Kroņa ēnas puses: 9 skumji princeses Diānas citāti par karaliskās dzīves patieso realitāti

Pirms princese Diāna kļuva par salauztas dzīves iemiesojumu, viņas liktenis daudziem šķita iedvesmojošs.

Viņas Majestātes vedekla nekautrējās atklāti runāt par neveiksmīgas laulības traģiskumu, sarežģījumiem audzināšanas jautājumos, ko pils vienmēr centās ietekmēt un “novecojušo” monarhijas institūciju. Izlasot dažus no princeses Diānas citātiem, kļūst vieglāk iztēloties, ka aiz skaistās fasādes slēpās galma dzīves nepievilcīgā puse.

Par kāzām, kas nebija pasakainas

“Dienā, kad es gāju pie altāra Svētā Pāvila katedrālē, es sajutu, ka man atņem manu personību un tagad nonāku karaliskās “mašinērijas” pakļautībā,” reiz kādā no intervijām izteicās Velsas princese. Neraugoties uz to, ka prinča Čārlza un princeses Diānas kāzu ceremoniju nodēvēja par “gadsimta kāzām”, šaubas šajā dienā piemeklēja kā līgavu, tā līgavaini.

Par publicitāti

“Es jutu, ka man ir pienākums uzstāties. Kad es saku “uzstāties”, ar to domāju, ka man bija nepieciešams saņemties un pildīt savus pienākumus, nepievilt cilvēkus, bet atbalstīt viņus un sniegt viņiem mīlestību,” par dzīvi karaļnamā intervijā telekanālam BBC reiz norādīja princese. “Atrodoties sabiedrībā, es zināmā mērā izjutu atbalstu – paši to neapzinoties cilvēki dziedēja manas rētas un deva spēku, lai es spētu tikt visam pāri.”

Par savu darbu

“Nekas man nesniedz lielāku prieku, kā palīdzība sabiedrības pašiem neaizsargātākajiem,” tā Diāna izteicās par savu publisko lomu sarunā ar Martinu Bašīru. “Tā ir laba un svarīga manas dzīves daļa, savā ziņā sūtība.”

Par savu lomu

“Man bija nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, kāpēc cilvēkus tik ļoti interesē mana personība,” princese Diāna atzinās savas skandalozās intervijas laikā Marinam Bašīram 1995. gadā. “Sākumā es pieņēmu, ka tas ir tāpēc, ka mans vīrs bija paveicis lielu darbu, bet pēc tam sekoja mūsu kāzas un mūsu attiecības. Bet pēc tam… pēc daudziem gadiem tu sāc pieņemt sevi kā labu preci, kas grezno plauktiņu un ko var labi pārdot, un citi cilvēki ar to pelna lielu naudu.”

Par vērtību pārvērtēšanu

“Ziniet, daudzi domā, ka vīrietis – tā ir vienīgā atbilde,” ieminējās Diāna tajā pašā skandalozajā intervijā Martinam Bašīram, kad viņi sarunā skāra princeses vientulības problēmu. “Patiesībā darbs man palīdz daudz labāk.”
Sarunas brīdī Velsas princis un princese jau trīs gadus nedzīvoja kopā un satikās tikai oficiālos pasākumos. Tajā pat laikā princese šķirties negribēja, izvēloties vismaz sabiedrības priekšā parādīt sevi kā ģimeni.

Par troni

Kad princeses reputācija bija manāmi iedragāta, viņa par savu nākotni izteicās sekojoši: “Es gribētu būt par cilvēku siržu karalieni, bet kā šīs valsts karalieni es sevi neredzu. Es domāju, ka daudzi cilvēki negribētu, ka es kļūstu par karalieni.” Ar šo izteikumu princese deva mājienu uz to, ka pilī viņu uzskatīja par “neveiksminieci”.

Par monarhijas nākotni

“Ļoti svarīgi, lai monarhija uzturētu saikni ar tautu – to es pati cenšos darīt,” intervijā “The Times” žurnālistam Pīteram Stothardam norādīja princese. Reiz viņa bija šokējusi karalieni, apvaicājoties, vai monarhija kā tāda būs aktuāla arī nākotnē. Par laimi šis jautājums izskanējis privāti ģimenes lokā, nevis uzdots esot sabiedrībā. Princese Diāna pievērsa uzmanību tādiem jautājumiem, kas reti izpelnījās karaliskās ģimenes pārstāvju uzmanību. Viņa palīdzēja cilvēkiem, kas slimo ar HIV un AIDS, mudināja uz atbruņošanos un kājnieku mīnu likvidēšanu valstīs, kur joprojām norisinās karš. Princese nebaidījās paust savu drosmīgo nostāju, kas daudziem tolaik varēja šķist pat izaicinoši.

Par saviem principiem

Par to, kāpēc Bekingemas pilī pret viņu izturējās tik auksti, princese izteicās: “Es visu daru savādāk, tāpēc, ka nesekoju kaut kādai likumu grāmatai un tāpēc, ka mani vada sirds, nevis prāts. Lai gan man tas darbā sagādā ne mazums nepatikšanu, un es to atzīstu. Taču kādam ir jābūt tur [pilī], kurš mīl cilvēkus un to izrāda.”

Par laulību

“Mēs šajā laulībā bijām trīs, un tas bija maliet par daudz,” princese Diāna norādīja Martinam Bašīram sniegtajā intervijā, ar to domājot prinča Čārlza un Kamillas Pārkeres-Boulzas romānu. Šī ir pati zināmākā frāze, ko princese jebkad izteikusi par vīru un viņa mīļāko. Tā sabiedrībā izraisīja naida vilni pret princi Čārlzu un bija jāpaiet vēl daudziem gadiem līdz cilvēki jutās gatavi uzklausīt viņu versiju par notikušo.