Vecāki jautā: kāpēc vakcinētie bērni nedrīkst mācīties klātienē? Atbild Veselības ministrija
Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv šajās dienās saņem ļoti daudz vecāku jautājumu par valdības lēmumiem noteikt attālinātās mācības. Tāpēc tiek lūgts Veselības ministrijas skaidrojums vecāku jautājumiem, kāpēc klātienes mācības nebūs atļautas vakcinētajiem skolēniem.
'Kāpēc vakcinētie bērni (ja skolas jau ir sasniegušas noteiktu vakcinācijas aptveri) nevarēs no 1. novembra turpināt mācības klātienē, īpaši, ja ne bērnu slimnīcas ir tās, kas ir pārpildītas un arī vakcinētie nav tie, kas aizņem gultas vietas slimnīcās?"
“Kā šāds lēmums – attālinātās mācības – motivēs skolotājus vakcinēties, ja stundas jāvada no mājām un uz darbu nav jāiet? Šie ir tikai daži no vecāku uzdotajiem jautājumiem."
Vecāki raksta
Lūk, kāda mamma redakcijai raksta:
““Esmu 3 bērnu mamma un pirmo reizi kopš pirmā Covid-19 gadījuma Latvijā manī dusmas, izmisums, naids un riebums pret valdību, neticība un bezspēks ir ņēmis virsroku un saņemos vērsties pēc palīdzības.
Lūdzu, lūdzu, izmantojot savu nodibinājumu, vērsieties pie valdības, Izglītības ministrijas un jeb kā cita, kuri vēl līdz 21.10.2021. var mēģināt atcelt vakardienas Krīzes vadības padomes fantāzijas un atgādiniet, ka visiem skolotājiem, bērniem, to vecākiem utt., kuriem, t.sk. ar varu bija jāvakcinējas, kuri avīzēs lika sludinājumus ar vēlmi inficēties ar Covid-19, lai tikai pēc tam iegūtu sertifikātu un varētu turpināt darbu skolā, lūdzu atgādiniet, ka Valdība tai šiem visiem cilvēkiem, mums visai sabiedrībai solīja, ka skolas neslēgs!!!!
Neesmu ārsts, bet man ir 3 augstākās izglītības, t.sk. viena darba aizsardzībā, un visu dzīvē spriežu pēc loģiskās domāšanas, tāpēc vēl jo vairāk nevaru saprast, ja skolās ir sasniegta Kariņa sludinātā > 70% vakcinācijas aptvere, bērnu slimnīcas nav tās, kuras būtu pārpildītas, slimo nevakcinētie (tātad ne skolotāji, jo tiem bija jāvakcinējas piespiedu kārtā), kāpēc ir jāslēdz skolas?””
Fragments no vēl kādas vēstules:
“Esmu 4 bērnu mamma, kur 3 skolnieki un viens no tiem ir vakcinēts vidusskolnieks. Vēlējos vaicāt padomu, kur vērsties vai sākt iniciatīvu parakstu vākšanai par to, lai arī vakcinētie skolnieki ar 1.novembri var atsākt mācības klātienē ne tikai 1.-3.klašu skolnieki. Mūsu valdība iet galējībās, un šobrīd cieš pilnībā visi, un šie lēmumi nekādi neveicina jauniešu vakcināciju un, skatoties Eiropas kontekstā, ir pilnīgi nepamatoti!””
Ministrija atbild
Veselības ministrija situācija skaidro, ka, neskatoties uz to, ka vīrusa pārnese jeb transmisija no vakcinēta cilvēka ir mazāk iespējama, taču tāda pastāv, līdz ar to arī vakcinēts cilvēks var inficēt nevakcinētu cilvēku. Ja vakcinētam cilvēkam vīruss ir mazāk bīstams, tad nevakcinētam tas var draudēt ar smagu saslimšanas gaitu vai pat nāvi. Tā kā nav pilnībā iespējams nodalīt vakcinēto sabiedrības daļu no nevakcinētās, tad šobrīd,
lai iespējami operatīvi samazinātu vīrusa izplatību un saglabātu reaģētspējīgu veselības aprūpes sistēmu, drošības pasākumi ir jāievēro gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem, tostarp arī skolēniem.
Ja arī bērni slimo vieglāk vai ir pasargāti vakcinējoties, viņi var nodot infekciju tālāk - ģimenē, draugu lokā utt., kas savukārt nodot to atkal nākamajiem cilvēkiem, tostarp nevakcinētiem, kurus vīruss skar vissmagāk un ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
Drošības pasākumi ir vērsti tieši uz fizisku kontaktu, kas ir galvenais vīrusa izplatīšanās ceļš, samazināšanu un šobrīd ir ļoti nepieciešama kopīga ikviena Latvijas iedzīvotāja mērķtiecīga rīcība, lai iespējami īsā laikā varētu samazināt vīrusa izplatību, izvairoties vai ievērojami samazinot kontaktus un sākot vakcināciju pret Covid-19, ja tas vēl nav paspēts. Jo lielāka būs kolektīvā imunitāte sabiedrībā, jo mazāk mūsu ikdienu ietekmēs vīruss.
Skolēnu brīvlaiks pagarināts par vienu nedēļu - līdz 29. oktobrim. No 1. novembra klātienes mācības varēs atsākt 1.-3. klašu skolēni, savukārt no 15. novembra – visi pārējie skolēni.
Ministrija atgādina, ka vīrusa izplatības ātrums šobrīd diemžēl ir apsteidzis vakcinācijas ātrumu, un, nemainot epidemioloģiskos drošības pasākumus un sabiedrības paradumus, veselības sistēma tuvojas situācijai, kad nebūs iespējams nodrošināt akūtu palīdzību visiem, kuriem tas būs nepieciešams.
Šobrīd Latvijā ir visaugstākais Covid-19 saslimstības rādītājs pasaulē.
Pēdējā nedēļā Covid-19 pacientu skaits ir pieaudzis par 56%. Vidēji dienā tiek stacionēti 138 Covid-19 jauni pacienti. Dati liecina, ka ārkārtējās situācijas pirmajā nedēļā sociālo kontaktu apjoms samazinājies tikai par 5–10%, un tas nav pietiekami, lai mazinātu Covid-19 izplatību sabiedrībā. Atbilstoši esošajām tendencēm Covid-19 pacientu skaits slimnīcās dubultosies pēc 16 dienām un šī gada 2. novembrī tas varētu sasniegt 2 100. Tas nozīmē vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu šķirošanu medicīniskās palīdzības saņemšanai.
