Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ja visas sarunas grozās tikai ap māti un to, kas notiek viņas dzīvē, ja mātei nav patiesas intereses par to, kā sokas meitai, tā ir tieša norāde uz skaudību. (Foto: Pexels.com)

Kāpēc mātes apskauž savas meitas. 10 izplatītākās pazīmes, kas par to liecina

Attiecības
24. septembrī 05:16 2021. gada 24. septembrī 05:16
 
Inguna
Mukāne
| "Patiesā Dzīve"
Tēvu un dēlu pretrunas ir gadsimtiem pazīstama un plaši aprakstīta problēma, tāpat mūsdienās runā par dažādu paaudžu nesaskaņām. Bet gandrīz noklusēta ir kāda cita parādība paaudžu attiecībās – mātes skaudība pret meitu.

Romantizētais skats uz mātes lomu, mīts par mātes beznosacījuma mīlestību kā sievietē jau ieliktu instinktīvo programmu – tas viss ilgu laiku nav ļāvis saskatīt un atzīt reālās problēmas mātes un meitas attiecībās. Ne velti mātes skaudību pret savu meitu psihologi mēdz dēvēt par toksisku vecāku pēdējo netīro noslēpumu.

Pat ja mātes un meitas attiecības ir absolūti brīnišķīgas, tajās netrūks arī nesaskaņu un drāmas, un savu ieguldījumu tajā noteikti dos abas puses. Lai cik dīvaini tas izklausītos, mammas arī spēj būt narcistiskas un egocentriskas, emocionāli aukstas un pat greizsirdīgas uz savām meitām. Šādai mātes uzvedībai var būt vairāki cēloņi, piemēram, sievietei ir grūti sniegt saviem bērniem tās iespējas, ko viņa pati bērnībā nav saņēmusi, vai arī viņa vienkārši nespēj dot viegli un bez nožēlas. Rezultātā māte ļauj sevī iezagties skaudības jūtām tā vietā, lai fokusētos uz veidu, kā uzlabot dzīvi vai kā samierināties ar to attīstības stadiju, kurā viņa atrodas.

Foto: Pexels.com

Pat Madonna nav izņēmums

Dīvaini – šķiet, ka mūsdienās vairs nav tabu tēmu, par kurām sievietes atklāti nerunātu, tomēr izrādās, ka paša mātes skaudība ir ļoti vārīgs temats un no kā apspriešanas visas meitas labprāt izvairītos.

Viena no pazīstamākajām autorēm par mātes un meitas toksiskajām attiecībām Pega Strīpa, kas sarakstījusi vairāk nekā desmit grāmatu, balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem, reiz saņēma šādu vēstuli no kādas lasītājas: “Man ir ļoti neērti runāt par savas mātes skaudību. Saprotiet, tas izklausās tik pretdabiski, jau pati doma mulsina, ka es viņu tajā apvainoju. Mātes publiska kritizēšana, kas dažreiz notiek, jau nav vienkārša lieta, bet pateikt, ka “viņa mani apskauž” – tas pirmām kārtām ir trieciens man pašai. Kura normāla meita nosauks savu māti par skaudīgu?”

Amerikāņu zinātniece Kerola Rifa savā sensacionālajā pētījumā deviņdesmitajos gados atklāja, ka mātes pašnovērtējumu, pašapziņu un pašsajūtu uzlabo dēlu panākumi, savukārt meitas sasniegumi nereti var to visu krietni samazināt.

Meitām tiešām nepieciešama īpaša drosme, lai atzītu šādu problēmu attiecībās ar mammu, savukārt mātes ir aklas – parasti neredz savu uzvedību no malas un pat neiedomājas, ka strīdu cēlonis varētu slēpties viņas pašā, nevis meitā, viņas rakstura trūkumos. Labs piemērs šajā ziņā ir kāda intervija ar pazīstamo scenāristi Džūlzu Stjuarti, Holivudas filmas Krēsla zvaigznes Kristenas Stjuartes māti. Intervijā pēc Krēslas sāgas parādīšanās uz ekrāniem un sensacionālajiem panākumiem māte žēlojās, ka jūtas meitas panākumu aizēnota, līdz žurnālistiem un lasītājiem radās loģuisks jautājums – vai māte apskauž meitu?

“Man tas ir ārkārtīgi nepatīkami, jo viņai ir 22 gadi, man gandrīz sešdesmit. Dzīves pieredzes ziņā – tās man vispār ir pārpārēm, es nenāku no nekurienes,” stāstīja pieredzējusī scenāriste. “Bet pasaule nezina manu vārdu, es esmu Stjū mamma. Tā viņi mani sauc, visi viņas fanu miljoni. Vai arī esmu Kristenas mamma; esmu slavena kā viņas mamma. Bet man pašai ir sava karjera. Man pašai viss notiek. Un es negribu domāt, ka, tikai pateicoties savai 22 gadus vecajai meitai, es varētu kļūt par kādas filmas režisori.” Tiesa, tie, kas labi pazīst Džūlzu, komentēja, ka viņa, visticamāk, nedomāja noniecināt Kristenas panākumus vai ka viņa apskauž meitu. Vienkārši viņas runa parasti ir ļoti tieša, bez diplomātijas, turklāt Kristenas mamma vienmēr ir lepojusies ar meitas panākumiem. Tomēr bez iemesla šādi vārdi un secinājumi nerastos.

Savukārt leģendārā popzvaigzne Madonna, kurai tūlīt apritēs 63 gadi, nesen neslēpti presē apskauda savu meitu Lurdesu: “Esmu zaļa no skaudības, jo viņa ir neticama visā, ko dara. Viņa ir neticama dejotāja, viņa ir liela aktrise, viņa brīnišķīgi spēlē klavieres, viņa ir daudz labāka talantu ziņā nekā es.”

Foto: ddp/Stella Pictures / Vida Press

Pirms pāris gadiem to vēl varētu klasificēt kā lepnumu par talantīgo meitu, tomēr tagad izskatās, ka Madonnas situācija kļūst izmisīga. Lai kā māte censtos turpināt šokēt publiku ar saviem vulgārajiem, atkailinātajiem selfijiem un kopbildēm Instagram ar gados jauno rotaļbiedru, ar jaunu – rozā – matu krāsu, ar pozētu marihuānas smēķēšanu, ar savu pirmo tetovējumu mūžā un tamlīdzīgi, Lola ar savu veiksmīgo modeles karjeru visus uzmanības prožektorus pavērsusi uz savu pusi, kaut arī atšķirībā no mātes ir klusa, noslēpumaina un ļoti atturīga pret medijiem. Iespējams, tas liks Madonnai justies vēl zaļākai no skaudības.

Rietumu kultūra – laba augsne mātes skaudībai

Populārā amerikāņu autore Pega Strīpa ne velti pievērsās mātes un meitas attiecību netīrajam noslēpumam. “Mana māte apskauda daudzus, sevišķi mani, un, pateicoties tam, es saņēmu, lai arī nejauši, nenovērtējamu dāvanu – riebumu pret skaudības jūtām, tāpēc ka tās reāli kropļo cilvēku,” viņa rakstīja vienā no saviem darbiem. “Skaudība, kā uzsver pētnieki, ir ļoti cieši saistīta ar skauģa personību, precīzāk, ar to, ko skauģis uzskata par personības svarīgākajām vērtībām. Manas mātes gadījumā runa bija par skaudību pret virspusējām lietām – par to, kā izskatos, par uzmanību, ko man veltīja vīrieši, par materiāliem labumiem, bet ne par maniem reālajiem sasniegumiem. Taču šis fakts, ka viņa neapskauda manas personīgās īpašības, nebūt neatviegloja manas attiecības ar viņu.”

ASV Tempļa Universitātes psiholoģijas profesors Lorenss Steinbergs uzskata, ka pārī māte-meita jau sākotnēji ir ielikta noteikta spriedze. Kad meita pieaug un sasniedz sava sievišķīgā uzplaukuma vecumu, māte sāk justies aizvien maznozīmīgāka. It sevišķi tas raksturīgi mūsu, Rietumu kultūrā, kas ir apsēsta ar jaunības kultu. “Tāda sajūta, ka pieaugusī meita izprovocē pusmūža krīzi ļoti daudzām mātēm,” raksta Steinbergs. Redzot, kā plaukst un zeļ viņas jaunā, talantīgā meita, māte sāk pārlūkot savus pagātnē pieņemtos lēmumus, veiktās izvēles un kavējas pie sapņiem, kurus neuzdrošinājās īstenot. Tādējādi šis mātes skaudības veids nav kaut kas īslaicīgs un pārejošs, bet gan pietiekami nopietns cēlonis mātes nejaukajai uzvedībai.

Katrai greizsirdīgai mātei būs sava joma, teritorija, kuru viņa uzskata par pamatoti savu. Tas var būt skaistums vai izskats, izglītības līmenis, sabiedriskā popularitāte, humors, nauda vai jebkas cits, kam ir svarīga nozīme skaudīgās mātes pašdefinīcijā. Bet uzbrukumi meitai vienmēr būs netieši, nesaistīti ar šo jomu.

Daudzi zinātniskie pētījumi apliecinājuši, ka meitas panākumi – kas, iespējams, ir daudz lielāki un nozīmīgāki nekā mātes sasniegumi dzīvē – ne vienmēr izsauc prieka asaras un mātes lepnumu, kā pieņemts uzskatīt mūsu kultūrā. Amerikāņu zinātniece Kerola Rifa savā sensacionālajā pētījumā deviņdesmitajos gados atklāja, ka mātes pašnovērtējumu, pašapziņu un pašsajūtu uzlabo dēlu panākumi, savukārt meitas sasniegumi nereti var to visu krietni samazināt. Katrā ziņā mātes jūtas daudz lepnākas par dēlu, nevis meitu sasniegto dzīvē. Interesanti – šis pats pētījums parādīja, ka nedz dēlu, nedz meitu panākumi nemaina tēvu pašapziņu.

Citi pētījumi ir apstiprinājuši šos atklājumus, turklāt tie liecina arī par to, ka konkurence starp sievietēm ir ļaunāka tieši tāpēc, ka tā ir slēpta. Vēl jo vairāk tiek noklusēta sāncensība starp māti un viņas meitu. Faktiski Rietumu kultūrā pastāv nerakstīts likums, kas aizliedz apspriest mātes greizsirdību. Mēs nespējam pieņemt domu, ka mamma varētu apskaust vai pat ienīst pati savu meitu.

Foto: Pexels.com

Greizsirdīgās mātes klusēšanas kods

Attiecībā uz skaudīgo māti – viņa nevēlas izrādīt savas patiesās jūtas un emocijas, it kā kā būtu devusi klusēšanas zvērestu. Tieši tāpēc mātes parasti izpauž savu skaudību netieši, padarot situāciju vēl toksiskāku. No vienas puses, māte vārās savā greizsirdībā, jo viņai ir neiespējami atzīt savas sajūtas tik daudzos līmeņos; no otras puses, meitai tāpēc ir jo grūtāk tikt galā ar mātes aplinkus pausto skaudību, kuru meita neizprot.

Kad es kļuvu par juristi un apprecējos ar advokātu, viss beidzot nāca gaismā. Māte pauda atklātu sašutumu par manu dzīvi, manu māju, manu darbu, manu apģērbu. Tā bija īsta vardarbība. Es tā arī viņai to pateicu, bet viņa visu noliedza. Tagad es reti ar viņu tiekos.

“Es nesapratu, cik ļoti māte apskauda manas sekmes skolā, kad es biju pusaudze,” savā pieredzē dalās kāda piecdesmit gadus veca sieviete. “Viņa vienmēr manas labās atzīmes pazemināja, sakot: “Grāmatas nepadarīs tevi gudru.” Vai: “Kontroldarbs droši vien bija viegls, ja jau tu dabūji teicamu atzīmi.” Viņa lielījās ar mani savām draudzenēm, jo tas padarīja viņu par labu māti to acīs; tā viņa paaugstināja savu sabiedrisko stāvokli. Taču viņai bija rūgtums, ka man ir tādas iespējas, kādu viņai nebija. Kad es kļuvu par juristi un apprecējos ar advokātu, viss beidzot nāca gaismā. Māte pauda atklātu sašutumu par manu dzīvi, manu māju, manu darbu, manu apģērbu. Tā bija īsta vardarbība. Es tā arī viņai pateicu, bet viņa visu noliedza. Tagad es reti ar viņu tiekos, faktiski ne man, ne maniem bērniem nav ar viņu attiecību.”

Kad mamma nopietni apskauž savu meitu, tas rada pastāvīgu fonu un kļūst par cietsirdīgas izturēšanās neatņemamu daļu. “Es bez optimisma skatos uz iespēju izrunāt ar māti viņas skaudību atklāti, tāpēc ka šī tēma ir sabiedriskais supertabu,” raksta Pega Strīpa, kura savas autores karjeras laikā runājusies ar desmitiem nemīlētu un apskaustu meitu. Pastāv pārāk liela varbūtība, ka, pēkšņi pievēršoties šim tematam, meita par atbildi izdzirdēs vai nu problēmas noliegumu, vai apvainojumus, ka viņa to visu ir izdomājusi un nepareizi sapratusi mātes teikto, vai ka viņa ir pārāk jūtīga.

Greizsirdība un dusmas ir ļoti personiskas šauri specifiskā nozīmē, jo šīs emocijas atspoguļo sevi, nevis emociju objektu. Tā kā šīs jūtas ir saistītas ar sevi, jo māte ir egocentriskāka vai narcistiskāka, jo lielāka iespēja, ka viņa būs greizsirdīga vai skaudīga. Mēs neapskaužam vienkārši kāda cilvēka kaut kādas īpašības, kuras paši neesam sasnieguši. Drīzāk skaudība un greizsirdība būs jūtama jomās, kas mums ir īpaši svarīgas pēc definīcijas, trāpot pa mūsu sāpīgo vietu.

Katrai greizsirdīgai mātei būs sava joma, teritorija, kuru viņa uzskata par pamatoti savu. Tas var būt skaistums vai izskats, izglītības līmenis, sabiedriskā popularitāte, humors, nauda vai jebkas cits, kam ir svarīga nozīme skaudīgās mātes pašdefinīcijā. Bet uzbrukumi meitai vienmēr būs netieši, nesaistīti ar šo jomu.

Foto: Pexels.com

Dzīve ar mātes atstātām rētām

Rētas, ko atstāj šāda mātes vardarbība, ir dziļas. Pat ja meita jutīsies atbildīga – it kā būtu kaut kas, ko viņa var darīt, izpatīkot mātei –, tā patiesībā nav viņas vaina, lai gan viņa to diez vai sapratīs, kamēr nekļūs pieaugusi. Un pat tad viņa joprojām var justies vainīga.

Sava veida pazemošana un noniecināšana, ko meita, visticamāk, izjutīs, atstāj viņā šaubas par sevi un emocionālu apjukumu. Galu galā mammai vajadzētu būt viņas pusē, vai ne? Šāda pieredze ir briesmīgi izolējoša, jo meita vairs nesaprot, kam vispār var uzticēties, ja pat savai mātei vairs nevar.

Pat tad, kad meita sasniedz pilngadību un daudzās nozīmēs ir ārpus mammas ietekmes, mātes greizsirdību joprojām ir grūti, ja ne neiespējami, risināt, jo diez vai var ticēt, ka māte atzīs savas jūtas.

Šajās attiecībās skaudība diemžēl vājina ne tikai meitu. Tā ir abpusēja inde, kas saindē un kropļo arī māti.

Kad mamma nopietni apskauž savu meitu, tas rada pastāvīgu fonu un kļūst par cietsirdīgas izturēšanās neatņemamu daļu. “Es bez optimisma skatos uz iespēju izrunāt ar māti viņas skaudību atklāti, tāpēc ka šī tēma ir sabiedriskais supertabu,” raksta Pega Strīpa.

Visdrīzāk, lielākas iespējas attīrīties ir meitai, ja viņa skaidri apzinās, ka viņas bērnība bija toksiska, saprotot, kā māte pret viņu izturējās un ka viņa tam bija spiesta pielāgoties. Ja problēma nav atrisināta, labākais, ko pieaugusi meita var darīt, – nereaģēt, kad mātē galvu ceļ šis skaudības dēmons. Tam nav nekāda sakara ar meitu, tas attiecas tikai uz viņas mammu. Viņa ir vienīgais cilvēks, kam draud briesmas, savukārt meitai beidzot jāapjēdz, ka viņa nav izdarījusi neko, kas mātei būtu radījis šos draudus. Tas nozīmē, ka meitai nav jāatvainojas, mēģinot mīkstināt situāciju. Tā tikai var no jauna iesēsties šajā bezprātīgajā karuselī.

Meitai būs jāiemācās uzlūkot mammu kā cilvēku, kuram ir savi trūkumi un postošas jūtas. Izpratne par to, kā māti ietekmējusi meitas kā sievietes izaugsme un sasniegumi, var veicināt iejūtību un līdzjūtību pret savu mammu. Tas galu galā kalpos par pamatu, lai nesarautu saikni ar māti un saglabātu attiecības vismaz kaut kādā līmenī.

Foto: Pexels.com

Desmit mātes skaudības izpausmes

Visbiežāk mātes skaudība izpaužas slēpti, tāpēc meitām ir grūti saprast mātes neparastās izturēšanās iemeslus. Tomēr vairākas pazīmes ir tipiskas un var diezgan skaidri likt nojaust par mātes patieso motīvu – skaudību.

1. Vienmēr cenšas pavērst uzmanību uz sevi. Visbiežāk tas notiek, mēģinot kopēt vai pat pārspēt meitu. Pietiks meitai tikai ieminēties, ka viņa gatavojas atjaunināt garderobi, kā arī mātei būs vajadzība pēc jaunām drēbēm. Ja meita paziņos, ka pieteikusies svešvalodas kursos, mātes reakcija var būt – es arī iešu uz kursiem, vēl labākiem! Vai arī centieni tiks izsmieti – ak, kuri tad tie kursi pēc kārtas ir? Desmitie?

2. Tēlo garlaicību, kad meita dalās ar saviem jaunumiem. Skaudība var būt diezgan sāpīga, tāpēc mamma var sevi aizsargāt, cenšoties to apspiest, piemēram, tēlojot intereses trūkumu ikreiz, kad meita dalās ar labiem jaunumiem savā dzīvē. Teiksim, viņa var pēkšņi pārtraukt telefonsarunu vai mainīt sarunas tematu. Tas, protams, meitai liek sašļukt – un tāds bija mātes mērķis. Īpaši niknās mātes var labos jaunumus norakt saknē, paziņojot, ka ilgi tās attiecības nebūs, nav ko būvēt gaisa pilis, tādas gudrinieces, kas nolēmušas taisīt biznesu. redzētas pārpārēm, un tamlīdzīgas "svētības". Skaudīgām mātēm ir grūti reaģēt uz bērna sasniegumiem ar patiesu prieku.

3. Aprunā meitu aiz muguras. Meitas panākumu, popularitātes vai skaistuma apdraudētas, skaudīgās mātes meitai aiz muguras var censties to visu pazemināt, izceļot sīkas neveiksmes. Piemēram, kādu nelielu misēkli meitas darbā viņas var izvērst par ģimenes sapulces iemeslu vai arī nepārtraukti norādīt meitai uz kādu izskata vainu. Meitai tas var būt sāpīgi un nesaprotami, liekot justies tā, it kā darīšana būtu ar kādu konkurējošu, nekrietnu vienaudzi, nevis ar miesīgu māti.

4. Sāk uzlabot savu izskatu. Ja māte aizvien vairāk pievērš uzmanību savam izskatam, tas var liecināt par viņas pašapziņas kritumu. Uz meitu greizsirdīga māte var uzprišināties veidā, kas vairs neatbilst viņas vecumam vai attīstības līmenim, piemēram, cenšoties līdzināties vai "pārspēt" meitas izskatu, aizņemoties apģērbu no viņas garderobes vai nopērkot ko līdzīgu, vai pat dodoties līdzi meitai uz tikšanos ar viņas draugiem. Pat ja tas sākumā var šķist jautri, cenšanās iekļauties jaunu cilvēku dzīvē liecina par nedrošību.

Dažreiz māte metas uzbrukumā meitai, sāk apspriest meitas vecumu, piemēram, sakot, ka meitas jaunības laiks jau pagājis. Ja meitai problēmas privātajā dzīvē, māte nežēlīgi spriedelē, ka ko gan viņa var gribēt – viņas vecumā izredžu nekādu, pilna pasaule ar jaunām un smukām… Un nemitīgi atgādina, cik meitai ir gadu, tādā veidā it kā mierinot sevi, sak – visi noveco.

5. Pārspīlē savas emocijas. Māte var būt sarkastiska, nikna, ilgi nerunāt, uzsākt strīdu bez iemesla vai ķerties pie personīgiem apvainojumiem. Tās ir ļoti impulsīvas reakcijas, un bieži vien māte var pat neapzināties, kāpēc tā uzvedas. Taču tam pamatā var būt skaudība.

6. Dīvaini izturas pret meitas attiecībām ar tēvu. Tik tiešām – ir mātes, kas apskauž tēva un meitas attiecības. Viņas pārņem nomāktība, ka šie abi kopā pusdieno, ka viņiem ir savi jociņi vai jebkas cits, kas, pēc mātes domām, atstāj viņu "aiz borta". Pamatā tam ir mātes pašcieņas problēma, kuru izraisa meitas laimīgās attiecības ar tēvu, it sevišķi, ja laulāto starpā ir nesaskaņas.

7. Nelepojas ar meitas panākumiem. Māte netiek galā ar meitas sasniegumiem vai veiksmi, tāpēc ka, iespējams, vēlas, kaut pati būtu to sasniegusi. Mamma var izjust skaudību, ja meita ir populāra, veiksmīga un pašpārliecināta, jo īpaši, ja tas ir pretēji tam, kā sieviete pati jūtas. Skaudīga mamma visu laiku salīdzina sevi ar citiem un var izvēlēties meitu par savu panākumu barometru.

Ja meitas dzīve stipri atšķiras no mātes, tas var radīt šo problēmu. Tā vietā, lai izjustu lepnumu un laimi par tik stipru un veiksmīgu bērnu, māte apvainojas uz viņu par to, ko pati nav spējusi sasniegt. Tāpēc māte nevis priecājas par meitu, bet ignorē viņas panākumus un meklē jebkuru iemeslu, lai tos nonicinātu. Pat objektīvi meitas sasniegumi, piemēram, karjeras izaugsme, var tikt nopulgoti kā nekas īpašs, paziņojot, nav ko celt degunu debesīs, atradusies priekšniece un vispār – tie, kas priekšniekos sēž, nav nekādi labie cilvēki.

8. Vienmēr atrod, par ko meitu kritizēt un kā pamācīt. Pastāvīga kritizēšana vai iebiedēšana var būt veids, kā māte atbrīvojas no savas nedrošības. Ja mamma kritizē meitas izvēli, piemēram, attiecībā uz partneri vai karjeru, vai arī saka nejaukas lietas par meitu ģimenes vai draugu klātbūtnē, tas var liecināt par viņas greizsirdību. Ne viena vien meita ir izjutusi uz savas ādas mātes "asprātības", kad meitas drauga klātbūtnē tiek apspriestas viņas īpašības, piemēram – brokastīs nav ko gaidīt, mūsu princese guļ līdz pusdienas laikam.

Vēl viens veids, kā māte cenšas "pazemināt" savu meitu, ir pastāvīga viņas "pamācīšana", kā "pareizi" darīt šo vai to. Tādējādi māte mēģina būt vislabākā, un tas tikai liecina par viņas zemo pašcieņu.

9. Nekad neinteresējas par meitas dzīvi. Tas var norādīt uz to, ka māte vienkārši ir ļoti aizņemta vai mazliet par daudz sevī iegrimusi. Tomēr, ja tas notiek pastāvīgi, tas var arī nozīmēt, ka viņa nemaz negrib dzirdēt par meitas dzīvi, darbu, notikumiem skaudības dēļ. Pat ja meitai ir kāda problēma, teiksim, viņa ir nopietni saslimusi, skaudīga māte šo faktu palaidīs gar ausīm, jo nozīmīgas ir tikai viņas pašas vainas.

Ja visas sarunas grozās tikai ap māti un to, kas notiek viņas dzīvē, ja mātei nav patiesas intereses par to, kā sokas meitai, tā ir tieša norāde uz skaudību.

10. Ierosina strīdus ģimenē. Ja meitas labo attiecību dēļ ar citiem ģimenes locekļiem, piemēram, tēvu, bērniem, mazbērniem, māte jūtas apdraudēta, viņa var ierosināt strīdus, lai izjauktu šo kārtību un sajustos svarīgāka. Šie pašas uzsāktie konflikti var sniegt viņai zināmu kontroles sajūtu, turklāt emociju pārspīlēšana ļauj piesaistīt lielāku uzmanību. Piemēram, ja māte svētku pusdienu laikā nenonāk uzmanības centrā, nebrīnieties, ka viņa sacels traci par neko, lai tad tiktu mierināta un aptekalēta. Vēl kāds iecienīts scenārijs – salaist savus radiņus citu citam matos, lai, vērojot šo jezgu, vismaz tik nožēlojamā veidā justu savu varu.

Saistītās ziņas

Mammu nemīlētas meitas: 7 psiholoģiskās brūces, kas viņām ir
13 toksisku vecāku pazīmes. (Reizēm pat maiga) vardarbība bez rokas pacelšanas 23
Sarežģītās attiecības ar māti. Kā saprast, ka viņa ar tevi manipulē? 1

 

Citi šobrīd lasa

Andrejs Mamikins par skandalozo atlaišanu no darba: “Kad mani apsaukā par "antivakseri", man ir smieklīgi” 12
Bijušajam Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim atklāts audzējs
Satraukumu raisa kāda nozvejota zivs, kuras mute slēpj biedējošu atklājumu 1
Tēmas: ASV
Pievienot komentāru

"Единственное, чего я хотела, - это упасть на диван": женщина прошла через все круги ада, пока целых 16 лет лечилась от болезни Лайма

Тамара Глоба составила гороскоп на ноябрь 2021 года: к чему стоит подготовиться знакам зодиака