Bērnu zobi – vecāku atbildība. Zobārste Māra Valdmane: "Bērniem ir jādzer tikai tīrs ūdens bez saldinātājiem"

Slikti zobi neiedzimst

Bieži dzirdēts, ka slikti zobi iedzimst, taču šāds uzskats ir nepareizs. Muļķīgs aizbildinājums cilvēkiem, kas nav pat pamēģinājuši rūpēties par bērnu zobiem. Protams, mēdz būt dažādi iedzimti defekti, bet, ja zobs ir izaudzis vesels – balts, normālas formas, bez strukturāliem defektiem, tas ir tāds pats kā visiem bērniem.

Kariess ir simtprocentīgi iegūta slimība, tāpēc, ja zobiem ir tendence vairāk bojāties, ir nevis jānolaiž rokas, bet gan divreiz vairāk par tiem jārūpējas. Mūsdienās nav saprātīgi salīdzināt to, kādas bija zobu kopšanas iespējas mūsu vecmāmiņām un ar tagadējo situāciju, jo katram ir iespēja nopirkt zobu birsti un zobu pastu un katru dienu veltīt četras minūtes, lai iztīrītu zobus kopā ar bērniem. Kopšanas trūkums, uztura paradumi un sevis attaisnošana ir visbiežākie iemesli sliktam bērnu zobu stāvoklim.

Bērnam piena zobi sāk šķilties aptuveni 5–7 mēnešu vecumā, un kopš šā brīža bērna zobu veselība ir vecāku atbildība. Līdz gada vecumam mazuļi ēd lielākoties produktus, kas nav izteikt kariozi, tomēr, ja mājās ir vecāki bērni, mazulis bieži vien pagaršo viņa vecumam neatbilstošu pārtiku, kas izteikti bojā zobus. Tāpēc vecākiem ir ļoti svarīgi jau kopš pirmā piena zobiņa kopt un tīrīt bērna zobus.

Mazuļiem šis process ļoti nepatīk, bet bērns nav divas minūtes jāspīdzina, pietiek ar 10 sekundēm, kas tiek veltītas katram zobam. Zobu kopšanas vadlīnijās ir teikts, ka vecākiem bērnu zobi jāpārtīra vismaz līdz 6–7 gadu vecumam, bet es uzskatu, ka vecākiem bērnu zobi jāpārtīra līdz 10 gadiem un īpaši jāseko līdzi arī pusaudžu zobu tīrīšanas paradumiem, jo nereti tieši šajā vecumā tas tiek darīts ļoti pavirši un nekvalitatīvi – vienā rokā ir zobu birste, bet otrā telefons, kas paņem visu uzmanību. Turklāt tieši pusaudži mēdz krāpties ar zobu tīrīšanu.

Puto, mazgā, diego

Jau kopš mazotnes ir ļoti svarīgi lietot vecumam atbilstošu zobu birsti un zobu pastu. Dažkārt vecāki mēdz satraukties par to, ka bērns apēd “veselībai kaitīgo” zobu pastu, bet tas ir pārspīlēti. Lietojot zobu pastu pareizajā daudzumā, tā nekādā veidā nekaitē bērna veselībai – rūpnieciski ražotie saldumi bērniem ir daudz kaitīgāki par zobu pastas kriksīti! Tiesa, bērniem zobu pasta mēdz tik ļoti garšot, ka viņi to nosūc no zobu birstes, pirms zobi ir sākti mazgāt, tad gan vecākiem der padomāt un pirkt mazāk garšīgu zobu pastu, kas netiek apēsta, bet ar kuru tiek tīrīti zobi. Ar zobu pastu, kas satur 1000 ppm fluora mazgā zobus līdz divu gadu vecumam, un vienai zobu mazgāšanas reizei izmanto rīsa graudiņa daudzumu; no divu gadu vecuma daudzumu palielina līdz zirnīša izmēram.

Patiesībā bērni aptuveni no četru gadu vecuma var lietot pieaugušo zobu pastas, un visa ģimene var tīrīt zobus ar vienu pastu, protams, ja tā nav ar medicīniskām vai balinošām sastāvdaļām. Zobu pastu sadalījums pa vecuma grupām ir mārketinga triks, un ražotāji cītīgi strādā, lai šīs pastas padarītu bērniem interesantākas – domā par uzmanību piesaistošu iepakojumu un garšu, bet sastāvs lielākoties tām visām ir vienāds.

Var jau teikt, ka zobu birstei nav nozīmes, ja vien zobi tiek tīrīti, bet es pati esmu absolūts elektrisko zobu birstīšu fans, un mani bērni tās lieto jau kopš pavisam maza vecuma. Turklāt šīs zobu birstes neļauj krāpties, tajās ir taimeri, kas signalizē, kad konkrētā zobu grupa ir notīrīta. Ja bērns nevēlas tīrīt zobus, tad elektriskā zobu birste ir ļoti labs pamudinājums, jo tām ir piesaistītas lietotnes ar spēlēm un multfilmām, kas parada zobu tīrīšanu par interesantu pasākumu.

Tīrot zobus, nereti tiek piemirsts zobu diegs. Jā, arī piena zobi ir jādiego, it īpaši, ja tie ir cieši kopā. Vienīgi tad, ja starp piena zobiem ir tik lielas šķirbas, ka zobu starpas var iztīrīt ar birstīti, zobu diegu lietot nevajag. Pastāvīgie zobi gan ir jādiego obligāti jau kopš pirmā zoba!

Lai zobārsts būtu labākais draugs

Mūsdienās ir mainījusies vecāku attieksme pret zobu kopšanu, attīstījusies arī zobārstniecība, tāpēc zobārsts var būt bērnu draugs, nevis bieds. Turklāt, ja vecāki pārtīra bērna zobus, bērns nemulsīs un nebūs pārsteigts, kad kāds cits skatīsies viņa mutē, tāpēc došanās pie zobārsta var būt pat jauks un patīkams pasākums.

Lai veidotu pozitīvu pieredzi, pie zobārsta jāiet tad, kad bērnam zobi nesāp, tikai iepazīties. Sekojot vadlīnijām, pirmajai vizītei pie zobārsta jābūt gada vecumā – domāju, ka tā nav obligāta, bet vecāki savam sirdsmieram bērnu var atrādīt speciālistam. Pirmajai “nopietnajai” vizītei jābūt 2–3 gadu vecumā, kad bērns jau ir gatavs sadarboties, un turpmāk pie zobārsta un higēnista ir jāiet reizi pusgadā.

Vecāki mēdz satraukties, ka pēc piena zobu izkrišanas pastāvīgie zobi aug ļoti cieši cits citam blakus. Tas ir normāli, jo pastāvīgie zobi izaug tik lieli, kādi tie būs visu mūžu, bet laikā, kad zobi mainās, bērna galva vēl nav izaugusi, arī žoklis turpinās augt dažkārt pat līdz 20 gadu vecumam, un atstarpes starp zobiem palielināsies.

Vizītes laikā speciālists novērtēs, vai zobi tomēr neaug par ciešu, un izlems, vai ir nepieciešamas kādas papildu korekcijas. Regulāri apmeklējot zobārstu vai higēnistu, speciālists vērsīs vecāku uzmanību arī uz iespējamām žokļa attīstības problēmām jau laikus, piemēram, uz nepareiza sakodiena veidošanos. Pareizā sakodienā augšžoklis stāv pāri apakšžoklim, bet dažkārt bērniem veidojas krusta sakodiens, kad apakšžoklis iet pāri augšžoklim. Lai labotu šādu sakodienu, būs jādodas pie ortodonta, zobārsts te nepalīdzēs.

Pārtikas produkti

Aplikums, kas veidojas uz zobiem no pārtikas, ļoti patīk baktērijām, kas mīt mutes dobumā; tās mielojas un savu skābo galaproduktu izlaiž uz zobiem, un tāpēc veidojas caurumi. Lai arī zobus bojā daudzi pārtikas produkti, baktērijām ļoti patīk ogļhidrāti, un visgaršīgākais un vieglāk pārstrādājamais ir cukurs, tāpēc arī skābju atlikums uz zobiem no cukura veidojas ātrāk un vairāk. Ja vecāki vēlas, lai viņu bērniem ir veseli zobi, ar rūpīgu tīrīšanu var nepietikt – jāmaina attieksme pret produktiem, ko izvēlas ikdienas lietošanā.

Man sāp sirds, ka pārtikas veikalos tieši bērnu acu augstumā ir tik daudz neveselīgu produktu – krāsainu, skaistu, vilinošu, bet ar tik neveselīgu sastāvu. Veselīgie produkti ir paslēpti kaut kur augstu vai zemu. Tāpat kaitinoši ir mārketinga triki, kuros stāsta par it kā veselīgu produktu, kas patiesībā ir cukura pārbagāti; kā piemēru varu minēt pienu ar uzlabotajām garšām. Jāsaprot, kas ir patiešām veselīgs.

Piemēram, veselīgais medus ir ļoti kariogēns produkts, un zobiem vienlīdz kaitīga būs kā tēja ar cukuru, tā ar medu. Arī augļu sulas ir ļoti kariogēnas, kaut gan maldīgi tiek uzskatītas par veselīgām. Bērniem ir jādzer tikai tīrs ūdens bez saldinātājiem, našķim ir jābūt pēc ēdienreizes, nevis ēdienreižu starplaikos. Ja starp ēdienreizēm gribas kaut ko apēst, tad tam jābūt ābolam, bet, ja ābolu negribas, tātad arī ēst negribas. Ar končām un cukurotiem našķiem bērnus var palutināt, bet kontrolēti. Der atcerēties, ka saldāka par vissaldāko cukuru ir vecāku mīlestība – to gan vajag daudz un dikti!