Pandēmijas otrais gads. Es vairs nevaru parūpēties par sevi, lai justos labāk
Ar pašpalīdzību nevar izdzēst Covid-19 pandēmijas sekas no savas dienaskārtības. Taču tikai tā var sev nedaudz palīdzēt.
„Tuvojas Covid pandēmijas divu gadu jubileja, un es jūtos arvien vairāk apmaldījusies. Katru dienu es saskaros ar dusmām un apātiju. Katru dienu uzzinu sliktas ziņas par saslimušo skaitu, par jaunu vīrusa mutācijas paveidu. Cerības atgriezties "normālā stāvoklī" ar katru dienu mazinās. Vakarā eju gulēt, pamostos un daru visu no jauna. Tā ir “Murkšķa dienas” sliktākā versija,” portālā huffpost.com raksta žurnāliste Lindsija Holmsa.
Viņa ļoti labi zina, ka tad, ja neko nevari ietekmēt, vienmēr vari parūpēties par sevi. Bet kas notiek, ja pašaprūpe šķiet veltīga?
”Es nevaru ignorēt vairāk nekā 800 000 Covid nāves gadījumu. Es nevaru meditēt tā, lai nejustu satraukumu par rītdienu. Es nevaru atbrīvoties no dezinformācijas, kas apdraud mūs visus,” uzsvēra žurnāliste. Pienāk brīdis, kad metodes, uz kurām mums būtu jāpaļaujas, nešķiet noderīgas. Lūk, kā rīkoties, ja visi pandēmijas garīgās veselības ieteikumi šķiet vieglprātīgi.
2020. gada maijā es sāku rakstīt rakstu par to, kā ikdienas pastaigas brīvā dabā palīdz cilvēku garīgajai veselībai. Es gribēju sniegt lasītājiem kaut ko praktisku laikā, kad visi jutās bezpalīdzīgi un satraukti. Raksta sākumā es atklāju savu dvēseli, detalizēti izklāstot savu pieredzi un sajūtas. Bet visu laiku, kad rakstīju, es nevarēju ignorēt to kaitinošo sajūtu, ka es, nevis reāli palīdzu, bet tikai uzlieku mazu plāksteri asiņojošai brūcei. Jo vairāk es rakstīju, jo triviālāks man šis raksts kļuva.
"Jo ilgāk turpinās diskomforts, jo mazāk pašpalīdzības tehnikas, piemēram, dziļa elpošana un došanās pastaigā, palīdz," sacīja terapeite Racīne Henrija. Pašpalīdzības padomi un raksti, kas ir izplatīti mūsu ziņu plūsmās, var vienkāršot problēmu: izpildiet šīs darbības, un uzreiz jutīsities labāk. Pēc būtības pastaiga svaigā gaisā, elpošanas vingrinājumi un veselīgas maltītes palīdz. Tas tiešām strādā, un cilvēki var pēc tam justies labāk. Taču, ja pandēmija ieilgst uz diviem gadiem, un nav redzams, kad tā beigsies, pat šīs tehnikas un padomi, var pievilt.
„Esmu pilnīgā izmisumā. Es vērsos pie ekspertiem, lai iegūtu ieskatu par to, kā viņi apstrādā šīs sajūtas, un daudzi jūtas tāpat, kā es. Neviens no mums nevar izvairīties no dusmām vai apātijas. Tā vietā mēs mācāmies ar to sadzīvot un darīt visu, ko varam, kamēr tas inficē mūsu dzīvi.
Šeit ir mūsu īss (un, iespējams, nedaudz bezjēdzīgs) ceļvedis, kā rūpēties par sevi, lai gan varētu šķist, ka rūpes par sevi ir muļķīga lieta:
Iegrimsti savās bēdās
Jā, jūs to izlasījāt pareizi. Ja jūs esat sarūgtināts, tad par to skumt būtu tikai ironiski. Tā vietā pieņemiet savas sajūtas, lai kādas tās būtu.“ Tā vietā, lai smagi strādātu, cīnoties ar negatīvajām emocijām vai mazinātu tās, mēs varam izmantot to pašu laiku un enerģiju, lai pieņemtu tās,” sacīja Henrija. "Daudzas lietas šobrīd ir nepatīkamas. Punkts. Nav nekas slikts, ja jūtaties slikti, apātiski, dusmīgi vai satraukti. Punkts. Kamēr veicat pamata funkcijas ( ejat dušā, ēdat, guļat, rūpējaties par pienākumiem (darbu, skolu, bērniem, mājdzīvniekiem), varat arī raudāt vai ēst sāļus/taukainus ēdienus, vai palikt pidžamā visu nedēļas nogali," mierina terapeite.
Izveido uzdevumu sarakstu
Vai zināt tos kaitinošos uzdevumus, kurus esat atlikuši? Tagad ir īstais laiks to darīt. Vismaz jūs kaitinās kaut kas cits, nevis tikai neziņa par nākotni. “Pagājušajā gadā es izveidoju sarakstu ar lietām, kuras vienmēr teicu, ka darīšu, kad atradīšu laiku. Un, kad jūtos neapmierināta vai noraizējusies, es izņemu sarakstu un izvēlos kaut ko darīt,” sacīja Henrija. "Es vai nu izpildu uzdevumu un jūtos labāk, tas man novērš uzmanību, kas ir labi, jo vismaz es neesmu satraukts vai neapmierināts," stāsta terapeite. Kas tev ir tāds, ko esi gadiem atlicis? Varbūt laiks sakārtot fotoalbumu, izrevidēt dokumentu mapi vai garšvielu plauktiņu.
Nosaki robežas, pat ja tas ir neērti
Šis ir nedaudz mazāk konkrēts, taču joprojām svarīgs aspekts mūsu ikdienas dzīvēs. Tas, ko mēs šobrīd jūtam, ir skumju, traumu un izdegšanas rezultāts. Lai izturētos pret to ar nelielu maigumu, jums ir stingri jāievēro savas robežas. Ir ļoti svarīgi, lai jūs atvēlētu sev vietu un laiku. "Protams, ir lieliski, ja pandēmijas ēnā atrodas laiku un vietu saviem hobijiem, ko darot, pazūd laika izjūta. Taču citiem daudz grūtāk par to ir spēja pateikt „nē”, atļaut sev atpūsties un nedarīt neko. Tas nav viegli izdarāms, taču tas ir svarīgi,” viņa teica.
Lūdz atbalstu
"Palīdzības lūgšana ir spēks, nevis vājums," sacīja speciāliste. "Protams, garīgās veselības atbalsts ir privilēģija, kura nav pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem. Taču, ja, izskatot savus resursus, redzat, ka varat atrast laiku un naudu, ieteicams meklēt profesionāli atbalstu." Nav arī teikts, ka jums to vajadzēs visu mūžu, dažkārt mums ir nepieciešams tikai tas, ka mūs kāds uzklausa pāris reizes mēnesī. Turklāt ir patiešām svarīgi atrast kādu, vismaz vienu personu, ar kuru jūs varat būt atklāts, godīgs un neaizsargāts. Vienam tas ir partneris, citam māsa vai draudzene. Ir svarīgi, ka kāds cits zina, kā mēs jūtamies. “Nav pareiza veida, kā justies vai tikt galā ar pandēmiju. Viss, ko jūs jūtaties, ir atbilstoši, un ir svarīgi, lai jūs ļautu sev justies,” sacīja speciāliste. "Nav labas vai sliktas vai pareizas vai nepareizas reakcijas - ir tikai reakcijas. Tās visa ir svarīgas, un jūs esat pelnījuši laiku un vietu, lai tās izteiktu.
Vai kaut kas no tā pilnībā remdēs mūsu izmisumu? Visticamāk, ne. Bet laikā, kad mums šķiet, ka mēs nekontrolējam, tas varētu būt vismaz mazs mierinājums.
