Ceļojums ar kemperi, līdzi ņemot divus mazus bērnus

Santa ar vīru Jāni un diviem bērniem (5 un 2 gadi) šovasar Igauniju apceļojuši ar kemperi.

Kā izdomājāt, ka ceļā dosieties ar kemperi?

Meita ziemā teica, ka tas ir viņas sapnis. Viņa vēlējās pašbraucošo atvaļinājumu ar piekabes kemperi. Šajos Covid-19 apstākļos tas likās drošs veids, jo bija gan piedzīvojums, gan iespēja izvēlēties doties cilvēkos vai palikt mežā.

Kā plānojāt maršrutu?

Ceļojums ilga no pirmdienas līdz svētdienai. Skatījāmies kartē, cik tālu ir tālākais galamērķis, kur varam aizbraukt, ņemot vērā, ka maksimālais vidējais ātrums ir 80 kilometri stundā un mašīnā ir divu mazi bērni. Izlēmām par labu Igaunijas ziemeļrietumiem. Maršruts: Valmiera–Perakula–Rummu–Tallina–Dirhami–Hāpsalu–Pernava–Ainaži–Valmiera. Šī ir kempera burvība – līdz izbraukšanas dienai mērķējām, ka pirmās naktis paliksim Hāpsalu, tomēr, izbraucot un skatoties kartē, nolēmām braukt maksimāli tālu, lai esam tuvu Tallinai un Rummu karjeram. Tā bija lieliska izvēle, jo varējām nokabināt piekabi un ar auto ērti izbraukāt visus apskates objektus.

Kur nakšņojāt?

Sākumā pētījām kempingus kemperim, bijām Google izskatījuši visus kempingus Igaunijā un konstatējām: ja vēlamies pieslēgties elektrībai un uzpildīt ūdeni, jārēķinās ar kempingu stāvlaukumā. Taču ceļojot beigās secinājām, ka Igaunijas valsts mežu RMK kempingi ir ļoti labi iekārtoti un uzturēti. Bija labi uzturētas tualetes, turklāt nakšņot var bez maksas vai par simbolisku iebraukšanas maksu.

Dažos kempingos varēja pat aizbraukt gandrīz līdz pašai jūrai. Tā kā kemperī bija akumulators un gāze, varēja brīvi izvilkt nedēļu, tāpēc maksas kempingos bijām tikai divas reizes, galvenokārt lai uzpildītu ūdeni un ieietu dušā.

Mūsu kemperī bija ērta divguļamā gulta, divstāvu gulta un pa vidu galds ar diviem krēsliem. Lietainajās dienās, kamēr mazākais gulēja diendusu, ar lielo pie galda varējām spēlēt galda spēles, netraucēja viens otru. Katrā ziņā mans vīrs, kurš ir 1,93 metrus garš, nesūdzējās – gan labi izgulējās, gan nostājās kemperī kājās.

Varbūt tomēr ērtāks ir lidojums?

Ideāli būtu, ja varētu aizlidot un tad ar tādu karavānu doties tālāk. Ļoti patīkama ir tā brīvība, kad zini, ka, nepakojot mantas, vari pārbraukt uz nākamo vietu un nav jādomā, kur nakšņosi, vai būs brīva vieta. Ceļojumos ar kemperi pozitīvais – pārbraucot uz citu vietu, pietiek pārbaudīt, vai mantas kemperī saliktas stabili un nelidos pa gaisu. Nav viss kārtīgi jāsaloka koferī atpakaļ vai kā tetris jāsaliek bagāžniekā.

Bailes vadīt lielos gabarītus.

Mūsu vienīgā pieredze iepriekš bija laivu piekabe. Katrā ziņā viena pati noteikti nebrauktu, tomēr, ja kāds brīdis ar auto ir nobraukts un ir sapratne par to, kā vadīt cieto sakabi, tad pēc pirmajiem 300 kilometriem jau māka ir rokā.

Mūsu draugi, kuri ar šo pašu kemperi bija braukuši iepriekš, pirmajā braucienā lielveikala autostāvvietā iebrauca citā auto, līdz ar to viss brauciens iekavējās un emocijas arī ne labākās. Mums mācība no viņiem, tāpēc centāmies pārāk blīvās vietās neparkoties. Bet tas netraucēja iebraukt Pērnavas centrā paēst un apstāties arī lielveikala stāvvietā, nedaudz vairāk jāpiedomā un jāsaprot, kā darboties ar piekabi.

Ceļojums ar maziem bērniem var būt izaicinājums.

Mūsu bērni ir pieraduši pie pārbraucieniem jau kopš agras bērnības. Izskatu, ka tāds īstais laiks braukt ceļojumos nekad nepienāks, ja neradinās jau kopš zīdaiņa vecuma. Cenšamies neizklaidēt, lai paši atrod izklaides. Vienmēr ir kādas mantas, grāmatas, ūdens krāsojamās lapas, ēdiens, spēlējam mīklu, dziesmu, burtu un stārķu spēles. Lielākais izaicinājums bija lietainās dienas, jo mazajam kemperī bija grūti atrast nodarbošanos. Protams, ir arī multenes, bet tās pārsvarā tad, kad nevar ļaut aizmigt. Protams, labākais ir braukt, kad viņiem ir guļamais laiks. Vēl labi mājupceļā doties ap astoņiem vakarā, deviņos jau aizmiguši un var pārcelt gultās, un vecākiem ir brīvs vakars. Līdzi bija dators, rādījām multenes, zīmējām, pa ceļam abiem bija vārdadienas, tad tika pie dāvanām. Labākais vecums ir no trim gadiem, kad sāk vairāk interesēt kādas spēles, jo ar lielo vakaros varējām spēlēt galda spēles. Noteikti vienkāršāk nekā ar telti, lielajā gultā bērni varēja spēlēties, kamēr virtuvē gatavojām ēst. Jāatzīst, ka ceļojuma beigās bija nogurums no bērniem.

Varbūt labāk braukt bez bērniem?

Mūsu viedoklis vienmēr ir bijis – labāk braukt ar bērniem nekā nebraukt nemaz. Protams, vajadzīgi arī ceļojumi divatā, un, ceļojot ar bērniem, vienmēr ir vairāk jāpadomā – apdrošināšanu parasti nopērku ar labāku segumu, jo ar bērniem biežāk kaut kas atgadās. Mūsējie ir pieraduši būt ceļā un par to priecājas. Lai gan tās ir grūtības, es ticu, ka tas viņiem palīdzēs izaugt par atvērtiem un brīviem cilvēkiem. Tu nevari gaidīt, ka bērns “labi” uzvedīsies ceļā vai mobilizēsies sarežģītās situācijās, ja pirmo reizi ārpus ierastās vides izbrauc sešu gadu vecumā.

Kā ar ēdiena gatavošanu?

Brokastis ēdām savu ikdienas standartu kemperī – omletes, putras, maizītes. Pusdienas parasti kaut kur ārpusē un vakariņas atkal kemperī – desiņas ugunskurā. Noderīgas bija iepirkt gatavās zupas, kuras tikai jāuzsilda. Tā vienā dienā aizdzīvojāmies pie jūras un sapratām, ka pārāk ilgs laiks paies, kamēr atradīsim, kur paēst, stāvlaukumā iekāpām kemperī un uzsildījām zupu pusdienām.

Ko neaizmirst mājās?

Mēs izmantojām īrētu karavānu, kas bija aprīkota ar visu, ko var iedomāties. Ar lampiņām, ko vakaros sakarināt kokos, un pat espresso kanniņu. Ieteiktu paņemt līdzi ārējo akumulatoru telefona lādēšanai, skaidru naudu kempingiem vai ātriem pirkumiem uz šosejas un mitrās salvetes.

Mums līdzi bija gan SUP dēļi, gan velosipēdi un velo piekabe bērniem, līdz ar to brīvi varējām pārvietoties gan pilsētās, gan dabas takās, apskatījām arī Rummu cietuma drupas no ūdens.

Noteikti neaizmirst skaidru naudu! Pēdējās divas dienas pamatīgi lija, un no Pērnavas nolēmām doties Latvijas virzienā, pēdējo nakti apmetoties 10 kilometrus no Latvijas robežas RMK kempingā. Izrādījās, ka šajā kempingā iebraukšanas maksa bija 4 eiro. Mums kā mūsdienīgiem cilvēkiem skaidra nauda makā ir retums, un tāpat bija arī tajā lietainajā vakarā, kad savācām 2,79 eiro un pierunājām tanti ielaist mūs kempingā.

Un kur bez pārsteigumiem.

Nolēmām aizbraukt uz ostas pilsētiņu Dirhami, mērķējām uz zivju restorānu, kas bija izslavēts. Brauciens no nakšņošanas vietas Waze uzrāda 20 minūtes, beigās braucām gandrīz stundu, jo Waze nogrieza īsāko ceļu pa meža taku, pa kāpu, kur ir ne tikai smiltis, bet vietām arī milzīgi akmeņi. Par mūsu auto uztraukuma nebija, par piekabi gan. Smiekli nenāca nemaz, jo īpaši, kad, izbraucot no meža, pamanījām, ka pilsētiņa ir tieši šosejas malā. Bet, ja ir ēdiens, degviela un telefons, gan jau 24 stundu laikā kāds mūs būtu atradis.

Kāds būs nākamais pašbraucošais ceļojums?

Domāju, jau nākamajā vasarā. Ļoti labs veids, kā būt pie dabas, turklāt ar komfortu.

Noteikti būtu drosmīgāki attiecībā uz attālumu, pa labu šoseju karavāna var braukt ar 90 kilometriem stundā, un, iespējams, brauktu tālāk. Ceļojumam ar kemperi noteikti būs otrā daļa.

If ceļojumu apdrošināšana - vienmēr Tev blakus, ja radīsies neparedzēta situācija. Arī pandēmijas laikā, kad ir palielinājušās izredzes saslimt, polisē iekļauta ar Covid-19 saistīto ārstēšanās izdevumu atlīdzība. Taču risks “Ceļojuma izmaiņas” pasargās no papildu izdevumiem jaunas aviobiļetes iegādes vai naktsmītnes rezervācijas gadījumā.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar "If".