo krievu valodu nomainīt uz vācu valodu – tur esot vieglāk, ir interesantākas stundas. Lai gan meita jau krievu valodu mācās otro gadu, viņai ir vēlme pievienoties vācu valodas grupai.
Jautājums risināms pie konkrētās skolas
Kā norāda dienestā, vecākiem ar šo jautājumu ir jāvēršas pie izglītības iestādes vadības un kopēji jārisina vēlme mainīt svešvalodu atbilstoši izglītības iestādes piedāvātajām iespējām. Lai veicinātu labākus mācīšanās rezultātus, izglītības iestāde atbilstoši tās iespējām var sagatavot individuālu mācību priekšmeta apguves plānu, noteikt papildu konsultācijas. Gadījumā, ja neizdodas rast optimālu risinājumu izglītības iestādē, jautājuma risināšanā var lūgt iesaistīties arī izglītības iestādes dibinātāju.
Laika posms, kad būtu iespējams mainīt otro svešvalodu uz kādu citu, normatīvajos aktos nav noteikts,
taču ir jāizvērtē iespējas iekļauties konkrētās svešvalodas apguves grupā un iespējas apgūt šajā mācību priekšmetā sasniedzamos rezultātus, norāda dienestā.
Kāds tam ir pamatojums
Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Inguna Vuškāne sarunā ar Mammamuntetiem.lv atzīst, ka šādu gadījumu, kad bērns izlemj mainīt otro svešvalodu, ir bijis maz. “Tikai daži gadījumi vairāku gadu laikā. Katrā gadījumā, ja vecāki un bērns izsaka šādu vēlmi, ir jābūt pamatojumam, lai tas nav vienkārši – man ir apnicis,” uzmanību vērš Vuškāne. Viņa stāsta, ka parasti šādos gadījumos valodas skolotājs pārbauda skolēna zināšanas un lemj, vai tas praktiski būtu iespējams. Viņa uzsver – ja ģimene lemj par labu valodas maiņai, labāk to darīt ātrāk, bet vislabāk ir pirms valodas izvēles izsvērt visus par un pret šo valodu, saprast, kādam mērķim valoda tiks apgūta.
Kādas valodas skola var piedāvāt apgūt
Izglītības kvalitātes valsts dienestā skaidro, ka apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. Otrās svešvalodas izvēle normatīvajos aktos nav regulēta, izglītības iestāde to izvēlas pēc saviem apsvērumiem (piemēram, skolas mērķi un uzdevumi, pedagogu pieejamība, vecāku vēlmes). Visbiežāk kā otrā svešvaloda tiek izvēlēta angļu, krievu vai vācu valoda, retāk – franču valoda. Citas valodas parasti izvēlas kā trešo svešvalodu.
Vienlaikus izglītības iestāde gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības posmā var noteikt arī mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.
Tātad secinām:
teorētiski pastāv iespēja mainīt bērna apgūto otro svešvalodu – likums ne paredz, ne aizliedz veikt šādu maiņu –
viss ir atkarīgs no tā, kā vecāki ar skolu vienosies. Taču tam ir vairāki priekšnoteikumi:
- Saruna ar konkrēto izglītības iestādi par praktiskajām iespējām
- Pamatojums – kāpēc ir šāda vēlme?
- Iespējams, bērna valodu zināšanu līmenis tiks pārbaudīts.
