Ekskluzīva intervija ar latviešu mākslinieci Elīnu Brasliņu, kura iesaistīta Eiropas mēroga skandālā par LGBT ģimeņu dzīves ilustrēšanu

Peštas rajona administrācijas vadītājs Rihards Tarnai Ungārijas televīzijas kanālā “Hir TV” pastāstīja, ka grāmatnīcai sods par bērnu grāmatiņām uzlikts tādēļ, ka “tās nav bijušas pienācīgi marķētas”. Grāmatiņas, kuru autori ir amerikāņu-spāņu rakstnieks Laurenss Šimels un latviešu ilustratore Elīna Brasliņa, Ungārijā ir īpaši jāmarķē, jo tās “nepārstāv normālas ģimenes”, “Hir TV” norādīja Peštas rajona administrācijas vadītājs Rihards Tarnai.

Sodanauda nav uzlikta saistībā ar nesen Ungārijas parlamenta pieņemto likumu cīņai ar pedofiliju, kas izsaucis ļoti pretrunīgus vērtējumus Eiropas Savienībā un kuru Brisele vērtē kā LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu) diskriminēšanu. Lieta pret grāmatveikalu tika ierosināta jau pirms šī likuma pieņemšanas, pamatojoties uz jau agrāk spēkā bijušajām normām, kuras saturēja likums, kas vērsts pret negodīgu konkurenci. Saskaņā ar to tirgotājiem īpaši jāmarķē preces, kas neatbilst Ungārijas konstitūcijā definētajām vērtībām. 

2011. gadā apstiprinātajā Ungārijas Pamatlikumā norādīts, ka ģimeni veido māte, tēvs un bērns. Taču grāmatiņas “Laiks gulēt iet” un “Rīta agrumā”, kas domātas “pašiem mazākajiem”, kā to norāda to reklāma, “paver jaunu skatu uz to, cik dažādas var būt ģimenes”. Tajās stāstīts par zēnu ar divām mātēm un meiteni ar diviem tētiem. Grāmatu reklāma vēsta: “Grāmatas “Rīta agrumā” un “Laiks gulēt iet” ar rotaļīgajiem un skanīgajiem dzejoļiem domātas pašiem mazākajiem - sākot ar bērniem, kas vēl nav sasnieguši pat gada vecumu. Grāmatu varoņi - zēns un meitene kopā ar saviem mājas mīluļiem - vienkāršā, taču saistošā valodā vēsta par ikdienišķiem notikumiem, kas norisinās ne tik ikdienišķās ģimenēs”.

Šonedēļ Ungārijā stājies spēkā likums, kas cita starpā nepilngadīgām personām aizliedz piekļuvi grāmatām, kur viendzimuma attiecības attēlotas kā normālas. Un šīs grāmatiņas tieši to arī attēlo. Jauns.lv iztaujāja grāmatas mākslinieci Brasliņu, kā viņa vērtē skandālu ap grāmatām, kuras viņa ilustrējusi. Jāpiebilst, ka notikums ar Ungārijas grāmatnīcas sodīšanu guvis atspoguļojumu virknē lielākajos Eiropas plašsaziņas līdzekļos.

Ungāru viendzimuma pāri priecājas par Laurensa Šimela un Elīnas Brasliņas grāmatām ungāru valodā:

- Cik valodās un valstīs ir iznākušas šīs “skandalozās” grāmatiņas bērniem?

- Šobrīd šī grāmata iznākusi 13 valodās, un ungāru valoda ir tieši 13. valoda, kurā tā tikko izdota. Bet tas nenozīmē, ka šī grāmata arī izdota tik daudz valstīs: Spānijā tā tika nodrukāta trīs valodās, bet Šveicē – četrās valodās. Un joprojām gatavojas iznākt izdevumi citās valstīs. Piemēram, Kanādā tās iznāks septembrī.

Grāmatas ir iznākušas Latvijā, Horvātijā, Beļģijā, Spānijā, Slovēnijā, Šveicē, Ungārijā un Čehijā. Vēl ir izdošanas procesā vairāki tulkojumi - rudenī iznāks angliski un franciski Kanādā, krieviski Vācijā (vēlāk varbūt arī Krievijā), tad angliski Jaunzēlandē un Austrālijā, Lielbritānijā - angļu un velsiešu valodā, tiek strādāts pie izdevuma arī Islandē, Brazīlijā un Zviedrijā.

- Vai ar šo grāmatu izplatīšanu ir bijušas problēmas arī citās valstīs?

- Šur tur ir bijusi negatīva reakcija presē, bet nav tām bijusi pievērsta šāda, liela mēroga uzmanība. Latvijā, man liekas, arī presē par tām nekas nebija rakstīts, vienīgi ik pa laikam asociācijā “Ģimene” vai Māmiņu forumā kaut kas uzpeld par šo grāmatu, jo cilvēki to atklāj no jauna un no jauna atkal.

- Tagad atkal to atklās no jauna.

- Jā, jā…

- Spāņu rakstnieks, latviešu ilustratore – saprotams, ka šīs grāmatas nonāca Latvijas un Spānijas izdevniecības plānos. Bet kā tās nonāca līdz citu valstu izdevniecībām?

- Tas ir samērā vienkārši. Grāmatas autors Laurenss Šimels, kas ir arī izdevējs un tulkotājs, raksta dažādu valstu izdevniecībām un nevalstiskām organizācijām, kas iestājas par LGBT kopienām un jautā, vai tām nebūtu interese par šo grāmatu izdošanu. Kad izdevēji izrāda interesi un ja ir problēma ar finansējumu, tad kāda bagātāka valsts, kā, piemēram, Kanāda, var segt drukāšanas izdevumus kādai nabadzīgākajai valstij un tad grāmata iznāk uzreiz vairākās valodās. Tas viss ir uz pašu iniciatīvu un piedāvājumiem. Cilvēkiem vai nu ir finansējums, vai viņi mēģina to piesaistīt. Nereti tās ir ļoti mazas tirāžas un ir tā, ka mēs autortiesības atdodam par simbolisku samaksu vai pat uzdāvinām.

- Latvijas grāmatnīcās šīs grāmatiņas vēl ir atrodamas?

- Jā, un tagad tās pat uz atlaidi var dabūt.

- “Youtube” var atrast garas Ungārijas televīzijas diskusijas par šīm grāmatām. Bet tās ir ungāru valodā, un vairumam no mums tā ir īsta “ķīniešu ābece”. Kāda ir šo pārspriedumu esence. Vai tik tiešām “Laiks gulēt iet” un “Rīta agrumā” tagad jāpārdod kā seksa žurnāli, ieslēpti necaurredzamās aploksnēs un uz grāmatnīcu augšējiem plauktiem?

- Ungārijas televīzijā bija 45 minūšu gara diskusija, kurā piedalījās arī grāmatu izdevēji. Viņi šos divdesmit grāmatu atvērumus pamatīgi ķidāja, viņiem bija daudz ko teikt.

Ungārijā tika sodīta viena grāmatnīcu ķēde, viņiem bija aizrādījums, ka uz grāmatām nav pareizā marķējuma, kas gan ir diezgan dīvaini, jo uz grāmatas pēdējā vāka ir rakstīts par ko tās ir. Tagad viņi veikalā uzlikuši zīmi, ka šīs grāmatas ir ar “netradicionālu saturu”. Tās ieliktas kādā “speciālā” plauktiņā, jo pirms tam tās uz grāmatu galda bija izstādītas ļoti redzamā vietā. Tagad vajadzēja grāmatas nolikt kaut kur speciālā plauktiņā un pie veikala uzlikt zīmi, ka tur var nopirkt grāmatas ar “netradicionālu saturu”.

Peštas administrācijas vadītājs Rihards Tarnai ungāru televīzijā analizē Laurensa Šimela un Elīnas Brasliņas daiļradi:

- Kāds ir šo grāmatiņu vēstījums, ko tās vēlējās pateikt?

- Citēšu to, ko Laurenss teica: tas mērķis ir parādīt, ka visās ģimenēs tā ikdiena kaut kādā mērā ir līdzīga, cilvēki no rīta nevar izķūnēties no gultas, taisa brokastis, tīra zobus un vakarā bērniem ir grūti iet gulēt, un tā tālāk. Un tā divu tēvu vai divu mammu ģimene ir tikai fonā. Laurenss norāda, ka grāmatās, kas ir par LGBT ģimenēm, bieži stāsta, kā tās cīnās ar diskrimināciju, saskaras ar homofobiju, bet svarīgi, ka pietrūkst grāmatu, kur ir tas ikdienas prieks un ikdienas parastība attēlota.

- Kā jums – spānim un latvietei – radās ideju par šīm grāmatām? Kā jūs sanācāt kopā?

- 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū bija fokuss uz Baltijas valstīm, sakarā ar simtgadi. Bija latviešu un ārzemju autoru un izdevēju savstarpējās tikšanās. Laurenss bija redzējis grāmatas, kas man latviski iznākušas, un man piedāvāja sadarboties šajā projektā. Tā mēs arī sākām sadarboties.

- Vai šis grāmatu skandāls izskanējis arī kaut kur plašāk – ne tikai Ungārijā?

- To ir pamanījuši. Vairāki Eiropas lielie laikraksti, piemēram, vācu “Der Spiegel” un angļu "Newsweek", ir publicējuši šo ziņu. “The Guardian” ir runājies ar Laurensu. Tas ir pamatīgi izskanējis, neskatoties uz to, ka tas ir tāds diezgan lokāls notikums. Ungārijas likuma pret LGBT propagandu bērniem līdz 18 gadiem kontekstā šis incidents Eiropā ir ļoti izskanējis.

- Vai saistībā ar jūsu radošo darbību ir bijis vēl kāds skandāls?

- Pērn iznāca grāmata “Mūsējās” - 50 ilustrētas biogrāfiskas pasakas par Latvijas izcilākajām sievietēm, kurā bija iekļauts arī stāsts par Tatjanu Ždanoku, kas tika vērtēts ļoti pretrunīgi. Es biju šīs grāmatas ilustratore, un gan man, bet galvenokārt grāmatas autorei Santai Remerei bija jāsniedz komentāri, kāpēc tur bija Ždanoka.

* Laurenss Šimels savā "Twitter" kontā ierakstījis, ka noticis uzbrukums grāmatai, kurā ir divi jautri stāsti par bērniem un tam izmantots likums, kas vēl Ungārijā nebija stājies spēkā:

“Rīta agrumā” un “Laiks gulēt iet” izdevumi (iekavās – izdevniecība un izdošanas gads):
Beļģu (“Kartonnen Dozen”, 2018)
Katalāņu (“Egales”, 2018)
Horvātu (“Domino”, 2018)
Čehu (“LePress”, 2018)
Latviešu (“Mansards”, 2018)
Spāņu (“Egales”, 2018)
Galīciešu (“Capicua”, 2020)
Slovēņu (“Malinc”, 2020)
Vācu (“Dachverband Regenbogenfamilien”, 2021)
Franču (“Association faitiere Familles arc-en-ciel”, 2021)
Itāļu (“Federazione Famiglie Arcobaleno”, 2021)
Rumāņu (“Associaziun tetgala da las famiglias artg en tschiel”, 2021)
Ungāru (“Szivarvanycsaladokert Alapitvany”, 2021)

Plānotie izdevumi:
Krievu (“LGBT Network” (Krievija) un “Quarteera” (Vācija), 2021)
Brazīļu (“Callis”, 2021)
Kanāda – angļu un franču (“Orca”, 2021).
Apvienotā Karaliste – angļu un velsiešu (“Peniarth”, 2021)
Jaunzēlande un Austrālija – angļu (“Oratia”, 2021)
Islandiešu (“Samtokin’78”, 2021)
Zviedru (“Olika Forlag”, 2022)

Elīna Brasliņa (dzimusi 1988. gadā) ir atzīta māksliniece un bērnu grāmatu ilustratore. Studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā, lielākoties darbojas kā bērnu grāmatu māksliniece – līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp Luīzes Pastores “Mākslas detektīvu” sēriju. Ir Edmunda Jansona režisētās animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” (2019.) māksliniece, kā arī aizpērn par Gada monētu atzītās kolekcijas eiro “Kaķīša dzirnaviņas” dizaina autore.

Brasliņai piemīt izcila spēja iedot katram tēlam savu mazliet jautru un šķelmīgu vizuālo veidolu, saglabāt to no notikuma uz notikumu, no lappuses uz lappusi. Rokraksta atpazīstamību viņai nodrošina savdabīgais, īpaši lunkanais līnijas slīdējums un smalki sabalsoto krāsu klājums noteiktos laukumos, kas ļauj dinamiskajās, bagātīgi pieblīvētajās kompozīcijās izcelt galveno, nepazaudēt vēstījuma skaidrību un jēgu.

Par bērnu grāmatu ilustrācijām iegūtas vairākas nominācijas, atzinības un apbalvojumi: Zelta ābeles balva, Pastariņa balva Jāņa Baltvilka balva un citas. Latviešu un starptautiskās grafikas un ilustrāciju izstādēs viņa piedalās kopš 2012. gada.