Latviešu uzņēmējas Daces Gailes veiksmes stāsts: viņas radītos dekorus grib visa Lielbritānija

Dace atrada veidu, kā pandēmijas dīkstāvi izmantot savā labā, pārvēršot to līdz šim veiksmīgākajā posmā uzņēmuma vēsturē. Viņas ceļš uz panākumiem bijis patiesi iedvesmojošs un piesātināts neticamiem pavērsieniem. Dace ir apbrīnojami radoša, aizrautīga un enerģiska personība. Viņa daudz lasa, turpina izglītoties un nedomā apstāties pie sasniegtā.

Iegulda pusotru mārciņu

Britu mediji, rakstot par Daces Gailes uzņēmumu un tā veiksmes stāstu, virsrakstos mēdz izcelt summu – pusotru mārciņu, ko viņa iztērēja, sperot pirmo soli uzņēmējdarbības virzienā. Un patiesi, pietiek tikai ar pusotru mārciņu, nedaudz izdomas un apņēmību. Bet par visu pēc kārtas.

Tolaik, pirms četriem gadiem, Dace strādāja Mensfīldas pašvaldībā. Darba stundas tika samazinātas, un attiecīgi saruka arī ienākumi. Jaunākais dēls bija izteicis vēlmi studēt universitātē, un sievietei bija jādomā, kā viņu atbalstīt. Viens no Daces pienākumiem pašvaldībā bija attīstīt pilsētas centru, organizējot pasākumus. Kad uzņēmums, kas organizēja ikmēneša amatnieku tirdziņu, atteicās to darīt iedzīvotāju intereses trūkuma dēļ, pašvaldība to uzticēja Dacei. “Sāku domāt, kā es to izdarīšu, ja reiz tas nebija pa spēkam profesionāļiem, bet darbs ir jādara. Uzrunāju iedzīvotājus vietējās Facebook grupās un atradu gan tirgotājus, gan mūziķus, gan ēdinātājus. Man izdevās sarīkot divus labākos Ziemassvētku tirdziņus Mensfīldā pēdējo 20 gadu laikā,” atceras Dace un stāsta, ka tieši tirdziņā, meklējot iedvesmu, sākusi pētīt, ko tad amatnieki tirgo.

“Apskatot piedāvājumu, sapratu, ka varu pārdot jebko. Latviešu amatnieku darbi ir pilnīgi citā līmenī – ļoti kvalitatīvi, bet angļi ir gatavi pārdot visu, ko paši uztaisījuši. Nenoliedzami, arī Lielbritānijā ir kvalitatīvi amatnieku darbi, bet tie acīmredzot tiek tirgoti citviet. Īpaši daudz naudas man nebija, un viss, ko tobrīd varēju atļauties iztērēt, tiešām bija pusotra mārciņa. Par vienu mārciņu nopirku lenti, par 50 penijiem fairy lights elektriskās baterijas un pagatavoju Ziemassvētku rotājumu – lenti ar gaismiņām. Šīs lentes bija kaut kas neredzēts, tās diezgan labi pirka, un līdz Ziemassvētkiem es pārdevu aptuveni simts; ieguldot 1,50 mārciņas, pārdevu par 5,50 mārciņām.”

Taču svētki pagāja, un bija jādomā, ko tālāk. Instagram platformā Dace pamanīja, ka Krievijā meitenes no kreppapīra izgatavo milzīgus ziedus, un izveidoja savu kontu ar nosaukumu Daces ziedi. Uztaisīja pirmo ziedu, nofotografēja un ievietoja sociālajos tīklos, pēc tam otro... “Tagad, atskatoties, brīnos, kur man bija tāda drosme un pašpārliecinātība, bet, ja situācija spiež, tu esi gatavs darīt jebko,” spriež Dace. Turpmāko notikumu attīstību būtiski ietekmēja draudzene, kas mudināja organizēt kreppapīra ziedu veidošanas meistarklases.

“Sākumā atrunājos, iebilstot, ka pati vēl mācos un nezinu, kā iemācīt citus, turklāt man nepatīk publiski runāt, bet beigās piekāpos. Atradu telpas, ievietoju sludinājumu Facebook, un tika aizpildītas  visas trīspadsmit vietas. Pirmajā meistarklasē piedalījās tikai latvietes, sabrauca no visas Anglijas, draudzene kopā ar vēl divām meitenēm, kas gribēja mācīties, atbrauca no Īrijas. Varēja just, ka šīm sievietēm pietrūkst kaut kā ārpus darba, sirdij. Meistarklase aizritēja ļoti labi, un todien es atskārtu, ka esmu nopelnījusi tikpat, cik, visu mēnesi strādājot. Sapratu, ka es varētu to darīt, un turpmāk katru otro mēnesi organizēju šīs meistarklases.”

Daces radītie ziedi bija unikāli, un ar laiku cilvēki sāka interesēties, vai viņa dekorē arī pasākumus. “Ja gribi izcelties un būt veiksmīgs, tev jābūt citādākam. Anglijā visi pasākumi izskatās vienādi, jo dekorācijas ir ļoti līdzīgas un dekoratori kopē cits citu. Sapratu, ka mani ziedi ir pamanīti, un apņēmos veikt pirmo pasūtījumu – pagatavot ziedu sienu gaidāmā bērniņa raudzību ballītei jeb baby shower. Bija ļoti vējaina diena, un mana ziedu siena pēc divām stundām sabruka. Pārdzīvoju ne tikai par neveiksmīgo konstrukciju, bet arī par to, ka esmu cilvēkiem sabojājusi svinības. Kad topošās māmiņas mātei devu atpakaļ naudu, viņa mani pārsteidza, sakot: “Nē, Dace, siena bija uzlikta, mēs nofotografējāmies, un patiesībā bija tiešām ļoti vējains. Neuztraucies, viss ir kārtībā. Tavas idejas ir tik atšķirīgas, un tev ir tāds ķēriens, lūdzu, nepadodies! Lai šī situācija tev nerada sajūtu, ka tev nesanāk un tu neproti. Viss bija ļoti skaisti! Aizbrauc mājās, padomā, kā uztaisīt labāk, un turpini darīt!” Šī sieviete mani ļoti iedvesmoja, jo tikpat labi pretī varēja gadīties kāds cits klients, kurš būtu mani nolamājis, un man vairs neko negribētos darīt.”

Notikumi gluži kā kino

Pagrieziena punkts notika pēc diviem gadiem, kad Dace sociālās saziņas vietnē Instagram pamanīja foto ar neparastu fonu – vizuļojošu zelta sienu. “Sapratu, ka man to vajag, jo Anglijā nekā tāda nav, un tas varētu būt produkts, ar ko es varētu izcelties.” Ieguldot laiku un pacietību meklējumos, Dacei izdevās atrast vizuļojošās paneļu sienas ražotājus Krievijā, sazināties ar īpašnieku un veikt pirmo pasūtījumu. Tolaik viņa jau bija aizgājusi no darba pašvaldībā un atvērusi 30 kvadrātpēdas (nepilnus divus kvadrātmetrus) lielu veikaliņu, kur darbojās ar papīra ziediem.

Kad vizuļojošā paneļu siena tika piegādāta, Dace labu laiku prātoja, ko ar to iesākt, jo neviens to īsti negribēja. “Iedomājos sienu piedāvāt paziņai Londonā, kas rīkoja konferenci, un viņa ar prieku piekrita. Konferences laikā interesi par to izrādīja paziņas biznesa partneris no Austrālijas un vaicāja man, vai pēc četrām nedēļām varu tādu uzstādīt arī Losandželosā.

Nedomājot piekritu un tikai pēc tam sāku domā, kā to nogādāšu ASV. Taču viss izdevās lieliski – sazinājos ar rūpnīcu, un viņi visu nepieciešamo aizsūtīja uz Losandželosu. Tobrīd šķita, ka esmu nokļuvusi pasakā, jo mēs bieži redzam, ka citi cilvēki piedzīvo neticamus notikumus, un domājam, ka tas nekad nenotiks ar mums, bet notiek! Cilvēki sāka interesēties par vizuļojošo sienu, ienācās pasūtījumi. Būtībā es Anglijā radīju jaunu trendu.”

Tajā pašā laikā kļuva skaidrs, ka veikals neattaisno cerības. Trīs mēnešus pēc atvēršanas Dacei uz to norādīja sieviete no blakus veikaliņa, mudinot pievērsties pasākumu industrijai. “Mums, latviešiem, jau tā nav ierasts. Tikko esmu uzrakstījusi atlūgumu, atvērusi veikalu... Kā tagad metīšu visu pie malas un visai pasaulei pateikšu, ka bizness nestrādā? Dēli teica – mamm, bet tu taču darīsi kaut ko labāku – tirgosi mirdzošos paneļus! Paskaties, kāds ir apgrozījums, kā viss notiek! Un es sapratu, ka viņiem ir taisnība. Aizvēru veikalu un pilnībā pievērsos paneļu sienām.”

Pēc tam notikumi attīstījušies strauji, un Daces dzīve ir pilnībā mainījusies. Nozīmīga loma šajā ceļā bijusi ziņai, ko viņa vēlu vakarā saņēma Instagram no angļu aktrises un mediju personības Amandas Holdenas asistenta, kurš interesējās, vai nākamajā dienā vizuļojošo sienu iespējams uzstādīt šova Britain’s Got Talent Amandas ģērbtuvē. Būdama pilnīgi pārliecināta, ka kāds dzen jokus, Dace uzrakstīja atbildi – vai tas ir joks? – un aizgāja gulēt.

Vēlāk pamodusies sākusi pētīt ziņas sūtītāja profilu un sapratusi, ka viss notiek pa īstam, un nosūtījusi vēl vienu ziņu – ja tas nebija joks, mēs būsim. Jau nākamajā dienā Dace kopā ar diviem palīgiem devās uz Londonu. Taču ģērbtuve atradās pagrabstāvā, griesti bija zemi, un sienu nevarēja uzstādīt. “Apzinājos, ka tā ir milzīga iespēja, ko nedrīkst izniekot. Teicu, ka neiešu prom un kaut ko izdomāšu. Pamanīju āķus, uz kuriem var uzlikt stieni, un mums izdevās to uzstādīt. Visi bija priecīgi, mums tika piešķirtas VIP vietas šovā, un publicitāte, kas tam sekoja, bija milzīga. Vēl viena pieredze, kad liekas – tā notiek tikai filmās.”

Vizuļojošās sienas kļuva arvien populārākas, un Dace sāka ievērot, ka dekoratori viņu apiet un uzrunā ražotāju pa tiešo. Sapratusi, ka jārīkojas, viņa sazinājās ar rūpnīcas īpašnieku, lūdzot, ekskluzīvas produkta pārstāvniecības tiesības Lielbritānijā, un saņēma pozitīvu atbildi. “Domāju, to ietekmēja īsā laikā strauji augošais apgrozījums. Iespējams, pirms desmit gadiem es nebūtu sapratusi, kā šādā situācijā rīkoties, un nebūtu mācējusi rūpnīcas īpašnieku pareizi uzrunāt. Tas bija izšķirošs brīdis, kad jāuzdrīkstas.”

Pieprasa slavenības un TV šovi

Pirmos divus gadus Dace strādāja viena, taču pamazām radās vajadzība gan meklēt palīgus, gan jaunas telpas. Nu uzņēmums izvietojies 3000 kvadrātpēdas (278 kvadrātmetrus) lielās telpās, un tajā strādā seši cilvēki,  galvenokārt latvieši, arī Daces vecākais dēls Kristaps, taču nacionalitāte, veidojot komandu, nav bijis noteicošais, tā sagadījies netīšām. Dacei ir svarīgi, lai cilvēks ir pozitīvs un vēlas darboties, kaut ko sasniegt.

“Nevienam no maniem darbiniekiem nekad nav problēmu, neviens nečīkst, nesūdzas, neaprunā. Man šķiet, ir ļoti svarīgi, lai darbiniekiem ir degsme, jo pretējā gadījumā uzņēmumam nebūs nekāda ieguvuma. Visi All Things Decor Ltd. darbinieki grib kaut ko sasniegt, viņi saprot, ka kompānija ir jauna, šeit būs daudz jāstrādā un mums visiem nākotnē ir lielas iespējas. Lai gan iepriekšējos četrus gadus uzņēmums strauji attīstījās un jau pagājušajā gadā izjutu pastiprinātu britu mediju uzmanību, tikai tagad, ievācoties šajās jaunajās telpās, jūtu, ka man patiešām ir šis bizness. Un, lai gan nemitīgi papildinu zināšanas, daudz lasu un mācos ārzemēs, katru dienu ir kāds jaunums, kas jāapgūst.”

Vizuļojošie paneļi ir ugunsdroši un nav toksiski, bet elastīgā plastmasa ļauj īstenot pat vispārdrošākās idejas. Tā, piemēram, septembrī angļu mediju personība un uzņēmēja Džemma Kolinsa sazinājās ar All Things Decor Ltd. un lūdza ar mirdzošajiem paneļiem izrotāt viņas peldbaseinu. Zvaigznes ideja tika īstenota dienas laikā, izvietojot 320 paneļus. Ziņu par neparasto peldbaseinu pārtvēra mediji, radot jaunus virsrakstus un reklāmu Daces uzņēmumam britu medijos.

Ar šiem paneļiem tiek rotāts veikalu, frizētavu un kāzu salonu interjers, daudzi pasūta izkārtnes, jo saulē vizuļojošie elementi piesaista klientu uzmanību. Arvien biežāk tos iekļauj meiteņu guļamistabu interjerā, un novērots, ka tie atstāj pozitīvu ietekmi uz bērniem ar autismu – viņi stundām var uz tiem skatīties, jo tas nomierina.

All Things Decor Ltd. paneļu sienas ar un bez apdrukām izvietotas neskaitāmos TV šovos, Miss England 2021 konkursa finālā, Manchester United stadionā, Londonas metro, lielveikalos, slavenību privātos un publiskos pasākumos. “Kad tev ir bizness, gribas piesaistīt slavenības, jo viņu atsauksmes ir reklāma. Ar iepriekšējiem biznesiem man tas neizdevās, bet šis produkts ir tik pievilcīgs, ka cilvēki paši mūs meklē,” priecājas Dace, taču apzinās, ka sēdēt uz lauriem nedrīkst.

“Agrāk populāras bija ziedu sienas, bet tagad tās neviens vairs negrib. Trenda mūžs ir trīs līdz pieci gadi, mūsu gadījumā to nedaudz pagarinājis kovids. Taču laikus jāsāk domāt, ko liksim vietā. Jādomā plašāk, nedrīkst fokusēties uz vienu produktu. Tāpat man ir būtiski, lai tas, ko piedāvājam, ir kvalitatīvs. Viss, ko nopelnām, tiek ieguldīts kompānijas attīstībā un jaunos produktos.” Uzņēmums piedāvā arī spoguļu grīdas, kas Lielbritānijā ir jau iecienītas un labi izskatās kopā ar vizuļojošajām sienām, spoguļu kastes, kas noder ne tikai pasākumu dekorēšanai, bet arī veikalu ekspozīciju iekārtošanai, piemēram, Ziemassvētku laikā, un, protams, mākslīgos ziedus.

Izmantot iespēju

Pandēmijas sākums uzņēmumu pārsteidza nepiemērotā brīdī – Dace bija tikko atgriezusies no kārtējām mācībām Lasvegasā, noīrējusi lielākas telpas, bet pēc divām nedēļām sākās lockdown. “Sapratu, ka pasākumu vairs nebūs, un uztraucos, kā apmaksāšu telpas. Šķita, ka tas ir viss. Nedēļu nodzīvoju mājās, meklējot informāciju un padomus dažādos forumos, kā šādā situācijā rīkoties, ko iesākt. Pie viena no ierakstiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumu īpašnieki rakstīja priecīgus komentārus – visi taču sēdēs mājās un pirks viņu pakalpojumus. Bet ko darīt man ar saviem paneļiem un lielo biroju? Ierakstīju šo jautājumu komentārā un saņēmu atbildi – taisiet TikTok! Izmantojiet iespēju, kamēr tā ir!

Man nebija ne jausmas, kas ir TikTok. Lai gan sākumā biju skeptiska, jo šķita, ka tur apgrozās tikai bērni, sākām izmantot šo platformu. Mūsu uzņēmuma radītie TikToki – gan smieklīgi, gan nopietnāki – strauji kļuva populāri. Viens no tiem divu dienu laikā sasniedza divus miljonus skatījumu, nu mums ir jau 40 tūkstoši sekotāju. Tik daudz laika tam vairs nevaram veltīt, taču lockdown laikā TikTok atnesa mums daudz klientu no citām valstīm, kur viss nebija slēgts un notika pasākumi, un mēs sākām savus paneļus sūtīt uz ārzemēm.”

Būtisku uzrāvienu izraisīja valsts atbalsts mazajiem uzņēmumiem – 10 tūkstoši mārciņu, jo lielākā daļa šo naudu ieguldīja telpu atjaunošanā un interjera dizainā. “Es sapratu, ka mums ir jākoncentrējas uz interjera dizainu. Frizētavas un veikali sāka pasūtīt izkārtnes un, izmantojot mūsu vizuļojošās sienas, iekārtoja savas telpas. Pasūtījumu bija tik daudz, ka es vairs nespēju tikt ar visu galā un pieņēmu darbā pārdošanas menedžeri. Veiksmīgi esam tikuši visam cauri, un šis gads mums ir bijis veiksmīgākais, kāds jebkad ir bijis.”

Uzņēmumu atzinīgi novērtējuši ne tikai klienti un mediji. Pērn All Things Decor Ltd. izvirzīts finālā vairākās Lielbritānijas biznesa balvu nominācijās, Dace iekļuvusi arī Great British Entrepreneur AWARDS biznesa sieviešu TOP 100. Šoruden saņemta īpaša atzinība – Daces uzņēmums ieguvis vienu no prestižākajām biznesa balvām pasaules mērogā – Stevie Awards. Balva Silver Stevie Award saņemta kategorijā Start-up business of the year (Stārtapa gada uzņēmums). Iekļūšanu finālā noteica 160 uzņēmēju un nozaru profesionāļu vērtējums no visas pasaules. Šogad izskatīšanai tika iesniegti vairāk nekā 1500 darbi. Dace saņēmusi arī uzaicinājumu piedalīties Facebook mārketinga projektā.

Uzņēmēja uzskata, ka viss ir iespējams. “Ir ļoti daudz iespēju. Jautājums, kā uz tām skatāmies,” viņa saka un ir pārliecināta, ka veiksmes stāsta pamatā bija vēlme gūt papildu ienākumus, nevis izveidot biznesu. Mācoties universitātē, Dace nodibināja avīzi latviešu kopienai Lielbritānijā un četrus gadus to 10 tūkstošos eksemplāru ik mēnesi izplatīja pa visu valsti, līdz saprata, ka latviešu kopiena ir pārāk maza, lai biznesu attīstītu. Tās vietā nāca žurnāls, kas vēstīja par britu sievietēm, kuras uzsākušas uzņēmējdarbību, taču arī šī ideja neattaisnoja cerības.

“Man nebija vēlmes vēlreiz lauzties uzņēmējdarbībā, tas šķita noiets posms,” viņa prāto un bezgalīgi lepojas, ka tomēr izdevies izveidot sev tādu darbavietu, uz kuru gribas iet katru dienu, ka vecākais dēls ar prieku iesaistās uzņēmuma darbībā un ir izdevies atbalstīt jaunākā dēla studijas – viņš šogad absolvēs Šefīldas universitāti. “Lai gan šķiet, ka daudz jau izdarīts, mērķu ir daudz. Tiklīdz sasniedzu noteiktu līmeni, šķiet, ka tas vairs nav nekas īpašs. Man gribas, lai mani pazīst kā biznesa cilvēku, nevis slavenību, lai cilvēki zina un novērtē to, ko tu esi izdarījis, nevis to, kā tu izskaties. Un, man šķiet, saņemtās balvas to apliecina.”