Ukrainiete Lidija ar divām meitām patvērumu atradusi Kuldīgā un ar nepacietību gaida, kad varēs mācīties latviešu valodu
Lidija Barnička ar meitām Karīnu un Mariju bija viena no pirmajām, kura no kara šausmām Ukrainā patvērumu atrada Kuldīgā. Dzīvojot tur vairāk nekā nedēļu. Šonedēļ meitas pirmo reizi devās uz bērnudārzu, bet Lidija – uz jauno darbu.
Kuldīgā sešgadīgajai Karīnai un četrgadīgajai Marijai no Ukrainas sākās pirmā diena bērnudārzā “Cīrulītis”. Ar to viņas jau nedaudz iepazinušās iepriekšējā dienā, bet nu, kā visi bērni, mammu gaidīs atgriežamies pēcpusdienā. Lai sagādātu krāsainu prieku visiem, mamma Lidija līdzi iedevusi balonus, savukārt bērni, gaidot abas ukraiņu meitenes, zīmējuši sirsniņas.
Bērnudārza vadītāja Inguna Krebse šonedēļ vēl raudzīsies, kā labāk iesaistīt meitenes ikdienā, šobrīd viss nepieciešamais esot izdarīts. “Veiksmīgi sakārtojās, ka mums ir auklīte, kas beigusi krievu skolu Kuldīgā, ko pielikām papildus mazākajai meitenei. Bet lielajai meitenei ir mums kolektīvā ir darbinieki, kas runā krieviski, un ir grupiņā bērni, kas ģimenē runā krieviski,” pastāstīja Krebse.
Meitām šī ir pirmā diena bērnudārzā, Lidijai – pirmā darba diena. Viņa ir biroja administratore un būs atbildīgā par Ukrainas bēgļu koordinēšanu Kuldīgas novadā. “Lai viņi saprastu, kur viņiem jāvēršas, es viņiem būšu kā informācija pieejamā veidā viņu valodā – ukraiņu un krievu, jo runāju abās valodās. Tā būs ukraiņu informēšana par dažādām lietām,” pastāstīja Lidija.
Lidija no Ukrainas galvaspilsētas prom devās jau kara otrajā dienā, kad vēl cerējusi, ka varēs nepamest Ukrainu, bet palikt laukos Vinnicas apgabalā. Tomēr karš strauji tuvojās, un bija jāizlemj, kur doties. Vīramāte ieteikusi Kuldīgu, jo te dzīvo viņas jaunības dienu draudzene.
Vairāk skaties LTV sižetā.
