Ja tas neskartu finanses, tā būtu laba ideja! - vecāku domas par obligāto bērnu kopšanas atvaļinājumu tētim krasi atšķiras
Jau ziņots, ka valdība ir apstiprinājusi izmaiņas likumā, kas noteiks, ka turpmāk katram no bērna vecākiem būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāku atvaļinājumu, ko var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Mammamuntetiem.lv aptaujāja jaunos vecākus un secina – ir daļa ģimeņu, kas par to priecājas, tomēr liela daļa ģimeņu šādas izmaiņas šobrīd uztver skeptiski.
Šīs izmaiņas vēl būs jāapstiprina Saeimai, bet jau tagad vecāku starpā notiek diezgan aktīvas diskusijas par šo tēmu.
Mammamuntetiem.lv šo rosinājumu atbalsta, taču vairums no portāla aptaujātajiem vecākiem ar maziem bērniem šobrīd uzskata, ka tas, kā ģimenes izmanto šo atvaļinājumu, būtu jāļauj noteikt pašām ģimenēm.
To parāda arī situācijas, kas iezīmējās vecāku atbildēs – ir ģimenes, kurās ir vienošanās, ka tieši mamma būs tā, kas aprūpēs bērnus, bet tētis rūpēsies par finansiālo situāciju.
Ir ģimenes, kas atzīst, ka aplokšņu algu dēļ varētu zaudēt arī ienākumus.
Mazāku bērnu māmiņas uztraucas, ka šāds atvaļinājuma sadalījums varētu ietekmēt krūts barošanas ilgumu un emocionālo saikni ar bērnu, tomēr Mammamuntetiem.lv atgādina: paredzēts, ka katrs no vecākiem savu bērna kopšanas atvaļinājuma daļu var izņemt līdz bērna 8 gadu vecumam. Tātad tēti to var izmantot arī tad, kad mazulis vairs netiek zīdīts.
Atvaļinājums, kas pazemina ģimenes finansiālo situāciju?
Vairākas ģimenes – gan tēti, gan mammas – norāda, ka šāds tētu atvaļinājums pasliktinātu ģimenes finansiālo situāciju, jo daļa vīriešu strādā jomās, kurās kaut vai daļēji ir izplatītas aplokšņu algas.
“Daudziem cilvēkiem Latvijā nemaz nav oficiāla darba vai ir ļoti zema darba samaksa, līdz ar to šis lēmums samazinās jauno ģimeņu ienākumus. Manuprāt, vispirms ir jārisina jautājums par pieklājīgām darba algām un tad var domāt, kā piešķirt tēviem vairāk bonusus,” teic kāds tēvs, kas nevēlas atklāt savu vārdu.
Arī topošā mamma Dace atklāj, ka vīrs strādā nozarē, kur saņem minimālo algu, bet viņa strādā darbā ar visām sociālajām garantijām. “Būs jādomā, kā to risināt. Ja nebūtu finansiālā jautājuma, tā pilnīgi noteikti būtu ļoti laba iniciatīva!” ir pārliecināta Dace.
Mainās ierastā saimniekošana ģimenē
Šīs izmaiņas jaunajiem vecākiem liek domāt arī par citiem jautājumiem, piemēram, kā mammai turpināt un saglabāt krūts barošanu, vai, ja gadījumā, ja tēvs neizmantos savu atvaļinājuma daļu, bērns jau būs pietiekami liels, lai ietu dārziņā un vai dārziņā viņu uzņems. Aiga, divu bērnudārznieku mamma atzīst, ka, ja viņas ģimenes bērnu plāns jau nebūtu “izpildīts”, tad nez vai būtu sajūsmā par šo modeli. “Neatbalstu šo ideju, jo, pirmkārt, abi ar vīru pelnām dažādi un esam vienojušies, ka bērnu aprūpe ir uz maniem pleciem, bet naudas pelnīšana – uz vīra. Tāpat jautājums, kā mammas strādāšanu apvienot ar krūts barošanu.
Nevaru iedomāties, kā tas ir – strādāt pa dienu darbā, bet vēl naktī barot mazuli ar krūti.
Pasaules veselības organizācija iesaka zīdīt bērnus līdz divu gadu vecumam. Treškārt, ja vīrietis ir nesaimniecisks, mani māc bažas, ka, mammai atnākot no darba, mājās sākas otra slodze, jo jāveic visi saimnieciskie darbi. Kad vīrs paliek ar bērniem tad viņš paliek ar bērniem, nevis paralēli izsūc paklāju, nomazgā traukus un pagatavo 3 ēdienreizes,” viedokli pauž Aiga. Vairākas mammas atzīst – bērnu tēvi iesaistās bērna kopšanā, bet ģimenes vēlētos pašas izlemt, kā pavadīt šo laiku. “Vai tas, ka tētim obligāti jāpaliek mājās ar bērnu, viņu motivēs?” retoriski vaicā kāda mamma.
Tētu–darba devēju viedoklis: šāda prombūtne ir plānojama
Arī vairāk noraidoši pret šo ideju izsakās tēti, kas paši ir darba devēji, norādot, ka no darba devēja pozīcijām varētu būt problemātiski, ja darbinieki būtu šādā prombūtnē. Kāds tētis, kas ir darba devējs Skandināvijā, bet vēlējās palikt anonīms, stāsta:
“Es kā darba devējs Skandināvijā esmu pret bērnu kopšanas atvaļinājumu tēviem. Man celtniecībā nestrādā sievietes, jo sieviete fiziski nevar paveikt darbu, ko darām. Man kā darba devējam vīrietis ir vajadzīgs darbā.” Savukārt Toms, trīs bērnu tēvs, kas ir nodaļas vadītājs lielā ražošanas uzņēmumā tepat Latvijā, spriež, ka lielajiem darba devējiem šim būtu vieglāk risināms jautājums, jo šāda darbinieka prombūtne ir plānojama:
“Lielā uzņēmumā šādu atvaļinājumu tēviem ir vieglāk plānot, jo šī prombūtne lielākoties ir laicīgi plānojama. Ja uzņēmumam tas ir zināms savlaicīgi, var izdomāt, kā to risināt.
Varbūt šo atvaļinājumu var izņemt pa daļām, nezinu, neesmu iedziļinājies. Taču, ja es strādātu mazā ražošanas uzņēmumā un vienīgais šauras nozares speciālists pazustu uz 2 mēnešiem, būtu grūtāk sameklēt viņam aizvietotāju,” stāsta Toms. Vaicāts, vai pats būtu gatavs doties šādā atvaļinājumā, vīrietis norāda, ka labākais variants būtu, ja arī bērnu mamma šajā laikā būtu mājās, lai “tētis varētu gan daļēji turpināt strādāt, gan vairāk laika pavadīt ar bērnu.”
Iespēja pavadīt laiku ar bērnu
Tomēr ne visās ģimenēs ir noraidoša noskaņa pret šādu atvaļinājumu. Ir ģimenes, kurās vecāki šo ziņu uztver kā iespēju arī tētiem dibināt ciešāku saiti ar bērnu. “Mūsu ģimenē jau ir bijusi līdzīga situācija – vīrs daudz pieskatīja abas mazākās meitas, paralēli savienojot to ar dežūrām darbā. Vīra viedoklis sākumā par vīrieša palikšanu mājās ar mazu bērnu bija noraidošs, jo tas ir “sieviešu pienākums”.
Tomēr vēlāk, kad pārrunājām to sīkāk, viņš atzina, ka laiks, ko viņš ir pavadījis kopā ar divām jaunākajām meitām, viņam ir ļoti palīdzējis ar bērniem satuvināties. Vecākajai meitai līdz trim gadu vecumam bija izteikts mammas periods, kad atzina tikai mani, bet jaunākajām meitām tādu iezīmi neesmu novērojusi. Manuprāt, bērni iegūst no šā visa. Līdz ar to pēc mūsu diskusijas arī viņš atbalsta šo ideju,” stāsta Līga, trīs bērnu mamma.
Arī kāds tētis, kas strādā radošajā nozarē, atzīst, ka tas, ka kovida laika attālinātā darba iespējas sakrita ar bērna piedzimšanu, ir palīdzējis gan labāk saprast savu partneri, gan veidot ciešāku saikni ar bērnu.
“Es redzēju, ko mamma pa dienu mājās dara, un sapratu, ka bērns paņem daudz laika. Es daļēju jutos kā bērna kopšanas atvaļinājumā, jo pamatā strādāju vēlos vakaros, bet pa dienu biju kopā ar bērnu un partneri,” mājās būšanas pozitīvos aspektus iezīmē Ģirts.
Cik ģimeņu, tik viedokļu
Visticamāk, kamēr šāda kārtība nav stājusies spēkā un Latvijas vecākiem pierasta, par to būs ļoti dažādi viedokļi. Ir arī mammas, kas atzina, ka priecājas par šiem jauninājumiem, lai tēti varētu izjust bērna kopšanas grūtumus – sak, tad tu redzēsi! Ir mammas, kas atzīst – viņas negrib iet ātrāk uz darbu, tāpēc skumst, ka šie divi mēneši kopā ar bērnu viņām var iet secen, jo jāiet strādāt. Tāpat ģimenēs ir daudz neskaidrību par praktiskajām lietām – piemēram, vai bērnu pieņems dārziņā arī, ja tētis neizmantos savu atvaļinājuma daļu. Tāpat nav skaidrs, kā šo situāciju risinās ģimenes, kurās ir tikai viens vecāks.
Mammamuntetiem.lv atgādina, ka šie likuma grozījumi vēl ir jāpieņem vēl Saeimai, tā arī lems, no kura brīža tie stāsies spēkā. Kā sarunā apgalvoja Labklājības ministrijas pārstāve,
šie grozījumi varētu skart tos mazuļus, kas dzimuši pēc 2022. gada 2. augusta.
Paredzams, ka katrs no vecākiem savu bērna kopšanas atvaļinājuma daļu var izņemt līdz bērna 8 gadu vecumam.
