Kā iemācīt bērniem zaudēt

Ja esi kādreiz spēlējis sporta vai galda spēles, tad noteikti zini, cik grūti ir zaudēt. Noskatīties, kā bērns cieš zaudējumu, var būt tikpat grūti. Taču, lai arī vecāki varētu gribēt, lai viņu bērni visu laiku uzvar, svarīgāk ir iemācīt bērnam tikt galā ar zaudēšanu, vēsta portāls Huffpost.com.

Nav iespējams uzvarēt visu laiku

"Laba sportiskā meistarība ir svarīga prasme sporta un visām citām sacensībām," atzina Floridas Starptautiskās universitātes bērnu un ģimeņu centra asociētā profesore un licencēta psiholoģe Ketija K. Hārta. "Tā var noteikt, vai tavs bērns komandā tiek izvēlēts pirmais vai pēdējais, tā ietver tava bērna emociju pārvaldību, kā arī var palīdzēt bērnam pozitīvi pievērsties grūtajiem uzdevumiem mācībās," viņa paskaidroja.

"Nav iespējams uzvarēt visu laiku, tāpēc, mācot bērnam zaudēt, tas var pat palīdzēt viņam tikt galā ar dažiem lielākajiem dzīves izaicinājumiem." Kad bērni iemācās zaudēt, viņiem rodas lielāka noturība, pārliecība un paškontrole. “Sajūtot panākumu prieku, kā arī ne tik saldo zaudējumu, bērni mācās veiksmīgi pārvaldīt šīs emocijas citās dzīves jomās,” sacīja bērnu psiholoģe Amanda Gummere. "Piemēram, zaudējot kolēģim par paaugstināšanu amatā vai saskatoties ar grūtībām nokārtot braukšanas eksāmenu, lai iegūtu autovadītāja apliecību" viņa piebilda. Bērni var atpazīt, ka neveiksmes ir mācīšanās pieredze, un no tām nebaidīties. Tas arī veicina pazemību, lai tad, kad bērni uzvar, viņi varētu cienīt un priecāties līdzi citiem.

Ļauj bērnam zaudēt

"Pieaugušie dažkārt jūt vēlmi ļaut bērniem visu laiku uzvarēt, lai izvairītos no asarām vai dusmām, taču, nepraktizējot zaudēšanu, bērns tiek gatavots daudz lielākai neveiksmei," sacīja Hārta. Viņa ieteica jau no mazotnes iekļaut bērna dzīvē attīstībai atbilstošas spēles vai sporta aktivitātes. Māci viņam spēlēt spēles pēc noteikumiem un dod viņam iespēju piedzīvot gan uzvaru, gan sakāvi. “Zaudēšanas pieredze bērniem ir svarīga dzīves mācība,” piebalsoja Gummere. Bērni ātri apgūst uzvaru, viņš ir labākais, kaut ko ir izdarījis labāk par citiem un viņam ļauts priecāties. Kas tur ko nesaprast? Taču, kā reaģēt, ja esi palicis otrais? Ir vērts iemācīt, ka arī zaudēta spēlē, ir spēle. Un tikai tāpēc, ka neesi pirmais, tas nenozīmē, ka visa pasaule ir netaisnīga un negodīga.

Esi labs paraugs

"Modelēšana, kā tikt galā ar zaudējumiem, ir ārkārtīgi svarīga, lai mācītu bērniem, kā ar tiem tikt galā," sacīja klīniskais psihologs Džons Maijers. Pēc sporta komandu spēlēm spēlētāji sastājas divās rindās un paspiež roku pretiniekiem. Bērniem ir jāpastāsta, ka pat tad, ja tu zaudē (vai uzvari) pasaules čempionātā, ir svarīgi saglabāt laipnību pret saviem konkurentiem. Pievērs uzmanību tam, ko saki viņu klātbūtnē, reaģējot uz uzvarām vai zaudējumiem. Ja bērns par zaudētājiem dzirdēs, ka tie ir „pēdējie nejēgas”, viņš neapzināti sapratīs, ka tad, kad zaudēs viņš, viņa tētis vai mamma, tā domās par viņu. Tāpēc brīdī, kad zaudē tava mīļākā komanda, izturies saprotoši, nevis kritiski.

Uzslavē viņa centienus

"Neatkarīgi no tā, vai bērns zaudē vai uzvar, novērtē viņa ieguldītās pūles," iesaka Maijers. Bērniem ne vienmēr prieku sagādā pati spēle, bet gan tikai uzvara. Tādā gadījumā pasaki, ka redzi viņa ieguldījumu, viņa koncentrēšanos spēju, to, ka viņi nepadevās, bet cīnījās, ka ir labi apguvuši šo spēli, ka ielika visu savu spēku. "Izmantojot šo pieeju, diskusija ar bērniem nav vērsta uz uzvaru vai gūto vārtu skaitu, bet gan par viņu piepūli, to, ko viņi ir iemācījušies no spēles un vai viņi bija gatavi kļūdīties," viņš paskaidroja. Treneri un vecāki var uzsvērt, ka zaudēšana un kļūdu pieļaušana var būt pozitīva, jo tas palīdz mums uzzināt, pie kā mums ir jāstrādā, lai gūtu lielākus panākumus nākotnē.

Drīkst zaudēt un drīkst skumt

„Ja bērns zaudē, atgādini viņam, ka tas, ko viņš pašlaik jūt, ir normāli. Mēģini viņam iedot iespēju un drošu vidi par savām jūtām parunāt,” ," sacīja Hārta. Citreiz satraukums ir tik liels, ka labākais, ko var darīt vecāks ir sēdēt blakus un mudināt bērnu veikt dažās dziļas ieelpas. Bērna slavēšana par centību un pozitīvu zaudējuma pārvarēšanas prasmju izmantošanu, palīdzēs viņam nostiprināt šīs svarīgās dzīves mācības. "Ja bērns zaudē, vari atgādināt viņam, ka ir pareizi būt sarūgtinātam, dot viņam rīkus, lai izteiktu savas jūtas, un izmēģināt stratēģijas, kuras viņš var izmantot, lai nomierinātu, piemēram, dziļu elpošanu," sacīja speciāliste.

Vecāki var runāt par to, ka ir normāli justies neapmierinātam ar iznākumu, dusmīgiem, ka uzvarētājs priecājas un vīlušiem, jo cerēja uz uzvaru. Var minēt, ka arī vecāki un pieredzējuši sportisti tā jūtas, galvenais ir neļaut šīm emocijām pilnībā pārņemt cilvēku. "Kad bērni izrāda negatīvu reakciju uz zaudējumu, ir svarīgi nekaunināt bērnu un neteikt, ka puikas neraud, tā ir tikai spēle, tas ir tikai sīkums…,” sacīja Hanana. Vari teikt, ka jūt viņam līdzi un teikt, ka no katra zaudējuma var mācīties, lai nākamreiz veiktos labāk, bet citas spēles, kā Cirks, ir tīrā veiksme, kur nekāda stratēģija vai spējas, uzvaru daudz nenosaka.