Tavi draugi šķiras? Piesargies, jūs varat būt nākamie...

Droši vien pazīsti smieklu lēkmi, kas pārņem visu auditoriju. Vai sliktais noskaņojums – arī tas kā sērga izplatās kolektīvā, un tikai tie, kam laba imunitāte, ir neuzņēmīgi pret šīm garastāvokļa maiņām. Diemžēl līdzīgi emocijām, kas te nāk, te iet, var „saķert” arī ko nopietnāku. Boulinga efekts – tā var nosaukt šo paradoksu, ko novērojuši zinātnieki.

Īpašā pētījumā konstatēts, ka viena pāra šķiršanās draugu kompānijā var izplatīties kā infekcija un izraisīt to, ka ceļi šķiras arī citiem vīriem un sievām. Damokla zobens virs galvas karājas diezgan draudīgi: 75% (!!!) – tik ļoti paaugstinās iespēja, ka jūs varat būt nākamie. Turklāt ir vienalga, vai šķiras draudzene, kas dzīvo Amerikā, vai tā, kas blakusmājā. Arī māsas vai kolēģa laulības sabrukums var ietekmēt tavas ģimenes pastāvēšanu.

Pētnieki brīdina – jo vairāk attiecību beidzas tev apkārt, jo lielāka iespēja, ka pati drīz vien piedzīvosi līdzīgu likteni. Tas ir kolektīvs fenomens, kas aizplūst tālu pāri konkrētā pāra robežām. Šādus secinājumus Ziemeļamerikas universitāšu sociologi un psihologi guvuši, analizējot statistiku. Un vēl viena sliktā ziņa – šķiroties zaudējam vismaz 10% draugu un dažu acīs kļūstam par sociālo draudu.

Mierinājumam – drošāk var justies tie, kam šķiras nevis tuvāki, bet nedaudz attālāki paziņas – draugu draugi. Tad draudi noplok līdz 33%. Arī tie, kam jau atvases, var nedaudz uzelpot – ar katru bērnu iespēja inficēties ar šķiršanās vīrusu saplok. Tomēr, ja vēlies justies droša, esi savtīga un neļauj Andrim un Anetei izšķirties.

„Lipīgi diez vai tas varētu būt, drīzāk šo sakritību var izskaidrot ar to, ka savus draugus izvēlamies pēc līdzīgas vērtību skalas. Cilvēki, kuru uzskati ir ļoti atšķirīgi, nav mūsu gaumē. Savukārt ar draugiem parasti domas par kopdzīves un citiem jautājumiem ir vairāk vai mazāk līdzīgas. Tāpēc es teiktu, ka šķiršanās nav lipīga,  drīzāk mēs sliecamies rīkoties līdzīgi mūsu tuvākajiem. Lai gan arī tas drīzāk raksturīgi pusaudžiem vai nenobriedušām personībām. Parasti tik nopietna lēmuma pieņemšanas procesa pamatā nav fakts, ka kāds cits ir izšķīries.”

Ilona Buša, ģimenes psihoterapeite:

„Jau senāk vācu pētnieki norādīja, ka arī vecāku šķiršanās pieredze būtiski paaugstina iespēju, ka līdzīgi agri vai vēlu var rīkoties bērni. Tāpat kā, veseli būdami, aizdomājamies par slimošanu, katrs cilvēks laulības laikā domā par šķiršanos. Protams, vispirms klusībā slepeni izlolo šaubas. Jo vārds „šķiršanās” ir gluži tas pats, kas kristietim velnu pieminēt. Skaļi vien nosaucot, pārņem izjūta, ka tūlīt kā bubulis būs klāt. Savukārt, ja draugi vai paziņas šķiras, tas tā kā legalizē šīs domas un šaubas un vairs nav tāds tabu. Ja ienāk prātā, tas jau nenozīmē, ka jādara. Kā Nīče teicis – laulība ir ilga saruna. Ja vari to turpināt līdz sirmam vecumam, tad lieliski, jo pārējais ir pārejošs. Tāpēc, ja izbiedējuši šī pētījuma dati, tad vajag vairāk savā starpā runāt, –  nevis par politiku vai bērniem, bet par sevi un savām izjūtām. Tieši tas samazinās risku šķirties.”