Izpētīts, cik daudz brīva laika cilvēkiem vajag, lai viņi justos laimīgāki
Ikdienā darbu un citu pienākumu saraksts ir tik saspringts, ka bieži dzen stresā. Taču, no otras puses, jauni pētījumi apliecina, ka ilgāks brīvais laiks ne vienmēr kļūst par brīnumainu eliksīru, kas palīdzēs dzīvot laimīgu un harmonisku dzīvi, kā daudzi sapņo.
Nesenā pētījumā autori analizēja datus no diviem apjomīgiem agrāk veiktiem pētījumiem par to, kā amerikāņi pavada savu brīvo laiku. Abos pētījumos piedalījās 35 tūkstoši respondentu. Izrādījās, ka laimīgāki jūtas tie cilvēki, kuriem ir vairāk brīvā laika, lai gan šis secinājums ir ar zināmām atrunām.
Respondenti, kuriem bija aptuveni divas stundas brīvā laika dienā, jutās laimīgāki, salīdzinot ar tiem, kuriem bija mazāk brīvā laika.
Savukārt tie, kuriem bija piecas stundas vai vairāk brīvā laika dienā, atbildēja, ka jūtas sliktāk.
Tādējādi pētnieki secināja, ka optimālais brīvā laika apjoms dienā ir divas līdz trīs stundas. "Pārāk maz brīvā laika nav labi, bet daudz brīvā laika ne vienmēr ir labāk," paziņojumā presei vēstīja Vortonas skolas mārketinga kursa lektore Marisa Šarifa.
Svarīgi ir arī tas, kā cilvēki pavada šo brīvo laiku, raksta huffpost.com. Lielākā daļa cilvēku instinktīvi jūt - pārāk liela aizņemtība raisa stresu. Tiesa, pētījumā izvirzītais jautājums par to, vai vairāk brīvā laika tiešām ļaus justies laimīgākam, nav nekāds jaunums. Speciālisti norāda, ka ne mazums gados vecāku cilvēku pēc aiziešanas pensijā jūtas nevajadzīgi, un bieži vien tas ir motivācijas, stimulu un struktūras trūkuma dēļ.
Analizējot optimālo brīvā laika apjomu, pētnieki secināja, ka ir ļoti svarīgi, kā cilvēki pavada šo papildu brīvo laiku.
Attiecīgā pētījuma autori ne tikai analizēja abu agrāko pētījumu datus, bet arī veica mazāka mēroga eksperimentus internetā.
Piemēram, kādas aptaujas dalībniekiem tika lūgts iedomāties, ka viņiem ir no 3,5 līdz 7 stundām brīvā laika dienā, kā arī to, kā viņi justos, veltot šo brīvo laiku produktīvām aktivitātēm (piemēram, sportam), un kāda būtu sajūta, ļaujoties mazāk produktīvām aktivitātēm (piemēram, skatoties televizoru). Pētījuma dalībnieki pauda uzskatu, ka justos slikti, ja ikdienā būtu daudz brīvā laika, taču izmantotu šo laiku neproduktīvi. Šis pētījums bija hipotētisks, taču tā rezultāti saskan ar cita pētījuma secinājumiem, ka atrašanās tā sauktajā "plūsmas stāvoklī" ("flow state") ir labvēlīga cilvēka psihei.
Citiem vārdiem sakot, svarīgs ir veids, kā cilvēki pavada savu brīvo laiku, uzsvēra Šarifa. Protams, tas, ko cilvēki uzskata par produktīvu izklaidi, ir ļoti individuāli.
Ja jums sagādā prieku tas, ka divas stundas skatāties seriālu "Bīstamās mājsaimnieces", dariet to. Pats galvenais ir darīt to, kas sagādā prieku, un nejusties par to vainīgam.
Arī darbības, kas tradicionāli tiek uzskatītas par produktīvākām, var būt patīkamas. Piemēram, viegls kardio treniņš, pastaigas vai stiepšanās vingrinājumi mazina stresu. Cilvēkam "plūsmas stāvoklī" palīdz iekļūt arī dažādas citas brīvā laika aktivitātes – adīšana, lasīšana, ēdiena gatavošana. "Mūsu pētījumi liecina, ka tad, kad cilvēkiem ir vairāk brīvā laika, piemēram, kad viņi aiziet pensijā vai citu iemeslu dēļ uz laiku nestrādā, viņi jūtas labāk, ja pavada vairāk laika jēgpilni," rezumē pētījuma vadītāja Šarifa.
