Nosūtot klases čatā puspliku bildi, skolēns var kļūt par noziedznieku

Kādā vecumā būtu jārunā ar bērniem par interneta bīstamības riskiem? “Es teiktu, ka no tā brīža, kad bērns sāk patstāvīgi izmantot internetu. Kamēr viņš ir jūsu uzraudzībā, jūs varat viņam dot padomus reālajā laikā.”

Turklāt jāsaprot, ka bērnam internets nav tikai, sēžot mājās pie datora. “Ja bērnam ir viedtelefons, ar to jau pietiek, jo tagad tajos ir arī visi klases čati utt.”

Ievieto pornogrāfiju klases čatā

Diemžēl ir gadījumi, kad kāds skolēns klases čatā ievieto pornogrāfiskus video vai fotogrāfijas, jo viņam liekas, ka tas būs smieklīgi, ļoti droši vai citi padomās, ka viņš jau ir ļoti pieaudzis.

“Ja tā ir pieaugušo pornogrāfija, tā ir pusbēda, bet, ja tā ir bērnu pornogrāfija, tad tas ir noziegums. Arī bērnam var nākties par to atbildēt. Kriminālatbildība mums ir no 14 gadu vecuma, bet jau no 11 gadu vecuma var piemērot audzinoša rakstura piespiedu pasākumus.

Arī bērns var kļūt par noziedznieku tādā veidā, vienkārši nepadomājot un nepārdomājot savu rīcību un izplatot bērnu pornogrāfiju.”

Bijušais draugs pārsūta meitenes kailfoto

Tāpat var būt, ka pēc kāda tusiņa vai brīvprātīga seksuālā akta meitene nosūta zēnam, ar kuru viņai ir attiecības, savu kailbildi. Bet pēc attiecību izbeigšanas puisis izplata meitenes kailfoto saviem draugiem. Kāpēc? Iemesli var būt dažādi, piemēram, lai atriebtos, palielītos, tāpat vien vai uzskatot, ka tur nekas traks nav.

“Jāsaprot, ka tajā brīdī viņš izdara noziegumu. Bērniem ir jāskaidro, ka visas šīs darbības ir sodāmas. Tāpēc es teiktu: tiklīdz jūsu bērns sāk patstāvīgi izmantot internetu, viedierīces, viņam tajā brīdī jau būtu jāzina par riskiem, ar ko viņš var saskarties gan, lai nekļūtu par upuri, saskaroties ar tādiem cilvēkiem, gan, lai arī pats neizdarītu noziegumu aiz neuzmanības, būdams pārdrošs.”

Bieži vien vecāki grēko un paši publicē savu bērnu kailfoto

Lavčinovskis piekrita, ka liela daļa problēmu vispār nerastos, ja mēs kā vecāki mācītu bērniem, ka savu kailfoto vispār nevajag sūtīt citiem cilvēkiem. “Par to noteikti vajadzētu runāt, jo jāskaidro bērnam, ka mēs taču nestaigājam pa ielām kaili, mēs ģērbjamies. Tas ir tas pats. Ir lietas, ko mēs citiem nerādām, kas paliek tikai mums, tās nevajag rādīt.

Bet diemžēl diezgan regulāri mēs redzam gadījumus, kad paši vecāki to neizprot vai vienkārši neuzskata, ka tas tā ir un ka tas ir kaut kas nepareizs. Piemēram, vecāki paši ievieto savā “Facebook” profilā maza bērniņa fotogrāfijas, teiksim, bērna pirmo peldi vai bērnus pludmalē.

Lai parādītu bērna pirmo peldi vecmammai, nav jāpublicē foto soctīklos

Kāpēc to ievietot? Protams, ja bērns ir apģērbts, tad var to ievietot, bet ir redzēti pilnīgi pliki bērni. Piemēram, vecāks ievieto fotogrāfiju, kurā redzams, ka bērns mazgājas dušā. Jauki! Kad prasa, kāpēc tu to izdarīji, viņš atbild, ka tāpēc, lai radinieki, kas dzīvo pa visu pasauli, varētu apskatīt. Lai vecmamma varētu ieiet “Facebook” un paskatīties uz mazbērniem.

Sākot ar viņiem runāt un piekrītot, ka nav nekas slikts, ja vecmamma paskatīsies uz bērna pirmo peldi, aicinām aizdomāties, ka varbūt kādā citā veidā var vecmammai tās bildes nosūtīt, lai viņa apskatās? Varbūt var pagaidīt, kad vecmamma atbrauks ciemos vai vecāki paši aizvedīs mazbērnu pie vecmammas?”

Vai gribat, ka jūsu bērna bildes izmanto svešinieki?

Kad vecāki savā publiski pieejamajā profilā ievieto plikā bērniņa fotogrāfijas, viņi nevar zināt, kādi cilvēki un kādiem nolūkiem tās lietos. Tās var izmantot ļaudis, kam ir tieksmes uz bērnu seksuālu izmantošanu.

“Viņi arī sēž un skatās profilus, meklē mazos, plikos bērnus, tad lejupielādē, un varam tikai nojaust, kādiem mērķiem viņi tās fotogrāfijas izmanto. Vai jūs gribētu, lai jūsu bērna fotogrāfijas tiktu izmantotas tādiem mērķiem?”

Vismaz peldkostīmā vai šortiņos

To dzirdot, daļa vecāku sāk aizdomāties, bet citi joprojām nesaprot, kas tur slikts, ja publicē plika bērniņa bildi. Viņi domā: “Viņš taču ir bērns! Kāda tur pornogrāfija?”

Taču policijas pārstāvis aicināja nepublicēt arī mazu bērnu kailfoto. “Ja mēs tik ļoti gribam savus bērnus izrādīt visai pasaulei, tad vismaz izvēlēties tādas bildes, kur bērns redzams peldkostīmā vai šortos.. Nekāda mākslinieciska vērtība bildēm nemainīsies, ja bērns būs apģērbts, toties mēs pasargāsim savus bērnus no tā, ka viņu attēli tiks izmantoti kaut kādai ne visai veselo cilvēku tieksmei pašapmierināties.”

Neķītrā apģērbā vai seksualizētā pozā

Lai mazinātu bērnu kailfoto publicēšanu, jārunā par to, cik mēs arī kā vecāki un sabiedrība kopumā izturamies atbildīgi internetā. Mums visiem jāsaprot, ka bērnu pornogrāfija nenozīmē tikai pliku bērnu. Tā ietver arī bērnu neķītrā apģērbā: “Viņam nav obligāti jābūt pilnībā izģērbtam. Viņš var būt neķītrā apģērbā vai seksualizētā pozā.”

Ja mēs paskatāmies atsevišķu pusaudžu (īpaši meiteņu) publiskotas bildes, tad tās nevar raksturot nekā citādāk kā seksualizēta poza un neķītra rakstura apģērbs. Tas atkal ir darbs vecākiem – izrunāt ar savu meitu, vai tiešām obligāti vajag ievietot savā publiskā profilā fotogrāfijas tādā izskatā?

Viņu vērtēs tikai kā seksuālu objektu

Vai viņa tiešām grib sevi tieši tā prezentēt un pasniegt? Varbūt viņa to neapzinās, varbūt viņa tieši to apzinās un grib. Vai viņa tiešām gribi, lai cilvēki viņu vērtē tikai kā seksuālu objektu, nevis kā personību? Viņa taču saprot, ka, skatoties uz tām bildēm, nevienam viņas personība neinteresēs. Viņu vērtēs tikai kā seksuālu objektu. Vai tas ir tas, ko viņa grib panākt?

Šos jautājumus meitenēm vajadzētu uzdot vecākiem, nevis policistiem. Ar bērniem būtu jāveido uzticības pilnas attiecības, panākot atgriezenisko saiti no bērna, lai viņš situācijā, kad nav pārliecināts, kā būtu pareizi rīkoties, nāktu pēc padoma.

Meklē nopietnu darbu, bet bilde - neķītra

Arī meklējot darbu, pusaudžiem un jauniešiem vajadzētu pārdomāt, kādu foto pievieno savam sludinājumam, lai nav tā, ka meitene labi mācās un ir spējīga darbiniece, bet fotogrāfijā redzama seksualizētā pozā vai neķītrā apģērbā. Apskatot šādus foto, nopietnu darbu viņai, visticamāk, nepiedāvās. 

Tāpat vecākiem pašiem vajadzētu aizdomāties, kādas fotogrāfijas viņi par sevi publicē, piemēram, nav labi, ja mamma soctīklos redzama krūšturī un īsos svārciņos, bet tētis – apakšbiksēs.

Kopumā vecākiem vajadzētu saprast, ka viņi ir galvenie bērnu audzinātāji, nevis novelt atbildību tikai uz skolu. Par šiem jautājumiem jārunā gan ģimenē, gan skolā, policijā un citviet sabiedrībā.